Japāņu ģērbšanās stilu var iedalīt 2 daļās – japāņu tradicionālajā stilā un austrumvalstu stilā.

Japāņu tradicionālais apģērbs simbolizē 3 lietas – mīlestību, skaistumu un etiķeti. Bet ja reiz esi pazaudējis pateicību pret pārējiem, līdz ar to etiķetes principu, cilvēks liedz sev laimes sajūtu.

Japāņi veidojot savu kultūru, necīnījās ar dabu, kā tas ir pieņemts darīt rietumos, bet centās piemēroties tai. Šajos apstākļos arī radās japāņu apģērbs, slēpjošs sevī dzīves etalonu un harmoniju ar dabu. Tas sevī glabā un nodod nākamajām paaudzēm senču gudrību, bet tajā pašā laikā audzina jaunatni.

Eiropas apģērbs pēc savas sarežģītās uzbūves der ne visiem, bet kimono der visiem, jo tam ir vienveidīga virsma un ir tikai divi izmēri. Pateicoties tam, apģērbs vienmēr tika nodots nākamajām paaudzēm, kas pārvērtās no parasta kimono par kimono, kas ietver sevī daļu no senču dvēseles un mīlestības.

Pats kimono uzģērbšanas process ir īsts radošs akts – cilvēks pārvēršas māksliniekā, veidojošs savu individuālo tēlu. Pie tam, viens un tas pats apģērbs var vienu izdaiļot, bet citu nē, tāpēc, ka Japānas nacionālais kostīms izceļ ne tik daudz cilvēka ārieni kā viņa raksturu.
Kimono cieši aptin no kājām līdz galvai. Garie svārki, bez šķēluma, platās piedurkņu daļas un josta pilnībā izmaina visas cilvēka kustības – tās paliek nesteidzīgas un maigas, kas veido miera sajūtu un pārliecību sevī.

Pastāv stingri uzvedības likumi. Viens no tiem ir, ka skaitās nepiedienīgi rādīt kājas, vai kādas citas ķermeņa daļas, ko apsedz kimono. Šis likums vienlīdzina visa vecuma sievietes, jo neviens neredz ne iekšējā ķermeņa skaistumu, ne arī vecu, grumbainu, dzīves pieredzi atspoguļojošu ķermeni. Līdz ar to savā starpā nerodas ne skaudība ne vilšanās.

Kimono salokās tikai vienā veidā, un, ja tas tas ir pareizi salocīts, tad iznāk četrstūris. Pēc japāņu domām, tieši tas audzina cilvēkā rūpību un estētismu pret ikdienas lietām.

Josta (obi), ar ko apsien kimono, kopš seniem laikiem laikiem skaitās amulets – tas sargāja dvēseli, bet mezgls uz jostas – tas ir uzticamas mīlestības simbols. Senos laikos vienas izcelsmes cilvēki, sēja jostu ar vienādiem mezgliem, kas kļuva par ģimenes prototipu. Mezgls – vienīgā dekorācija sieviešu kimono, tāpēc šajā siešanas procedūrā tika ielikta visa dvēsele un mīlestība.

Lielākā daļa kimono ornamenti ir ņemti no klasiskā Japāņu sižeta par gadalaikiem. Tāpēc kimono skaistums saplūda kopā ar dabas skaistumu. Kimono ornaments, josta un viss kas pie tā piederēja, bija jāatspoguļo gadalaiku un tajā pašā laikā bija jābūt harmonijā ar apkārtējo dabu. Izvēloties kimono, sievietes vienmēr izvēlējās ornamentu pēc pašreizējās sezonas. Arī vīrieši šo likumu ievēroja, tik ar vienu atšķirību – viņiem nevajadzēja veltīt uzmanību mezglam, jo tas parasti viņu apģērbam nemēdza būt.

Bet visumā, Japānas tradicionālo apģērbu velk pilnībā tā, kā tas ir paredzēts tikai īpašos gadījumos – Jaunais gads, sasniedzot pilngadību, izlaiduma vakarā, kāzās, jubilejās u.c.

Pastāv vairāku veidu kimono. Precētas un neprecētas sievietes kimono atšķiras pēc jostas mezgla, nokrāsas, piedurkņu garuma. Kimono atšķiras arī no auduma. Atšķirības var būt atkarīgas no tā, kāds ir vizītes mērķis. Kimono parasti ir uzšūts no zīda, bet ir arī sastopami kimono no vilnas, polistiera utt. Vasaras kimono tiek šūts no kokvilnas.
Kimono iedalās vairākās grupās:

Kurotomesode – pilnībā melns kimono, kuram kāds raksts ir tikai zem jostavietas. Kurotomesode velk precētas sievietes formālām tikšanām. Šo kimono arī velk kāzās līgavas un viņu mātes.

Furisode – burtiski tulkojās kā “šūpojošās piedurknes”, tāds nosaukums ir cēlies no garajām piedurknēm, kas ir 99-107cm garas. Tas ir īpaši formāls kimono priekš neprecējušajām sievietēm. Furisode tiek uzvilkta pilngadības ceremonijā (20 gadu vecums), un kāzās līgavas un viņas radinieces, kuras nav precējušās.

Irotomesode – vienkrāsains kimono, ar kādu rakstu tikai zem vidukļa. Šis kimono ir mazliet mazāk formāls kā Furisode, un to nēsā kāzās līgavas radinieces, kuras ir precējušās.

Hōmongi – burtiski tiek tulkots kā “apmeklējuma apģērbs.” To raksturo raksts, kurš izvijas cauri pleciem, vīlēm un piedurknēm. Hōmongi ranks ir mazliet lielāks nekā tā tuvākajam radiniekiem tsukesage. Hōmongi var nesāt gan precējušās gan neprecējušās sievietes, bieži vien šo komono velk līgavas draugi.

Tsukesage – mazāk apgreznoti kimono nekā hōromongi. To nesā kā precējušās tā precējušās sievietes.

Iromuji – vienkrāsas kimono, kurus nēsā precējušās un neprecējušās sievietes. Tie tiek galvenokārt nēsāti pie tējas ceremonijām.

Komon – viens no skaistākajiem kimono. Tās raksts uz apģērba ļoti reti atkārtojas. Tas var tikt nēsāts gan pastaigā pa ielu, vai arī var būt tikt izdaiļots ar obi un ar to jau var apmeklēt kādu restorānu. Šo kimono velk gan precētas, gan neprecētas sievietes.

Yukata – pats izplatītākais vasaras kimono. To visbiežāk nēsā festivālu laikā. Tos velk visa vecuma sievietes un vīrieši. Yukata tiek nēsāta arī onsen (karstā pavasara) kūrortos, kur tie tiek bieži piedāvāti tā apmeklētājiem.

Pirms uzģērbj kimono, vispirms tiek uzvilkts speciāls apakšapģērbs (Hadajuban), bet pēc tam tiek uzvilkts pats kimono. Tas tiek aptīts pēc sava auguma izmēriem un to visu fiksē ar jostu. Pie kimono tiek apģērbtas arī speciālas baltas zeķes (Tabi) ar iegriezumu starp īkšķi un otro pirkstu, bet pēc tam tiek uzvilktas sava veida koka sandeles (Geta).

Mūsdienu dzīves ritms neļauj cilvēkam tērēt ļoti daudz laika uz apģērba uzvilkšanu, tādēļ tradicionālais Japānas apģērbs pazuda no ikdienas dzīves un tiek uzvilkts tikai īpašos gadījumos. Bet pilnā mēra tas ir saglabājies. Japāņi atteikušies no kimono ikdienas valkāšanas vairāku iemeslu dēļ. Vairums japāņu uzskata, ka kimono ir ļoti grūti uzvilkt vienatnē. Pie tam kimono uzvilkšana ir diezgam laikietilpīgs process – apmēram 30 minūtes. Pilns komplekts maksā ļoti dārgi, un ne katrs to var atļauties. Sakarā ar to, ka kimono tiek uzvilkts ļoti reti, japāņi saka, ka vairs īsti neapzinās tā īsto vērtību. Salīdzinot ar Eiropas apģērbu, kimono ir samērā neērts. Un beidzot, pēdējais iemesls no kimono atteikšanās – to nav kam nodot pēc nāves. Jaunā paaudze pilnībā ir apmierināta ar rietuma stila apģērbu un negrib sevi apdalīt ar komfortu, ko dod, piemēram, sporta stila apģērbs.