Jautājums ir tikai viens – vai maģija un burves eksistē vai arī tās ir muļķības?
Lielākā daļa Ushiromiya ģimenes pārstāvju ierodas Rokkenjimas salā, kā jau katru gadu, lai apspriestu konkrētā brīža finansiālo situāciju katram no potenciālajiem mantiniekiem. Tā kā ģimenes galva Kinzo nav pie tās labākās veselības, šogad tiks lemts arī par mantojumu un tā sadali. Bet vai tas var notikt mierīgā ceļā, ja katrs priekš sevis grib vairāk?
Nosaukums Umineko no Naku Koro ni, When the Seagulls Cry
Sēriju skaits 26
Gads, kad rādīta Japānā 2009
Žanrs Mistērija, šausmas
Lai situāciju padarītu pavisam neapskaužamu, visa ģimene tiek iesprostota Rokkenjimas salā taifūna dēļ, laupot viņiem jebkāda veida komunikāciju ar ārpasauli. Un tad sākas slepkavību virkne..
Atliek vien piebilst, ka anime ir savā ziņā līdzīga ļoti populārajam Higurashi no Naku Koro ni, kas tomēr manā skatījumā bija nesalīdzināma labāka un loģiskāk veidota.
Tā kā ir ļoti daudz iesaistīto tēlu, paiet brīdis, kamēr aptver, kurš ir kurš. Pieminēšanas vērta varētu būt Maria, kas ir maza meitene ar ne visai tīkamu ieradumu ūjināt un neapgāžamu ticību visam, kas saistās ar maģiju. Beatrise ir Kinzo lielā mūža mīlestība, var teikt viņas dēļ sākas slepkavības, viņa tiek dēvēta par Zelta burvi. Batlers, savukārt, netic nekam pārdabiskam, sēriju gaitā viņš spēlē ar Beatrisi spēli, lai pierādītu, ka maģija nav bijusi iesaistīta nevienā no ģimenes locekļu slepkavībām.
Runājot par animāciju, man personīgi tā neiepatikās, likās noslinkota, katrā ziņā nebija sajūta, ka tajā ieguldīts liels darbs. Krāsu gamma pārsvarā ir tumšie un sarkanīgie toņi. Ja tā aizdomājas, iespējams, animācija nelikās tik prasta sākumā, sērijām ritot tā vienkārši pasliktinājās. Visi kārtīgie gaļas skati ir cenzēti.
Skaņu celiņš gan nebija tas sliktākais, katrā ziņā OP un ED man patika, likās piemēroti animes noskaņai, dziemas ir visai lipīgas, pat šobrīd varētu pusi no tās nodungot. Tēlu balsis gan mani nokaitināja, īpaši Marija ar saviem trakajiem smiekliem. Kaut kas nebija kā vajag, varbūt tā paša Batlera balsi vajadzēja ieskaņot kādam nopietnāka, rupjāka tembra īpašniekam, citādi balss neiedveš nekādu cieņu.
Kā jau var noprast, šī nav kļuvusi par vienu no manām mīļākajām animēm. Tajā saskatu daudz trūkumu un atzīšos, ka nožēloju iztērēto laiku to skatoties, varētu teikt, mana 2009.gada lielākā vilšanās. Ja pirmais stāsts likās tīri neko, katrs nākamais kļuva arvien nejēdzīgāks. Katrā ziņā es tā arī neuztvēru šīs animes jēgu un kāpēc vajadzēja iesaistīt tik daudz dažādu tēlu, bez kuriem būtu varēts iztikt veiksmīgi, es nerunāju par Ushiromiya ģimeni, tā varēja būt liela, bet visādi citi, visādas meitenes ne pārāk rūpīgi ģērbtas, ar zaķa ausīm un rozā matiem. Uhh.. Skatījos līdz beidzgām, lai saprastu, nesapratu. Kam es to ieteiktu? Nevienam neiesaku, kas pašai tik ļoti nav paticis. Tad jau labāk atkārtoti Higurashi skatīties.
Vēl viens iemesls, kādēļ man anime nepatika, nespēju pieņemt kā Rosa nepārtraukti sit savu mazo meitu Mariu, tā taču neviens nedara. Vispār valdošā noskaņa ir ārkārtīgi drūma, cilvēkiem ar švakākiem nerviem var arī depresiju uzdzīt.
Pirmā arka man patika, bet pēc tam seriāls devās vienkārši katastrofas virzienā. Atšķirībā no Higurashi, kur bija vismaz daudz maz kaut kāds sakars visam tam, kas tur notiek, te to sakarību var savilkt nu tā, kārtīgi jāpavelk aiz matiem. Loģika brīžiem ir, maigi izsakoties, dīvaina. Animācija arī ir viduvēja, pietiekoši daudz kļūdu viņā. Seriālu varēja paskatīties tikai viena iemesla dēļ, lai redzētu, kā neveidot sižeta līniju.
Tad jau laikam labi, ka atmetu šīs animes skatīšanu tāpēc, ka apnika gaidīt katru nākamo sēriju (līdz 10jai laikam tiku). No sākuma pat diezgan interesanti likās, bet kad stāsts sāka atkārtoties, tad lielā interese arī zuda (kāpēc tas viss jāskatās no jauna?!). To pirmo stāsta izklāstu var arī noskatīties, sava veida detektīvs.
Labi ka pateici, jo Higurashi bija baigs seriāls, otru līdzīgu es ilgi neskatīshos.