Sākot no dienas, kad pilsētu naktī apspīdēja pavisam savāda gaisma un uz brīdi bija pārtraukta elektroenerģijas padeve, pazūd tās iedzīvotāji. Neviens nezina, kur un kādā veidā, bet viņu pēkšņi vairs nav. Protams, klīst baumas..

Nosaukums Boogiepop wa Warawanai, Boogiepop Phantom
Gads, kad rādīta Japānā 2000
Sēriju skaits 12
Žanrs Fantāzija, baiļu sajūta (angst)

Runā, ka pazudušos ir paņēmis Bugipops, kā viņi tur dēvē nāves dievu. Bet neviens nav to redzējis pats, vai pareizāk būtu teikt, no dzīvajiem nav redzējis. Kādēļ tieši šie cilvēki pazūd? Bugipops nevienu neņem tāpat vien. Viņu piesaista garā vāji cilvēki, kam ir kādas problēmas. Viegli ietekmējamie, bailīgie, nenovīdīgie, egoistiskie.
Katra sērija sastāv no vairākām pāris minūšu garām ainiņām, kas notiek dažādos laikos pagātnē un tagadnē.

Stāstā nav kāda galvenā varoņa, jo tas grozās ap dažādiem cilvēkiem, galu galā viņus visus sasaistot kopā. Ja nu vienīgi Bugipops. Šis tēls parādās gandrīz katrā sērijā, lai kārtējam varonim paziņotu, ka viņa dienas ir skaitītas. Vēl ir arī tāds tēls kā Kirima Nagi, kas mēģina cīnīties ar nāvi, izglābt nolemtos cilvēkus, lai gan tas nemaz ar nav vienkārši.

Kā var redzēt pievienotajos attēlos, animācija ir savdabīga. Pirmās 11 sērijas ir pārsvarā melnbaltajā krāsu gammā, dažreiz pievienojot nedaudz sarkano – asiņainajiem kadriem. Par lielu pārsteigumu pēdējā sērija ir krāsaina. Tas mani nudien izbrīnīja, jo īsti neuztvēru, kādēļ tādas pārmaiņas. Lai labāk saskatītu uz ekrāna notiekošo, ir vēlams skatīties tumsā, izslēdzot jebkādu apgaismojumu, kas, protams, padara skatīšanos bailīgāku. Bet tas nav mans izdomājums. Dažas sērijas mēģināju arī gaismā skatīties, bija vienkārši grūti redzēt. Viss ir tik tumšs un vēl nedaudz miglains.

Skaņu efekti un fona mūzika mani biedēja. Tā bija tik dīvaina. Brīžiem šķita, ka mūzika skan atpakaļgaitā. Cilvēku kliedzieni, vaidi un pārējās skaņas, ļoti veiksmīgi paspilgtina redzamo, padara visu vēl baisāku. Gan sākuma, gan nobeiguma dziesma bija labas, par laimi ne tik šaušalīgas kā animes laikā dzirdamās. Uzskatu, ka nudien labi piestrādāts pie šīs daļas.

Ļoti savāda anime. Es teiktu, bija baisi. Animācijas stils un izmantotās krāsas, šaušalīgais OST, lika uzmesties zosādai. Brīžiem radās doma, ka nu jau man būs gana, tomēr izturēju līdz beigām. Animi var skatīties, bet brīdinu, ka būs savādi ap dūšu. Pēc tam visādi mazi troksnīši lika nodrebēt. Vēl tāds ieteikums, ka vajadzētu pēc iespējas vairāk sēriju skatīties vienu pēc otras, jo, ilgstoši neskatoties, var pazaudēt pavedienu, lai gan es neteiktu, ka ir viegli visu saprast pretējā gadījumā.
Šī anime tiek salīdzināta ar Serial Experiments Lain. Hmm.. Es vis neteiktu, ka redzēju lielu līdzību. Ja nu vienīgi tajā, ka prasa cītīgu domāšanu, daudz tiek atstāts skatītāja ziņā. Saprast vai nesaprast paliek katra paša izvēle.

[youtube]b5mvW9-nyOo&feature=related[/youtube]