Vai zinājāt ka 17. jūlijs – Japānas jūras svētki un pašas jaunākās brīvdienas?
Jūra – Japānai tā ir kā neizmērojamā pasaule, gan kā nenovērtējams dārgums. Japānā nevar nebūt svētki, kas pateicas jūrai. Japāna – atdalīta no lielajiem kontinentiem ar Okhotskas jūru ziemeļos, Japānas jūru rietumos, Kluso okeānu austrumos un Austrum-Ķīnas jūru dienvidos. Japāna visos laikos ir paļāvusies uz jūras devīgumu. Jau no seniem laikiem visi dzīves un saimniecības apgabali, ļaužu pārcelšanās un kravu pārvietojums, ieskaitot ārvalsta kultūras iekļūšanu Japānā, ir cieši saistīta ar jūru. Vairāk kā 400 gadus atpakaļ pirmie ārzemnieki ieceļoja Japānā caur jūru, sludinot savu kristietību un ar “pātagu un prjaņiku» izlika ceļu nošķirtajā valstī. Vēlāk, 1853.gada jūlijā, galvaspilsētas Edo ostā ienāca amerikāņu admirālis Matthew Perry, bet augustā pie dienvidu Nagasaki ostas piestāja krievu admirālis E.V.Putjatins. Abi parakstīja ar Japānu mierlaika un tirgus-ekonomiskos nolīgumus.
Bet par iemeslu jūras svētkiem bija cits notikums, ne tik svarīgs, bet saistīts ar augstas personas vārdu.
Tālā 1876 gadā (9 Mejdzi perioda gads) Imperators, ar sveicieniem, uz tvaikoņa «Mejdzi-maru» apbrauc ziemeļnieciskas prefektūras un 20.jūlijā laimīgi atgriežas Jokogama ostā. 1941.gadā šis datums tika iemūžināts zem nosaukuma “Jūras jubileja”.
Pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā, arvien vairāk tika apzināta jūras svarīgā nozīme Japānai. Ar vien skaļāk tika skandināts par “Jūras svētku” iecelšanu valsts nacionālajos svētkos. Rezultāts nelika ilgi gaidīt. 1995.gada martā pēc daļējas likuma pārskatīšanas “Par nacionāliem svētkiem” 20.jūlijs no 1996. gada Japānā top par “Jūras svētkiem” un arī par Japānas 14 ikgadējo oficiālo brīvdienu. Par cik japāņiem jūnijā, julījā un augustā nav nevienas brīvdienas, tad viņi ir ļoti priecīgi saņemt kādu brīvu dienu vasarā. Vispriecīgākiem jābūt jauniešiem, jo dienu pēc Jūras svētkiem – 21.jūlijā sākās vasaras brīvdienas.
1995.gadā Jūras dienai parādījās arī karogs. Uz balta fona peld papīru kuģis, kas ir veidots no trim pamatkrāsām – sarkana, zaļa, zila un dzeltenu, kas simbolizē saules gaismu. Piebilstams, ka šis neiecērētais dizains tika izvēlēts no milzīgas kaudzes darbiem, kas tika atsūtīti uz izludināto konkursu.
2001.gada jūnijā likums “Par nacionāliem svētkiem” bija atkal daļēji pārskatīts, un no 2003.gada Jūras Diena ir pārcelta uz trešo jūlija pirmdienu. Ļaudīm, kas ir nešķirami ar jūru stihiju, tas, nešaubīgi, ir lieli profesionāli svētki, ko pavada liela skaita svinīgi pasākumi, runas, un jaunu jūras būvju atklāšana. Bet visiem pārējiem – gaidīta trīsdienu brīvdiena un mājiens par vasaras atpūtas sākumu.
Jūlija vidū lielākā Japānas teritorijā noslēdzas drūmā lietavas sezona, un iestājas karsta un mitra vasara – pārbaudījums gan pašiem japāņiem, gan daudziem ārzemniekiem.
(Avots – www.calendar.ru)
zinu arii to, ka vinjiem ir ljoti , ljoti daudz atziimeejamu dienu..
zinu to ka japaniesiem ir gan meitenu gan zenu svetki. meitenu svetkos meitenes velk kimano un taisa skaistas frizuras. uz katriem meitenu svetkiem meitenem ir jadavina lelles-hinu.tas ir vesels lellu komplekts-kalpi un muzikanti, princi un princeses. tas terptas gan zida terpos, gan darinatas no mala, papira vai koka. lellites- hina ir ikviena japanu maja. svetku diena tas noliek goda vieta, bet pec tam nonem un paglaba lidz nakamajam gadam.toties zenu svetkos ik viena maja kur ir kaut viens zens iskarina karogus. cik zenu maja tik karogi ari ir jakarina. uz karogiem ir attelota karpa jo ta ir loti speciga zivs tadel vinu ari karina uz zenu nevis meitenu svetkiem. ja gribi man kaut ko pajautat par japanu vai citam valstim suti savu uz e-pastu chivava@inbox.lv labi ata japanas cienitaj.