Saeki Kōširō strādā kāzu rīkošanas aģentūrā, lai gan viņa paša dzīve mīlas lauciņā ir nekāda. Tikko kā izšķīries no savas draudzenes, vīrietis satiek kādu vidusskolnieci, ar ko kopā pavada jauku dienu atrakciju parkā. Ar svešinieci var justies tik brīvi, ka Kōširo atklāj meitenei savu sirdi, pat atļaujas viņas klātbūtnē raudāt, lai gan vienmēr bijis nesatricināmi noslēgts cilvēks.
Nosaukums Koi Kaze; Love Wind
Gads, kad rādīta Japānā 2004
Sēriju skaits 13
Žanrs Psiholoģiska drāma, romance
Kā atklājas pāris stundas vēlāk, pievilcīgā meitene ir neviens cits kā viņa mazā māsa, kas visus šos gadus dzīvojusi kopā ar māti, kamēr pats Kōširo dzīvo ar tēvu. Puisim pusaudža gados esot vecāki izšķīrās, tāpēc viņam nekad nav īsti bijusi iespēja ar māsu pavadīt laiku kopš viņa bija pavisam maza. Un kā gan tu vari iedomāties, ka tā mazā, pāris gadus vecā knīpa būs tā izaugusi? Pie tam vēl atklājas, ka Nanoka uzsākusi skolas gaitas tuvumā esošajā skolā, tāpēc turpmāk dzīvos kopā ar brāli un tēvu.
Grūti pierast pie domas, ka māsa ik dienas būs blakus, īpaši vēl gadījumā, kad tu viņu uzlūko nevis kā ģimenes locekli, bet kā pretējā dzimuma pārstāvi. Ar laiku vīrieša dabīgās vēlmes ņem virsroku, viņš aiztiek māsas veļu un galu galā – masturbē domājot par viņu. Šokējoši? Ir gan. Dienām ejot, Kōširo arvien vairāk pieķeras Nanokai, sāk domāt par kopīgu dzīvi, par seksu ar savu miesīgo māsu.
Ko par to visu saka meitene? Vai viņa zina par brāļa vēlmēm? Varbūt Nanoka vēlas tieši to pašu?
Animācija ir laikam atbilstoša, galvenā varone tuvplānos attēlota ar ļoti skaistu pievilcīgu seju, viņas brāli gan par tādu būtu grūti nosaukt. Attālinātajos skatos zūd ķermeņa proporcijas, tēli izplūst, jaušamas pamata aprises. Ik pa laikam parādās skaisti fonu skati ar ziedošām sakurām, piemēram, ļoti labi detalizēti, bet principā animācija nav lielākais plus, tā pat nešķiet tik būtiksa, jo stāsts ņem virsroku.
Visnotaļ patīkamo ievaddziesmu, aizēno, manuprāt, spēcīgi savdabīgā noslēguma dziesma. Kōširo balss ļoti labi izvēlēta atbilstoši vīrieša vecumam un rakstura iezīmēm. Nanokas balsī kaut kas likās pārāk bērnišķīgs, iespējams, pārāk vārgs. Un par tēvu vispār neizteikšos, bet nu šis vīrietis jau pēc dabas vispār likās bez mugurkaula.
Nekad nebiju domājusi, ka kāda anime varēs mani tā šokēt. Es piederu pie sabiedrības daļas, kas šāda tipa mīlēstību uzskata par ko grēcīgu. Par to jākaunās, jo ir tabu skatīties uz saviem ģimenes locekļiem kā pretējā dzimuma pārstāvjiem. Varu vien uzteikt japāņu drosmi, ka par šādām tēmām tiek runāts, bet tas ir grēcīgi. Jāsaka gan, anime ir laba, jo stāsts tomēr ir interesants un spēcīgs, lai arī brīžiem liek riebumā savilkt seju. To nevarēs skatīties spriedzes cienītāji, te viss notiek ļoti lēnām, pamazām, bet cik satriecoši. Ja ir vēlēšanās pārmaiņas pēc paskatīties kaut ko ne tik svaigu, bet savdabīgu, Koi Kaze ir laba izvēle.
Par šo animi jau iepriekš bija rakstījis jurc , bet tieši pēc viņa paša lūguma tapa arī mans raksts.
[youtube]ARSFqix3z-Y[/youtube]
