Japānā ir pilsēta ar nosaukumu Otowa, kurai identiska pēc izskata un ar tādu pašu nosaukumu ir arī Austrālijā. Vienīgā atšķirība ir gadalaikā. Kad Austrālijā ir ziema, Japānā, savukārt, vasara. Mizuki ir ieradusies Austrālijā kā apmaiņas studente un apmetusies padzīvot pie sava radinieka Renji.

Nosaukums ef – a tale of melodies
Gads, kad rādīta Japānā 2008
Sēriju skaits 12
Žanrs Traģēdija, romance

Anime ir turpinājums brīnišķīgi skaistajai ef – a tale of memories. Skatītājam atkal tiek dota iespēja ielūkoties divos dažādos mīlasstāstos, šoreiz ne tik pozitīvos un jaukos, bet ne jau vienmēr viss var būt rozēm kaisīts.
Viens no šiem stāstiem notiek pagātnē. Himura Yu un Amamiya Yuko kādreiz abi dzīvoja bāreņu patversmē, jo bija zaudējuši visus tuvos un mīļos cilvēkus. Bet kādu dienu Yuko pakaļ ieradās kāds attāls radinieks un līdz ar to abi mazie draugi tika izšķirti. Viņu ceļi atkal krustojas vidusskolā. Yu sākotnēji ar šo faktu ir ļoti neapmierināts, bet pēc laika saprot, ka visus šos gadus viņam meitenes ļoti trūcis. Bet vai viss ir kā bijis senāk? Yuko šajā laikā pārdzīvojusi lielu traumu. Vai puisis varēs to pieņemt un samierināties? Smags un asaru slacīts ir viņu abu ceļš uz laimi.
Mizuki nejauši izdzird skaistu vijolspēli. Renji viņai atklāj, ka kaimiņos dzīvo Kuze, kas reiz bijis pasaules slavens mūziķis. Meitene ļoti vēlas ar šo vīrieti iepazīties. Tā viņi sāk satikties katru dienu, kopā dara dažādus ikdienas darbus, līdz Mizuki atklāj, ka ir iemīlējusies Kuzē. Tam seko atraidījums un lūgums nekad vairs netuvoties. Kādēļ? Kuzes dienas ir skaitīta, un viņš nevēlas meiteni sāpināt, darīt viņai pāri. Vai tomēr kādreiz vijolnieks pieņems mīlestību no vidusskolnieces vai arī viņai jāatsakās no šīm jūtām?

Paralēli jau pieminētajam, ir neliels ieskats arī pirmās sezonas varoņu dzīvē, bet tas praktiski nav jūtams, jo atspoguļojas pavisam īsos kadros. Dvīņumāsas Kei un Chihiro beidzot satiekas pēc daudzu gadu pārtraukuma, jo tikai tagad iemācījušās viena otru nesāpināt.

Iespējams, pirmajā daļā animācija bija mazliet spilgtāka, bet arī šeit tā ir ļoti skaista. Tā kā stāsts kļuvis daudz nopietnāks un drūmāks, vairāk tiek izmantotas tumšās krāsas, pāris sērijas izteikti melnbaltajā krāsu gammā. Bet tam paralēli citos brīžos izmantoti spilgtie, siltie toņi. Daži kadri atgādina kāda mākslinieka skices. Ja jāsaka atklāti, nav iespējams aprakstīt visas dažādās nianses un variācijas, kas izmantotas, lai atainotu šo stāstu. Tas ir jāredz. Manuprāt, īsts meistardarbs, kas atkal liek skatītāja elpai aizrauties.

Pārdomāts skaņu celiņš. Kā gan savādāk šāda nosaukuma darbam? Vijolspēle, skaistas sieviešu balsis. Skumja noskaņa tiek radīta ļoti veiksmīgi. Viens konkrēts skaņdarbs skan atkal un atkal, jo ar to saistās vairāku galveno varoņu nopietni dzīves pavērsieni.

Manuprāt, ļoti laba un baudāma anime. Nenoliegšu, brīžiem tā bija ārkārtīgi traģiska, depresīva un nomācoša, bet arī reālajā dzīvē mēdz būt šāda tipa mīlestība. Animācija bija skaista, fona mūzika lieliska, tēlu attiecības kaislīgas. Varētu teikt, bija viss, kam jābūt, lai būtu ļoti labi. Manā gadījumā kopējo iespaidu mazliet sagrāva dažas ārkārtīgi briesmīgās sērijas. Pat kādu asaru var just sariešamies acu kaktiņos. Iesaku. Tiem, kam stipra nervu sistēma. Un spēja ļoti ātri lasīt.

[youtube]bt9QKZdeAGI[/youtube]