Nezinu cik atbilstoši ir ievietot šo rakstu par Street Fighter 4 zem kategorijas j-games. Bet tas nebūtu tik svarīgi. Jautājums ir kāpēc es vispār šo spēli te pieminu un kā tā ir saistīta ar animi. Saikne ir pavisam vienkārša, spēle ielaidumu video ir ieturēti anime stilā un, ja es nekļūdos, šos ielaidumus ir zīmējusi Studio 4°C. Nevajag pārprast šis nebūs anime apskats, šoreiz patiešām tiks apskatīta datorspēle

Nosaukums: Street Fighter IV
Izdošanas gads: 2009 uz PC, nedaudz agrāk uz konsolēm
Izstrādātājs/Izdevējs: Dimps/Capcom
Žanrs: Action

Pa priekšu laikam jāpastāsta par to cik (ne)pieredzējis es esmu ar datorspēlēm. Visprecīzāk mani laikam apzīmētu apzīmējums svētdienas spēlmanis, jo datorspēles es tikai paspēlēju, kad man ir brīvs laiks. Tas nozīmē, ka ne mani refleksi ne roku kustības nav diezko attīstītas.

Tad nu ķersimies pie pašas spēles. Street Fighter sērija kā tad jau vien man uzdzen pamatīgu nostalģiju, jo šīs sērijas spēles nedaudz tika padzenātas bērnībā un tika atzītas par labām esam. Tad nu, kad ieraudzīju, ka šo spēli var iegādāties ar pamatīgu atlaidi, nebija divu domu un to arī iegādājos. Par cik tā tika iegādāta Steam veikalā tad uzstādīšana nekādas grūtības nesagādāja un visas tehniskās lietas arī tika saregulētas automātiski.

Sākot spēlēt jau no pirmajiem mirkļiem man divas lietas bija skaidras. Viss kustās ļoti plūdeni un bilde kopumā ir visai skaista, otra lieta, kas tapa skaidra bija tā, ka es esmu bezcerīgi tizls un lēns uz pogu spaidīšanu. Mana izvēle sākt ar normālu grūtības pakāpi ātri vien parādīja cik tā bija nepareiza un tā nu es nolēmu doties patrenēties treniņu arēnā. Ticiet man, tie, kas gribēs šo spēli piebeigt un izspēlēt pilnībā, treniņu arēnā pavadīs daudz laika.

Te nu būtu laiks parunāt par vadību. Tā ir samērā vienkārša un man par lielu pārsteigumu tā darbojas, teju, vienlīdz labi gan uz pults, gan uz tastatūras. Nelaime ir tikai tā, ka sarežģītās kombinācijas prasa specifisku pogu nospiešanas secību ar pareizajiem laika intervāliem. Pāris vienkāršākās kombinācijas pēc pāris stundu spēlēšanas man ir izdevies iemācīties, bet tās sarežģītākās un tajā pašā laikā visspēcīgākās man vēl nav izdevies iemācīties tā, lai es viņas patiešām varētu izmantot. Priekš manis viņu izpildīšana drīzāk ir laimes spēle nekā reālas prasmes.

Nu būtu laiks pievērsties spēles sižetam. Par cik, kā jūs jau zināt, ir animēti ielaidumu tur it kā vajadzētu būt sižetam. Te nu gan jūs nāksies apbēdināt. Varbūt jau, ka tur tāds ir, bet man vēl tādu nav  izdevies pamanīt. Ir tikai ielaidumu scēnas, ka šo to atklāj, bet par sižetu to būtu grēks saukt. Bet nevajag satraukties, Street Fighter 4 sižets nemaz nav vajadzīgs, jo tas būtu tikpat bezjēdzīgs kā teiksim, ja kāds to iedomātos ievietot Solitaire.

Vēl būtu vērt parunāt par to, ko tad spēle spēj mums piedāvāt. Tajā ir vairāk vien spēlētāja režīmi, ieskaitot dažādus izaicinājumus un tā saukto kampaņu. 17 spēlējamus tēlus, kurus gan nāksies atslēgt izpildot noteiktus uzdevumus, un daudz spēlētāju režīmu. Daudz spēlētāju režīmā daudz kas būs atkarīgs no jūs interneta pieslēguma.

Pēc vairākām Street Fighter IV nospēlētām stundām ir pāris secinājumi ar kuriem vēlos padalīties. Spēle ir ļoti jautrs pasākums, jo īpaši ja ir iespēja uzspēlēt ar draugiem. Tā ir stipri vien sarežģīta un izaicinoša ar savu adaptīvo mākslīgo intelektu un tajā pašā laikā tā ir samērā draudzīga tādam jaunpienācējam kā man. Protams, sanāk diezgan bieži palamāties spēlējot Street Fighter IV, kad neizdodas pareizajā laikā saspiest pogas, bet par spīti tam, kaut kādā veidā Street Fighter manī atmodināja vēlmi pārspēt šo spēli, uzlabot savas prasmes tajā un parādīt kādam svešiniekam interneta plašumos, kurš te ir noteicējs.