Biju uz pirmizrādi, un varu mierīgu sirdi šo filmu stūķēt savā “Šausmeņu Šedevri” plauktiņā, kurā ir labi ja 2 filmas.
Tātad, sāksim ar to, ka no visām “Silent Hill” spēlēm esmu nedaudz pabakstījis tikai pirmo daļu, jo man bij bail spēlēt tālāk :D
Enīvej, atmosfēra, ko šī spēle radīja, iespiežas atmiņā kā korķis.
Klusa, dezertēta pilsēta klāta biezā miglā, kurā vienīgās dzīvības pazīmes ir apkārt klaiņojošie mošķi.
Pat tad, kad nebija nekādu briesmu, man likās ka tulīt uzraušos uz kautkā riebīga, pārbīšos līdz nāvei un izslēgšu spēli.
Tad lūk, filma “Silent Hill”
radīja tieši tādu pašu noskaņu, tikai atšķirībā no spēles, tā ļāva
vairāk iejusties tajā visā, padarīja izjūtas dzīvīgākas un zaudēja
iespēju “izslēgt“.
Tālāk spoilerīši…
Tātad… Ir 1064. gads, 4 gadi pēc Japānas civilā kara. Cilvēki cenšas atgūties no sekām un izbaudīt jauniegūto mieru. Kur gadījies, kur ne, pēkšņi viena “random” meitene vārdā Jūja Šīna (Yuya Shiina), noziedznieku medniece, sajauc mierīgu zāļu tirgotāju Kjoširo Mibu ar leģendāro 1000 cilvēku slepkavu Dēmona aci Kjo (Onime-no Kyo) un paķer šo uz grauda. Pāris mirkļus vēlāk viņa saprot ka ir smagi iegrābusies, jo Kjoširo ir mīkstpēdiņš. Bet nu, par šo zelli tā vai tā ir atlīdzība (redz, nēesot samaksājis par ēdienu vienā bistro), un viņas plāns ir nodot viņu varas iestādēm. Nepaiet ne viena sērija un šiem uzbrūk viens pokemons. Kjoširo dabūn pa seju un te nu viss pavēršas uz labo pusi, Kjoširo nomurmina “te nu viņš nāk”, un viņa acis iekvēlojas sarkanā krāsā. Viņš paķer zobenu, kuram nereizi pirmstam nebij pieskāries un Kjoširo vietā tagad stāv leģendārais Dēmona acs Kjo (latviski neskan tik labi, kā japāniski).
Zatôichi ir Takeši Kitano filma par aklo ceļotāju Zatoichi (galv. lomā pats Takeši Kitano), kurš piepelnās masējot cilvēkus un spēlējot azartspēles. Un izrādās, ka viņš ir leģendārs zobencīņas speciālists, kuram piemīt zibenīgs ātrums. Zatoichi spieķī ir paslēpts viņa zobens, lai nepievērstu cilvēku uzmanību. Viņš ierodas pilsētā kurā notiek klanu nesaskaņas. Apmetas pie vienas fermeres un…