Katrs īsts Horror žanra cienītājs ir noteikti spēlējis vai vismaz dzirdējis par Silent Hill spēļu sēriju. Visu cieņu spēles veidotājiem par pirmajām trīs daļām, bet šoreiz apskatīšu spēles ceturto daļu – Silent Hill 4: The Room.

Silent Hill 4: The Room veidotāji ir aizgājuši neceļos un pazaudējuši visu sajūtas mēru. Es saprotu ka spēles žanrs spiež paņemt kautko briesmīgu, bet ne jau nu tādā līmenī. Spēles veidotāji spēlētāju iebiedēšanai ir ņēmuši visus savus resursus – mīklainas skaņas, rindu ar beidējošiem video kadriem, “frediskas” asociācijas, pie vizuālā noformējuma arī ir labi piestrādāts. Atceraties Hideo Nakata filmu “Ring”? Šie spēles elementi ir arī sastopami spēlē – sākot no nepaklausīgu TV un beidzot ar garmaitainu raganu. Viss šeit ir veidots tā lai nobiedētu spēlētāju: spēle spiež uz nerviem, liek nervozēt un izsauc šaušulīgu ilgu sajūtu. Konami ir izveidojusi kārtējo šausmeni visās labākajās “mazās pilsētas” sērijas tradīcijās. Bet vai tiešām nevarēja izveidot šo spēli tādu, kura… nekrīt uz nerviem?
Sižets spēlei ir taisnejošs un negaidīti vienkārš priekš Konami. Mīklu un jautājumu pēc spēles iziešanas paliek maz. Spēles darbība nekādā veidā nav saistīta ar pilsētu “Silent Hill” kur notika visu iepriekšējo spēļu darbība. Tagad visa darbība notiek Ešfildā – mazā piepilsētā netālu no Silent Hill.
Alises bēdas, problēmas ar Samuelu un visas kulta padarīšanas ir palikušas iekš “Silent Hill 3”. Šeit sižets ir viedots kā “Silent Hill 2” – sper soli sāņus no ierastā sižeta. Bet galvenais varonis Henrijs – tas jums vairs nav Džeims Sanderlends (“Silent Hill 2” galvenais varonis). Ja Džeims bija traģisks varonis, tad Henrijs ir vienkārš vidusmēra vīrietis, kurš cīnās ar ļaunumu tikai tāpēc ka tas neļauj viņam mierīgi aiziet uz dabu. Henrijs glābj sievieti no monstra ķetnām tikai tāpēc, ka viņa ir kaimiņiene nevis svešs cilvēks.
“Silent Hill” sērijas spēles fanāti gaidīja ko citu. Atsauksmes par spēli ir dažādas, bet kritika pārsvarā tiek sižetam un jaunām, ne pārāk veiksmīgām koncepcijām.
Tiesa, pie spēles pārnešanas uz PC platformu, kāds ir acīmeredzami nohalturējis un esam tikuši pie pāris ļoti lieliem mīnusiem:
Drausmīgā vadība.
Ja atceraties, tad pirmajās trīs spēles daļās ar vadību nebija nekādas problēmas un varēja ātri pierast. Pie tam trešajā daļā vēl nāca klāt tāda ekstra, ka varēja pagriezties izmantojos peli. Ja to visu atceramies, tad aizmirstiet – te nekā tāda nebūs. Ņemot vērā to, ka pagriezieni tiek skatīti no ekrāna izvietojuma nevis no personāža, tad nāksies mācīties staigāt no jauna. Pie katras kameras novietojuma maiņas, jāmaina arī skriešanas virziens. Pat pie spēles beigām, pagreizienos nevar tikt vaļā no skriešanas sienā. Te jau būtu jājautā, vai Henrijs gadījumā nav hronisks alkoholiķis? ^_^
Ir arī novērota kļūda video pielikumu sinhronizācijā. Nemaz nav jauki sākumā dzirdēt skaņu un tad skatīties kā personāži plāta muti kā zivis. Vismaz subtitri neskrien bildei pa priekshu.

Katrā spēles daļā veidotāji pamēģinājuši ielikt kaut ko jaunu. Pirmā daļa nav līdzīga otrajai, otrā atšķiras no trešās. Ko mums gaidīt no “The Room”? Galvenokārt – ierobežojumus.
– Saraksts ar priekšmetiem tagad tiek izsaukts reālajā laikā. Tas nozīmē, ka vairs nevar pie nāves robežas atvērt inventory, izlietot aptieciņu, nomierināt nervus, nopūsties un iet tālāk monstrus apdāvināt ar svinu. Līdzi ņemamo priekšmetu saraksts tiek ierobežots līdz 10 lietām. Itkā jau tas varbūt nav tik slikti, bet tagad katra pistoles aptvere un aptieciņa aizņem vienu vietu, līdzi paņemt nekādu lielo arsenālu nesanāks. Tādā veidā veidotāji liek noprast, ka par tuvcīņu nevajag aizmirst. Tas arī viņiem ir izdevies, jo lielāko spēles daļu pretiniekam skriesi virsū ar cirvi. Pie tam šaujamieroči ir tikai divi – pistole un revolveris. Pistoles aptveres spēles laikā ir sastopamas tik pat reti cik omei zobi mutē.
– Vēloties sarežģīt spēli, veidotāji ir ieviesuši daudzveidīgus nemirstīgus monstrus. Pret ļaunajiem spokiem var cīnīties tikai ar ātrāk kājām un dažreiz – īpašu artifaktu. Līdzeklis cīņā pret ātrgaitas invalīda ratiem vispār nepastāv. Pēdējā spēles trešdaļā galvenais ļaundaris to vien tik darīs kā uzbruks varonim. Kur tad palikuši tie drošie laiki, kad jebkuru monstru varēja nosist, piebeigt ar papēdi zinot ka viņš vairs nekad nepiecelsies?
– Galvenā varoņa istaba – tagad tā ir “bāze”, kur var atstāt liekos priekšmetus bezizmēra kastē, izlasīt jaunas zīmītes kuras tiek pabāztas zem durvīm, saglabāt spēli, apskatīties pa logu… To ir iespējams izdarīt visā spēles laikā, tikai ir jāatrod caurums caur kuru tikt uz savu istabu. Pirmajā spēles daļā istaba var spēlēt mūžīgās aptieciņas lomu.
– Mīklu apjomu samazināja un vienkāršoja. Tagad vairs nav sadalīti uzdevumi pēc spēles grūtības pakāpes. Es vairs neatpazīstu Konami!!!
– Slepenos apģērbus un ieročus tagad var saskaitīt uz rokas pirkstiem.
– “Vidējais” un “Grūtais” spēles līmenis acīmredzami ir grūtāks. Ja “Silent Hill 3” bez īpašām piepūlēm varēja iziet uz vidējās grūtības pakāpes, tad “The Room” iesaku iziet tikai uz vieglā grūtības līmeņa. Atceraties problēmu ar vadību? Pataupiet pirkstus un nervus.
– Starp iespējamajiem četriem spēles nobeigumiem, veidotāji nav ielikuši nobeigumu ar NLO un citplanētiešiem. Visās iepriekšējās spēles daļās bija. Es atkal vairs neatpazīstu Konami!!

“Silent Hill 4: The Room” nav tomēr tāds kādu to biju gaidījis. Visi šie jauninājumi ir izbojājuši pierasto ritmu. Tā vien gribas pajautāt pašam Konami – Kas ir Silent Hill bez interesantajām mīklām un to jauko sajūtu, kad monstrs nokrīt no, tevis dāvātas, kārtīgas devas svina?

Konami vienā no intervijā lika manīt, ka viņi strādā pie nākamās spēles daļas – Silent Hill 5, kura būs paredzēta PlayStatin 3 konsolēm. Viss pārējais tiek turēts lielā noslēpumā. Atliek vien cerēt, ka Silent Hill 5 tiks arī pārnests uz PC platformu, un nepieturēsies pie “The Room” ieviestajiem jaununinājumiem.