Stāsts par pacifistisko Japānu

      Šoreiz novirzīšos no ierastās bloga tematikas un mēģināšu aktualizēt kādu problēmu, kas, manuprāt, nav saņēmusi pietiekoši lielu mīlestību no mediju puses. Runa šoreiz ies par Japānas pašaizsardzības spēkiem JSDF. JSDF ir tāda padarīšana, kas rada diezgan interesantu situāciju. No vienas puses mums ir mieru mīlošā Japāna, kurai pat nav savas armijas. No otras puses mēs redzam Japānu kā valsti, kas militāro tēriņu ziņā ir ceturtā pasaulē. It kā ar to nepietiktu vajag tikai paskatīties uz Japānas konstitūcijas 9. pantu, lai situācija kļūtu vēl interesantāka.

Japāna: žesti un saskarsme

Aizbraucos ceļojumā uz Japānu vai kādā citā veidā tur nokļūstot, vai Jūs zināsiet kā uzvesties, sarunāties ar japāņiem vai kā rīkoties neērtā situācijā? Lai nenokļūtu nepatīkamās situācijās, būtu jāzin konkrētas valsts paražas un, protams, saskarsmes īpatnības. Šajā rakstā īsumā mēģināšu Jūs iepazīstināt ar Japānā pieņemtajiem žestiem un saskarsmes veidiem un īpatnībām.

Japāņu apģērbs

Japāņu ģērbšanās stilu var iedalīt 2 daļās – japāņu tradicionālajā stilā un austrumvalstu stilā.

Japāņu tradicionālais apģērbs simbolizē 3 lietas – mīlestību, skaistumu un etiķeti. Bet ja reiz esi pazaudējis pateicību pret pārējiem, līdz ar to etiķetes principu, cilvēks liedz sev laimes sajūtu.

Japānas ģeogrāfija

Japāna – salu valsts. Tās ģeogrāfiskais stāvoklis arī noteica ierasto valsts apzīmējumu – Uzlēcošās Saules Valsts.
Japāna sastāv no 3’000 salām, no tām vislielākās – Hokkaido, Honsju, Sikoku un Kjusju, kuras paši japāņi nesauc par salām, bet par kopējo zemi, kopējo teritoriju, jo uz tām balstās 98% visas valsts. Kopējā Japānas salu platība ir ap 378 tūkst. km². Hokkaido un Honsju sala savā starpā ir savienota ar pasaulē visgarāko transporta tuneli – Seikan, kurš stiepjas zem Sangāras līča. Esot salu valstij, Japānai ir 28 tūkstoši km gara krasta līnija. Japānas krasti ir ļoti izroboti. Piemēram, vienā kvadrātkilometrā Japānas teritorijā krasta līnija ir divas reizes garāka nekā tas ir Anglijā.

Šodien – Japānas Jūras svētki

Vai zinājāt ka 17. jūlijs – Japānas jūras svētki un pašas jaunākās brīvdienas?

Jūra – Japānai tā ir kā neizmērojamā pasaule, gan kā nenovērtējams dārgums. Japānā nevar nebūt svētki, kas pateicas jūrai. Japāna – atdalīta no lielajiem kontinentiem ar Okhotskas jūru ziemeļos, Japānas jūru rietumos, Kluso okeānu austrumos un Austrum-Ķīnas jūru dienvidos. Japāna visos laikos ir paļāvusies uz jūras devīgumu. Jau no seniem laikiem visi dzīves un saimniecības apgabali, ļaužu pārcelšanās un kravu pārvietojums, ieskaitot ārvalsta kultūras iekļūšanu Japānā, ir cieši saistīta ar jūru. Vairāk kā 400 gadus atpakaļ pirmie ārzemnieki ieceļoja Japānā caur jūru, sludinot savu kristietību un ar “pātagu un prjaņiku» izlika ceļu nošķirtajā valstī. Vēlāk, 1853.gada jūlijā, galvaspilsētas Edo ostā ienāca amerikāņu admirālis Matthew Perry, bet augustā pie dienvidu Nagasaki ostas piestāja krievu admirālis E.V.Putjatins. Abi parakstīja ar Japānu mierlaika un tirgus-ekonomiskos nolīgumus.

Dīvainie japāņu izgudrojumi.

Cilvēki vienmēr ir uzskatījuši japāņus par dīvainu tautu, jo tie vienmēr ir izcēlušies ar eiropietim nepieņemamiem raidījumiem, humoru, paražām, dzīves stilu, izgudrojumiem… Un tagad neliels ieskats šajos izgudrojumos, jo kas zin, varbūt kādreiz šīs lietas iegūs lielu popularitāti… ^_^

Lietusgāžu lietussargs

Lai gan Lu slimo ar Hidrofobiju (bailes no ūdens), tas viņu neatturēja doties uz Japānu (kuru, starp citu, no visām pusēm apskalo okeāns), bez bailēm, ka viņa samirks lietū. Tas ir pateicoties ģeniālajam Lietusgāžu lietussargam. Tas pilnībā pasargā īsa auguma Japānas iedzīvotāju no samirkšanas.

Japāņu pirtis [nobeigums]

Pirtis strādāja no sešiem rītā līdz sešiem vakarā. Tolaik pirtis vēl netika sadalītas vīriešu un sieviešu pusēs. Seguni palaikam izdeva dusmīgus dekrētus, kas aizliedz tādas vaļības, bet pa to, cik šo dekrētu tika izlaists, var izdarīt secinājumu, ka tie nedeva pienācīgu iespaidu. Tā, piemēram, tā kā lielākā daļa Japānas sabiedrības deva priekšroku iet pirtī otrajā dienas pusē, kad visi darbi ir jau pabeigti, tad jaunatne uz šo laiku bija jau gatava un piedāvāja meitenēm «paberzēt muguru». Un diezgan bieži atbilde, cik tas neliktos dīvaini, izrādījās pozitīva.

Pat bērniem zināms, ka samuraja atšķirības zīme no pārējiem ir divi zobeni (garš — cīņām un īss —, lai veiktu harakiri). Ienākot pirtī, tu tiec neizbēgami atņemts no šīs samuraju pazīšanas zīmes. Tādēļ iesākumā samurajiem mazgāties pirtīs stingri jo stingri aizliedza. Tomēr pēc tam tomēr atļāva, jo samurajam kara autoritātes pacelšanai jābūt tīram.

Japāņu pirtis [1. daļa]

Sarunu par pirtīm sākšu ar to, kas jau tā ir zināms visiem: japāņi ir ļoti tīrīgi. Vēl viduslaikos Japānā tika izplatīta pati mūsdienīgākā higiēniskā paraža — drēbju kabatlakatiņu vietā lietot vienreizējās papīru salvetes. Vai, piemēram, parasta Japānas māja. Var ieiet jebkurā, un visur nāksies novilkt apavus (tadēļ japāņiem tādu popularitati ieguvušas lietot tīras zeķes un apavus bez aukliņām). Bet pa māju — jāstaigā vai nu čības, vai tikai vienās zeķēs. Tualete vai vanna — atkal citas čības.

Īsāk sakot, katram izplatījumam — savi īpašie apavi. Tāpēc, ka ar citas pasaules sliekšņa škērsojumu, jums ir kaut kādā veidā arī uz to jaatreaģē. Šī paraža tik ļoti ir iesēdusies japāniešu asinīs, ka, pašnāvnieki, iekams pāriet viņsaulē, obligāti novelk apavus. Tas ir tik ierasti, ka, ja pēkšņi uz līķa tiek atklāti nenovilkti apavi, tad tas policijai dod pietiekamu pamatu domāt, ka viņiem ir darīšanas ar slepkavību.

Paskatieties uz taksometra šoferiem vai uz liftnieku universalveikalā — noteikti būs uzvilkti balti cimdi. Mazliet nosmērēji cimdiņus – nekavējoties tiek izmazgāti. Mūsu tumšā apģērba iegādes motīvs ir — «neizceļoša krāsa» – «lai tik ļoti nesasmērējās» — šeit kaut kā tas netiek uztverts. Pretēji, skaitās, ka uz gaiša fona katrs puteklis labāk ir redzams un izskaust viņu vieglāk.