Kādā pasaulē, kura nekādā veidā nav saistīta ar mūsējo, kopā dzīvo divas atšķirīgas rases – cilvēki un edelreidi (Edel Raids). Kaut gan kādreiz, senos laikos, abas rases dzīvoja harmonijā, tagad starp rasēm valda nesaskaņas, katrai rasei par otru ir viedoklis, ir dažādi grupējumi, kuri naidojās. Visas naidošanās cēlonis – edelreidu spējas reaģēt ar cilvēku, pārvēršoties par ieroci un dodot cilvēkam īpašas spējas.

Nosaukums: “Elemental Gelade”
Studija: XEBEC
Gads, kurā anime rādīta Japānā: 2005
Sēriju skaits: 26
Režisors: Shigeru Ueda (strādājis arī pie Fullmetal Alchemist un Fate/Stay Night animēm)
Seriāla pamatā ir Masakazu Ishiguro manga ar tādu pašu nosaukumu.

Šajā pasaulē, sauktu par Gārdiju (Guardia), dzīvo arī Ku, pusaudzis, kurš, neskatoties uz saviem gadiem, ir gaisa pirāts, un kopā ar citiem pirātiem laupa un visādi citādi pirātiski izdarās. Un tad kopā ar kādu laupījumu pirāti atrod kādu senu lādi – tā kā nevienam īsti nav laika krāmēties gar salaupīto, lāde vienkārši kopā ar citiem priekšmetiem tiek novietota noliktavā, kur to nejauši atrod Ku. Un ko domājies, ko nē – iekšā guļ meitene, apjozta ar dīvainu jostu. Kā vēlāk atklājas, meitene ir nekas citas, kā viena no pašiem spēcīgākajiem edelreidiem uz pasaules. Loģiski, ka pēc šādas mantiņas tīko ne viens vien varaskārs indivīds, un tāpēc pavisam drīz pirātu gaisa kuģim uzbrūk dažādi grupējumi – ir vērts pieminēt tikai divus no tiem. Viens grupējums ir Arc Aile – visumā labiem nodomiem virzīts grupējums, kurš mēģina sargāt edelreidus no to izmantošanas pret viņu gribu. Otrs – Chaos Choir – ļaunais un vardarbīgais grupējums, kurš izmanto edelreidus visā to daudzveidībā un no parastajiem cilvēkiem taisa stingreidus – mākslīgus edelreidus.

Protams, tas ir tikai virspusēji ieskicēts animes sākums un spēku izvietojums šajā pasaulē – patiesībā, kā paši varēsiet pārliecināties, skatoties animi, viss ir sarežģītāk.

Ak, jā – jaukā meitenīte pamostas tad, kad viņai tiek noņemts jostai līdzīgais priekšmets, nosaucās kā Rena, un saka, ka viņai jānokļūst Edel dārzā (to gan īstenībā viņa saka vēlāk, sākumā viņa vien pasaka, ka ienīst cilvēkus. Bet, protams, mūsu varonis Ku drīz vien pierāda, ka viņš aizsargās visu, kas viņam patīk, un Rena maina domas). Līdz ar to, sižets var sākt ritināties vaļā, jo ir mērķis – Edel dārzs, kur jānokļūst Ku un Renai, un ir ieskicēta pasaule, pa kuru tiem virzīties.

Lai arī visumā premise ir vienkārša, sižetam attīstoties, parādās aizvien vairāk interesantu un diezgan vēl svaigu domu un pavērsienu. Pa ceļam uz Edel dārzu Ku un Rena sadraudzējas ar Arc Aile biedriem Sisku (Cisqua), Rovenu (Rowen) un Kia (Kuea, edelreids). Sākotnēji Arc Aile biedri gribēja sagūstīt Renu un aizvest uz grupējuma HQ, tomēr vēlāk kaut kā sadraudzējās ar Ku un Renu, un nolēma, ka viņi varētu pagaidām nepildīt uzdevumu, bet sekot abiem līdzi un piedalīties viņu dēkās (kāda subordinācijas neievērošana no viņu puses!). Jā, vēl jāpiemin, ka Rena un Ku pa ceļam kļūst tuvi draugi un šķiet viens otram simpātiski, kā arī Ku kļūst par Ren “pleasure” (kas būtībā nozīmē to, ka viņi ir reaģējuši, un Rena ir uz brīdi kļuvusi par Ku ieroci. Neskatoties uz dīvaino vārda izvēli, šajā anime “pleasure” nekādā ziņā netiek saistīta ar kaut kādām baudām).

Ir dažas lietas, kuras šajā animē man patika. Numur viens – viņā bija patiesi jaukas, dabiskas sarunas, kuras bieži bija smieklīgas – vispār anime bija diezgan viegla šajā ziņā. Drūmo toņu bija maz, kaut gan komēdija tā noteikti nebija. Vienkārši, tulkotāji bija pacentušies, kā arī animes veidotāji bija uzdevumu augstumos. Otrs – galveno varoņu attiecības bija tik pat dabiskas kā sarunas, atšķirībā no daudzām citām animēm, Ku tēls nebija pārmēru kautrīgs, ieraugot vai izdzirdot kaut ko, kas vīrietim parasti paātrina elpu un/vai iedzen krāsā. Hell, beigās dažas ainas bija ļoti, ļoti jaukas un sirdi sildošas. Trešais – animes mūziku sacerējusi Yuki Kajiura. Nuff said about that. Tad vēl, kā jau teicu, sižets animē met kūkumus, līdz pat beigām nevar saprast, kas no tā visa iznāks un beigas ir negaidītas. Lai pārāk neiegrimtu spoilošanā, varu vien pieminēt, ka melnais animē beigās izrādās labs, un baltais ne tik labs. Un ka visiem, kā dzīvē, ir savi iemesli un pieredze rīkoties tieši tā, kā tie rīkojās.

Ir arī dažas lietas, kas ne visai patika. Pie tām var pieminēt to, ka kārtējo reizi anime tika veidota un pabeigta tad, kad manga vēl pilnā sparā gāja uz priekšu. Sekojoši bija nepieciešams kaut kā nobeigt stāstu, kas mangas autoram vēl turpinājās un turpinās vēl šobaltdien. Es neteiktu, ka nobeigums anime bija slikts, tomēr daudz kas šī iemesla dēļ iekliboja – piemēram, anime gandrīz nemaz nepieskārās pasaules vēsturei, un tam, no kurienes vispār tādi edelreidi ir radušies. Raksta ievadā minētais ir gandrīz vai vienīgā vēstures lauska, kas anime bija pieminēta. Arī animācija bija tāda kārtīgi vidēja, ne slikta, ne laba.

Jāpiebilst, ka ievērojami panākumi Elemental Gelade autoram ir bijuši arī Japānā, jo kopumā ir izlaistas divas mangas – viena ir Elemental Gelade, kuras notikumi ir par pamatu aprakstītajai animei, un otra ir Elemental Gelade – Flag of blue sky, un tajā notikumi risinās neatkarīgi no pirmas mangas. Bez tam eksistē arī divas spēles un viena light novel, kura vēl nav nobeigta.

Un nobeigumā – kā parasti verdikts. Bija pāris lietas, kas šo animi pacēla no viduvējības plauktiņa un novietoja pie kvalitatīvajām. Skatoties šo darbu, laiks skries nemanot.

Mūzika:
savage genius – Forever… (sērijas OP)
Kudora Michihiro – Yakusoku (sērijas ED)
Yuki Kajiura – Tabi no Tochuu (tā Kajiuras skaņa, kuras dēļ es viņu dievinu)