Par ko izaug cilvēks, kas kopš bērnības ticis dažādos veidos pazemots savā ģimenē, vai viņam jebkad izdoas realizēt sevi, savus sapņus un būt laimīgam, ar dzīvi apmierinātam cilvēkam? Vai mīlestība vienmēr ir tikai gaiša, ar pozitīvu ietekmi? Ko katrs no mums ir (vai nav) gatavs darīt īstas draudzības vārdā? Šie ir tikai pāris jautājumi, uz kuriem atbildes varēsiet rast, noskatoties Aoi Bungaku.

Nosaukums Aoi Bungaku, Blue Literature
Sēriju skaits 12
Gads, kad rādīta Japānā 2009
Žanrs Psiholoģiska drāma, trilleris

Par pamatu šai anime ir ņemti 6 japāņu literatūras klasikas darbi, kas nav savā starpā saistīti, līdz ar to skatītājam ir iespēja iepazīties ar dažādiem tēliem, to dvēseles pārdzīvojumiem un ciešanām. Jāatzīst visiem ir skumīga pieskaņa, tāpēc neieteiktu animi skatīties laikā, kad pašam nav tā lābākā oma.

Runājot par tēliem, pieminēšu izteiksmīgāk attēlotos. Yozo Oba ir No Longer Human galvenais tēls, kura sapnis ir kļūt par mākslinieku, bet to nekad nav atbalstījis puiša tēvs, līdz ar to abu attiecības nav tās labākās. Yozo mētājas par dzīvi, nespējot atrast savu īsto vietu, un arī kad laime šķiet beidzot apciemojusi arī viņa sirdi, kaut kas to atkal sadragā drumslās. Sensei, savukārt, ir viens no Kokoro galvenajiem tēliem. Viņš cenšas būt labs draugs, bet tajā pašā laikā nespēj atteikties no sava egoisma, kur nu vēl no mīļotā cilvēka, kuram pret viņu gan nekādu jūtu nav.

Animācija, manuprāt, ir ļoti kvalitatīva, pie tās ir piestrādāts. Krāsu toņi un animācijas stils nedaudz atšķiras katram stāstam, tajā pašā laikā nezaudējot acij tīkamību. Vienīgi otrais stāsts atšķiras no pārējiem, jo tajā brīžiem izmantotas arī vienkāršākas sejas, lai uzturētu komiskumu. Mangas mākslinieki Takeshi Obata (Death Note), Takeshi Konomi (Prince of Tennis), kā arī Tite Kubo (Bleach) bijuši iesaistīti animes veidošanā.

Skaņu celiņš piestāv animes būtībai, radot vajadzīgo noskaņu. Kas ir interesanti, visos stāstos galvenos varoņus ierunājis viens un tas pats seiyuu.

Lai arī valdošā noskaņa īpaši pirmajam stāstam ir visai nomācoša, kopumā šī anime manā skatījumā ir viena no labākajām 2009.gada animēm, jo tās stāsts ir labs, animācija ir kvalitatīva un skaista, tēli attēloti ļoti labi, arī par seiyuu varu teikt tikai labāko. Iesaku noskatīties, lai gan kādam var būt pagrūti tikt pāri No Longer Human stāstam. Aoi Bungaku ļoti labi parāda, ka katrā no mums ir arī tumšā puse lielākā vai mazākā mērā, jautājums tikai, kā katrs prot tikt ar to galā.

Neliels animes fragments no otrā stāsta:

http://www.youtube.com/watch?v=BlVAmsIZ0Kk