Piedāvāju nelielu apskatu par to, ko piedāvā Divergence EVE universs, kas sastāv no divām animēm. Neliels sižeta izklāsts:

Tālā nākotnē, cilvēce ir atradusi veidu kā ceļot lielus attālumus kosmosā un ir uzbūvējusi lielu kosmosa staciju ko sauc par ‘Vērotāja ligzdu’(Watchers nests), kas ir kļuvusi par dzīvesvietu 10 miljoniem cilvēku. Misaki ir meitene, kuras tēvs uz šīs stacijas aizgāja bojā nelaimes gadījumā un tādēļ viņa ir nolēma iestāties armijā un dienesta laiku pavadīt šajā stacijā. Misaki pati nesaprot kāpēc, bet viņai, par spīti zemajām sekmēm, izdevās iekļūt specvienības kandidātu sarakstā. Viņa pat vel nenojauš ko slēpj viņas DNS un kā tas saistīts ar negadījumiem, kas notiek stacijā.

Nosaukums: Divergence Eve
Gads: 2003
Garums: 13 sērijas
Žanrs: Spriedze

Seriāls iesākās pavisam dīvaini, ar sēriju, kas hronoloģiski būtu divpadsmitā. Tikai seriāla pašās beigās sapratu kāds tam bija pamats.

Seriālu sāku skatīties ar domu, ka tas būs tipisks Mecha gabals, bet tas tāds nebija un labi, ka tā. Sižets ir visai interesants un tā vislielākā vērtība ir tā, ka tas tiek atklāts pamazām un skatītājam pašam ir jāsaliek sižeta ķēdīte no gabaliņiem. Manuprāt, to nav grūti izdarīt un sižets nav tāds nestandarts, lai to nevarētu kaut nedaudz paredzēt, ja tiek izmantotas smadzenes, problēmām nevajadzētu būt.

Nākošā lieta, kas likās samērā tīkama, bija tā, ka seriālā tēli bija cilvēcīgi, ar saviem trūkumiem un tie tika attēloti ne no tās labākās puses. Neradās iespaids, ka tie būtu veidoti pēc kaut kādiem bez maz vai nepiepildāmiem ideāliem.

Tagad pie trūkumiem, kuru. starp citu, ir padaudz. Viss acīs krītošākais trūkums ir datora radītā animācija. Tā ir samērā slikta. Ļoti neizteiksmīga un neveiksmīgi režisēta. Nākošais trūkums ir Mechu dizains. Visi roboti, ko seriālā redzēsiet, savā attīstībā, nav tikuši tālāk par konservu bundžām ar kustīgam ekstremitātēm. Skaņu celiņš Divergence Eve arī pieviļ. Tas ir diezgan neizteiksmīgs un blāvs. No viņa atmiņā ir palikusi tikai enerģiskā noslēguma titru dziesma. Vēl jau var piekasīties pie daiļā dzimuma tēlu dizaina. Teiksim tā, viņas māte daba bija tā apdāvinājusi, ka viņas izskatījās diezgan nedabīgi. Iespējams, ka tas saistīts ar pazeminātu gravitācijas spēku…

Par spīti Divergence Eve trūkumiem, man šī anime patika. Mecha faniem te īsti nebūs ko redzēt, bet tie, kam patīk zinātniskās fantastikas sajaukums ar mistēriju, šis seriāls varētu iet pie sirds. AniDB atrodamais vērtējums ~6, manuprāt, ir objektīvs, jo šī anime ir domāta diezgan specifiskai auditorijai un lai šo animi spētu izbaudīt ir jāspēj pievērt acis uz tās trūkumiem.

Nosaukums: Divergence Eve 2: Misaki Chronicles
Gads: 2004
Garums: 13 sērijas
Žanrs: Spriedze

Stāsts turpinās tieši pēc pirmās sezonas noslēguma un tas iesākas pavisam dīvaini. Ja jums likās, ka pirmās sezonas ‘plūdums’ bija dīvains, tad otrā sezona to pārspēj. Stāsta specifika pavēra autoriem iespēju kārtīgi pamocīt skatītāja smadzenes, ko veidotāji ar kārtīgi izmantoja.

Šo sezonu, man gribas, iedalīt divās daļās. Ievadā, kas rada daudz jautājumus un rada apjukumu skatītājā, un noslēdzošajā daļā, kas dod atbildes uz daudziem neatbildētiem jautājumiem.

Animācijas un skaņas kvalitāte nekādus dižos uzlabojumus nebija piedzīvojusi. Izmaiņas bija knapi pamanāmas.

Jāatzīstas, man pirmā sezona patika labāk, jo tā tomēr bija saprotamāka. Otrā sezona spieda manas smadzenes operēt vairāk plaknēs. Par cik man kā vīrietim vairāku lietu darīšana vienlaicīgi ne visai labi padodas, tad rezultāts nebija diez ko spožs.

Kopumā ņemot Divergence Eve bija ļoti interesants un savdabīgs veidojums. Tādu mistikas un zinātniskās fantastikas kokteili nebija nācies baudīt. Arī šo animi ir grūti kādam ieteikt. Vienīgie cilvēki, kas viņā varētu būt ieinteresēti ir tie, kas vēlas kaut ko savādāku un kurus neatbaida Ecchi klātesamība.