Visi zinām parunu, ka “gļēvulis mirst daudzas reizes, drošsirdīgais – tikai vienu”. Taču neviens pats uz pasaules nav atdevis galus tik daudz reižu kā Sakura Kusakabe, turklāt viņš nav nekāds zaķpastala, viņš pilnībā apzinas, ka nāve seko ik uz soļa, tā var pienākt nemanāmi, un izrīkoties ar viņu, kā vien vēlas – caurums vēderā, ķermeņa sadalīšana, galvaskausa saplacināšana – tas viss var ar viņu notikt.
Nosaukums: “Bokusatsu Tenshi Dokuro-chan” (Nāves vāles eņģelis Dokuro)
Studija: Hal Film Maker
Gads, kurā seriāls sākts rādīt Japānā: 2005
Režisors: Tsutomu Mizušima (režisors arī “Genshiken”, “Hare+Guu” seriāliem, “XXXHolic” un “Crayon Shin-Chan” filmām)
Sēriju skaits: 8
Seriāla pamatā ir Masaki Okaju manga ar tādu pašu nosaukumu.
Sakura Kusakabe ir vienkāršs zēns, kurš, kā daudzi viņa vienaudži, iet skolā, dara blēņas, mācās, draudzējas ar meitenēm. Sakuram ir arī kāds tumšs noslēpums, kuru viņš pats vēl nezina – viņš, kā izrādās ir šausmīgs bieds nākotnes dievību sabiedrībai, jo, nākotnē kļūstot par zinātnieku, izgudros, kā iegūt nemirstību. Taču tas vēl nav pats sliktākais – par to būs jāmaksā, pēc 12 gadu vecuma vairs ne nieka nepaaugoties, nenovecojot. Nu, ko, viss jau būtu labi, lieliski, bet tikai no cilvēku skatu punkta. Dievi domā, ka tā vis nav, tā ir iejaukšanās viņu pasaulē, un tāpēc pie Sakuras tiek atsūtīts eņģelis Dokuro. Komplektā ar to nāk liela adataina vāle, ar kuras palīdzību Dokuro spēj darīt brīnumus (tikai pirms tam izšķaidot cilvēkus pa sienām). Ja iedomājāties, ka Dokuro ir briesmonis ar melniem spārniem, zvērojošām acīm un spēkpilniem muskuļiem, esiet iebraukuši galīgās auzās. Dokuro ir mazs, draisks meitēns ap 12, ar zeltainu nimbu virs galvas (un tas vienīgais viņu atšķir no pārējiem vienkāršiem Zemes bērniem). Dokuro sirdī ir laba, tāpēc, lai gan viņai tikusi dota pavēle nogalināt Sakuru, tā izlemj pasargāt viņu no nemirstības atklāšanas citādāk.
Tomēr, tā kā Dokuro ir drausmīgi ātra, un strauja, Sakura bieži noraujas no viņas milnas, un rezultātā zaudē letālu daudzumu asiņu – mirst. Par laimi, Dokuro milnai piemīt arī brīnišķs atdzīvināšanas spēks, ir jāpasaka tikai vārdi “Pipirupirupirupipirupī!” (un nav zināms, ko tas nozīmē), un karoti nolikušais to tūdaļ pacels. Jā, un vēl par to zeltaino nimbu ap eņģeļu galvām. Ja spēsiet to kādreiz noņemt (nu, tipa, ja spēsiet kādreiz sastapt eņģeli), tad varat uzskatīt, ka esat to pieveikuši, jo eņģeļiem tad aizsākās asākā caurejas lēkme, un tad viņi neko vairs pret jums nevar pasākt…
Tsutomu Mizušima laikam ir viens no maniem anime režisoriem-mīluļiem, viņš izceļas ar izdomu, asprātību, eksperimentatora garu, un drošsirdību. Tā šajā īsajā seriālā redzam gan milzu asins paltis (salīdzinot ar kurām Berserk ievainojumi šķiet bērna spēles), gan ecchi, bieži vien ne jau tradicionālajā izpratnē (3. sērija!), gan šizofrēniskas, dīvainas ainiņas, gan ļoti daudz kā cita. Un daudz melnā humora, deva daudziem var būt arī pārāk stipra. Ļoti pārsteidz arī tas, cik necilvēcīgi anime atbilstošajos brīžos spēj deformēt personāžus! SMUD (Super-mega-ultra-deformed) vienkārši spārda, un spēj skatītājā izraisīt ne vienu vien skaļu smieklu lēkmi!
Protams, centrālais tēls šajā anime ir Dokuro, un tieši viņa rada visas jaukās, smieklīgās un dīvainās situācijas, Sakura ir kārtējais ne visai izlēmīgais japāņu zēns ar lielām acīm, kas piespēlē Dokuro (un, tā kā abi dzīvo zem viena jumta, tas notiek bieži, bieži). Šajā ziņā saskatu lielu animes līdzību ar Hare+Guu, kurā Guu bija lielumlielā mīkla un podu vārītāja.
Animācija nav šī seriāla pluss, kaut gan vietumis, straujāko ainu laikā tā ir gana plūstoša, krāsas ir dabiskas, šur tur varbūt nedaudz izskaistinātas.
Mūzika un skaņa. Anime sākuma dziesma ir viena no pēdējo laiku līpošākajām melodijām, turklāt, kopā ar Dokuro buramvārdiem “Pipirupirupirupipirupī!” tie rada neatkārtojamu efektu, un kopumā animes OP ir kaut kas ļoti lipīgs, bet labs.
Nu, ko. Seriāls ir smieklīgs un jautrs, bet, galvenais, tas ir drosmīgs, un idejas ir svaigas. Lai gan tieši ideju un drosmes dēļ, tas visdrīzāk nav domāts katram skatītājam, daudzus tas var pat nobiedēt, bet tāpēc jau arī šī nav mainstrīma anime. Šī ir anime pieredzējušiem anime baudītājiem, kas meklē kaut ko jaunu jau iepuvušajos anime apcirkņos. Bet nu – pie lietas – baudīt Dokuro-čan šovu!
Pilnīgi piekrītu.
Anime tiešām izceļas ar spēcīgu devu humora, un asinis tur ir vairāk nekā ūdens Daugavā, bet tas pieder pie lietas. =D
Two thumbs up!
Ieraudzīju fragmentiņu no šīs te kādā no garajiem (ļooooti garajiem) AMV miksiem. Efekts – O jā, melnais humors, pārspīlētās asins šaltis- nu vienvārdsakot – šķita, ka tas ir kaut kas, jānoskatās bez maz vai obligātā kārtā.
Diemžēl pats seriāls sevi neattaisnoja. Humors nav melns, tas ir vienkārši labākajās American Pie III tradīcijās ieturēts. Ja jūs kas tāds saista – uz priekšu.
Protams, šajā animē ir apkopots gandrīz viss, kas parasti atbaida animefobus. Tā kā- ja vēlaties iebaidīt savus animefobiskos draugus ar to, ko skatāties – nu.. šī varētu būt viena no vislabākajām izvēlēm.
MMm… šī anime tiešām ir labākā melnā humora komēdija, kas ir skatīta! Pāris joki varbūt nav īpaši izdevušies (varbūt mums to vienkārši nesaprast), bet nu lielāko laiku tu pavadi smieklu krapmjos. :)
Par animāciju gan negribētos piekrist.. man šķita ka animācija ir īpaši izdevusies, it īpaši visas tās sejas izteiksmes – tik smalki uzzīmēti vaibsti nekur nav redzēti.
Katrā ziņā uzskatu Must See anime.
Hīi, es arī laiciņu atpakaļ noskatījos. Un sarakstīju uz diskiem. Un diskus iedevu draudzenei, kurai patika Happy Tree Friends… Oh boy. XD
Visā visumā man arī patika. Kā man patīk asiņainais humors! XD
Lai vareetu iereekt par veselu kaudzi nejeedziibu, gabalinsh lielisks, bet nu tik reti pretiigas sejas izteiksmes veel nebija gadiijies redzeet anime stila multenju varonjiem :)
mivan??? én magyar vok szal 1 kukot nem értettem belőle de bitti jó lehet :D