Kādu dienu jauna sieviete Balsa, kas strādā par miesassargu, izglābj no noslīkšanas upē kādu jaunu zēnu, kas kā vēlāk izrādās ir paša imperatora dēls, princis Čagums. Lai pateiktos drosmīgajai glābējai, prinča māte Balsu uzaicina uz pili, kur bagātīgi atalgo, tajā pašā laikā lūdzot paveikt kādu svarīgi uzdevumu.

Nosaukums Moribito: Guardian of the Spirit; Seirei no Moribito
Gads, kad rādīta Japānā 2007
Sēriju skaits 26
Žanrs Spriedze, piedzīvojumi, fantāzija

Imperatore no sirds vēlas, lai Balsa kļūst par Čaguma miesassargu, lai paņem zēnu sev līdzi un aizbēg no pils, jo visa karaliskā ģimene cenšas mazo nogalināt. Kāda iemesla dēļ? Tādēļ ka princis tiek uzskatīts par apsēstu. Imperators domā, ka dēlu apsēdis ūdens gars. Lai neciestu ģimenes prestižs pavalstnieku acīs, Čagumam jāmirst. Negribīgi, bet tomēr Balsa pieņem šo uzdevumu, sakot, ka tas būs viņas pēdējais.
Abi aizbēg no pils, un tiek izraisīts ugunsgrēks, lai liktu imperatoram domāt, ka dēls tajā gājis bojā, bet ātri vien tiek atklāts, ka tas bijis tikai viltus un pa pēdām Balsai un Čagumam tiek izsūtīti labākie kareivji.
Anime ir par to, kā Balsa, nežēlojot sevi, sargā princi, un kā Čagums pamazām izaug, kļūst spēcīgāks gan fiziski, gan garīgi un pieņem viņam uzticēto godu – būt par svētā ūdens gara olas sargātāju. Ceļā tiek satikti daudzi dažādi cilvēki un ne visi ir labdabīgi noskaņoti, drīzāk otrādi. Balsai daudz palīdz bērnības draugs Tanda un šamane Torogai.
Varbūt vienīgais visa stāsta trūkums (bet varbūt manis pašas) ir japāņu mitoloģijas nezināšana. Daudz dažādu vārdu un saikņu, ko vieglāk būtu saprast, ja kādreiz būtu kas tāds lasīts vai pētīts. Lai gan jāsaka, ka animē labi tiek paskaidrots kas ir kas, tikai ej nu atceries visus mistiskos vārdus no sērijas sērijā.

Man pašai ļoti simpatizēja tieši prinča tēls. Jo viņš jau no paša sākuma bija drosmīgs ar savu viedokli, varbūt vienīgi nebija fiziski pārāk spēcīgs, bet vai gan to var gribēt no tāda maza zēna. Balsa bija ļoti pašaizliedzīga. Lai arī sargāt princi bija viņas darbs, šķita, ka zēnam patiesi pieķērusies un rūpējas par viņu kā māte. Šamane Torogai bija amizants tēls. Skarba, bet tajā pašā laikā kaut kas man viņā likās ārkārtīgi komisks. Tanda visu mūžu Balsu apbrīnojis, bet nekad nav bijis pietiekami drosmīgs atzīties, tomēr nav iedomājams, ka viņa varētu princi pasargāt bez šī drauga atbalsta un palīdzības. Vēl nozīmīgs tēls noteikti ir arī Šuga – imperatora astrologs, kurš pirmais noskaidroja, kādēļ princis pēkšņi sāka miegā runāt. Viņš ziedoja daudz sava laika, lai noskaidrotu, kā Čagumu varētu izglābt no nolemtības.

Liels animes trumpis ir skaistā animācija. Tā šķita nevainojama ik sērijā. Vienmēr visas detaļas sejās, cīņās, masu skatos attēlotas. Nesaplūda, neveidojās kāds miglains aptuveni nojaušams skats. Anime izskatās silta, jo šķiet visu laiku jūtama saules gaisma. Krāsas ir košas, drosmīgas. Kopumā varētu teikt, ka uzskatu izmantoto zīmēšanas stilu par ļoti reālistisku, jo cilvēku seju, acu, matu krāsas, daba, pilsētas ir tādas, kā tās varētu būt, nevis spilgti rozā u.tml. Tā kā šis stāsts principā ir nemitīgs ceļojums, tad visu laiku mainās fons. Dažādas pilsētas, ciemati, meži, lauki, un mainās gadalaiki. Ziema izskatās auksta, rudens ļoti košs. Viss ir tieši tā, kā es kā skatītājs vēlējos, lai varētu baudīt.

Ievaddziesma ir tipisks zviedru stila popa gabals japāņu izpildījumā. Šāda dziesma varētu piedalīties Eirovīzijā un, iespējams, pat plūkt laurus. Tā nav slikta, bet ir tik.. salda. Nobeiguma dziesma savukārt ļoti patīkama, liriska. No pašas fona mūzikas prātā palikusi laikam vienīgi dziesma par nādži (Nahji no Uta), kas vairākkārt skan animes pēdējās sērijās un šķiet ir pieskaitāma pie folkloras, lai gan bez šīs dziesmas ik pa laikam fonā ieskanas kas tautisks. Ļoti patika skarbais Balsas seiyuu un, protams, Čaguma. Viņa balsi paturēšu prātā noteikti ilgstoši, jo tā bija šarmanta. Daudz tomēr no svara, ka maza zēna tēlu ierunājis tieši mazs zēns nevis meitene kā tas nereti tiek darīts.

Manuprāt, šī ir ļoti laba anime, ko vajadzētu noskatīties katram sevi cienošam otaku. Lai arī stāsts attīstās lēni, to dara pamatīgi, sniedzot atbildes uz ikvienu jautājumu, katru tēlu detalizēti atainojot. Un pats par sevi stāsts ir aizraujošs, tas dod skatītājam iespēju vērot kā pie visas pasaules greznības pieradušais jaunais princis pamazām izaug un nobriest gan fiziski, gan garīgi. Lai arī šis ir garais seriāls, ne mirkli nelika vilties. Jo tālāka sērija, jo vairāk gribējās redzēt nākamo. Kļūst arvien aizraujošāk. Animācijas skaistums ar nezuda ne mirkli.
Anime 2007.gadā atzīta par labāko fantāzijas žanrā, kā arī ieguvusi atzinību par labāko sievietes tēlu. Arī vispārējais vērtējums jau vien liecina, ka tā ir noteikti jānoskatās. Man tā likās gandrīz perfekta.

Starp citu šī anime ir veidota pēc Nahoko Uehashi pirmās grāmatas no desmit grāmatu sērijas. Cik liela ir atbilstība pagaidām grūti spriest, kā arī nevar pateikt, kas labāks grāmata vai anime, tāpēc vakar devos interneta plašumos un uzgāju, ka pirmā grāmata ir iztulkota arī angļu valodā (otrā arī gaidāma šā gada maijā). Mērķis viens – iegūt grāmatu savā īpašumā un izlasīt pēc iespējas ātrāk. Ja patiks, tad gaidīšu arī katru nākamo.

Animes opening:

[youtube]jpio7eGL9Mg&NR=1[/youtube]