Iepazīstieties – Kavači Daikiči, 30 gadus vecs, neprecējies vīrietis, dzīvo sev, daudz laika velta darbam, veiksmīgi kāpjot pa karjeras kāpnēm. Līdz nomirst viņa vectēvs, un bērēs atklājas, ka tam ir sešgadīga meita, kurai mātes atrašanās vieta un vispār – kas ir viņas māte – nav zināms. Atklāts jautājums paliek, ko ar bērnu darīt? Pēc ilgām pārrunām kļūst skaidrs, ka neviens no radiniekiem negrib noņemties ar nelaimīgā bērna audzināšanu. Un te, negaidot, Daikiči visiem paziņo, ka mazā Rina dzīvos pie viņa, un punkts.
Nosaukums: うさぎドロップ (Bunny Drop)
Norādes, reitingi: MyAnimeList (8.76), AniDB (9.23), ANN (8.97)
Studija: Production I.G.
Gads, kurā anime rādīta Japānā: 2011
Sēriju skaits: 11
Režisors: Kanta Kamei (strādājis vairāk pie dažādu seriālu animācijas, pirmais darbs kā režisoram)
Seriāla pamatā ir Jumi Unitas manga ar tādu pašu nosaukumu.
Un tā, Rina sāk dzīvot pie Daikiči. Lieki teikt, ka vecpuisis neko nesaprot no bērna audzināšanas, taču viņš ir ar mieru mācīties, un pat nest dažāda veida upurus. Jāatrod bērnudārzs, kur meitene var pavadīt dienu, kāmēr Daikiči strādā, jāpērk drēbes, jātaisa ēst un jābūt kopā ar bērnu viņa priekos un bēdās – tik daudz kas jauns pilnīgi aizpilda dienu, un laika sev tikpat kā nepaliek. To visu daļēji atsver Rina, jo viņa ir, gandrīz vai jāsaka – paraugbērns: kārtīga, pacietīga, saprotoša un brīžam pārmēru gudra. Mazpamazām Rina aizvien vairāk pierod pie Daikiči kā pie laba drauga klātbūtnes (viņa neatzīst Daikiči kā tēvu), kļūst jautrāka un runīgāka, tomēr ar cieņu un, varētu teikt, skumjām atmiņām, atceras savu tēvu, Daikiči vectēvu. Jā, starp citu, vecais joks par radu būšanām: Rina īstenībā ir Daikiči tante. Arī seriālā šis joks tiek izspēlēts ne vienu reizi vien.
Seriālam ir vairākas ļoti pozitīvas lietas, par katru no tām izstāstīšu zemāk.
Pirmkārt jau, pats seriāla sižets un galveno personāžu atainojums ir pieminēšanas vērts. Anime ir ļoti mīļa, ģimeniska un pozitīva, kā arī ļoti reālistiska. Patiešām, šis ir pirmais manis redzētais anime seriāls, kuru varētu rekomendēt ikvienam, sākot no bērniem un beidzot ar vecām, neko nesaprotošām un mucā dzīvojošām vecmeitām. Seriālā nav pilnīgi nekā no fanservisa, vardarbības, cietsirdības vai lamāšanās. Anime ir jautra un bieži vien pamācoša. Liela daļa joku, protams, nāk no bērniem, no to bērnišķīgās loģikas, bet arī pieaugušie dažbrīd man lika smieties. Pamācīties var galvenokārt no Daikiči, no tā, kā viņš tiek galā ar tik patiesībā sarežģītu lietu, kā bērna audzināšana. Viegli gan viņam ar to neiet, jo pats viņš ir diezgan noslēgts un tiešs, taču to vismaz daļēji atsver viņa godīgums un sirds siltums.
Galvenais animes uzsvars ir uz Daikiči un Rinas attiecībām – uz tēva un meitas attiecībām. Katrā sērijā liela daļa laika tiek atvēlēta abu kopā pavadītajiem brīžiem – sarunām vai citām aktivitātēm. Daikiči spēj apbrīnojami labi paskaidrot dažādas lietas tā, lai to saprastu bērns, un Rin lieliski spēj saprast un mācīties – ne velti saka, ka veciem cilvēkiem dzimst gudri bērni. Abu divu kopā pavadītos mirkļus varēja baudīt kā tīru kristāldzidru ūdeni – tik dabiski un nepiespiesti viss tika atainots.
Tad vēl jāpiemin animācija, kura veidota vieglos pasteļtoņos, bieži vien ar tīšām atstātām baltām, neiekrāsotām detaļām. Patika arī tas, kā seriālā izmantoti chibi-veidīgie viepļi – manuprāt tas darīts pietiekami meistarīgi, lai būtu jautri, bet pārāk nekristu uz nerviem. Pieaugušie pārsvarā atainoti kā diezgan neizskatīgi, taču vizuāli atšķirīgi, Rina turpretī ir supercute. Tas, kā viņa šķoba seju, man atgādināja Mei no Tonari no Totoro.
Seriāla beigas gan šķita tādas kā norautas, pārāk daudz jautājumu palika, un, es nebūšu pārsteigts, ja mēs piedzīvosim Usagi Drop otro sezonu – galu galā šīs 11 sērijas aptver mazāk par pusi no mangas. Pagaidām jāmierina sevi ar to, ka dzīvei arī nav tāda spēja nobeiguma (izņemot nāvi, kas šeit nav pie vainas), dzīve turpinās.
Es noteikti rekomendēju šo animi ikvienam, neatkarīgi no rases, reliģijas vai kā tur vēl. Pozitīvi mirkļi garantēti.
Mūzika:
PUFFY – Sweet Drops (sērijas OP)
Kasarinchu – High High High (sērijas ED)
http://www.youtube.com/watch?v=5wNIA7q1VXE
Šis bija ļoti jauks gabals. <3 Un, jā, beigas bija nejauki "nekādas". *Cer uz kādu turpinājumu. … un vairāk kā tikai gaidāmo OVA.*
Ja būs otrā sezona un ja tā cieši sekos mangai, tad jau arī animei parādīsies “radziņi”, jo cik es nopratu, vēlāk mangā Rina kļūst kas vairāk nekā tikai audžumeita.
Stulbi, šajā gadījumā man būtu gribējies, lai tā nenotiek.
[quote=”comment-13810″]Ja būs otrā sezona un ja tā cieši sekos mangai, tad jau arī animei parādīsies “radziņi”, jo cik es nopratu, vēlāk mangā Rina kļūst kas vairāk nekā tikai audžumeita.
Stulbi, šajā gadījumā man būtu gribējies, lai tā nenotiek.[/quote]
Nopietni? D: …nja. Novēloti iestājusies edipa/elektras sindroms? Meh. :I
Ak, un es mazliet nepiekristu, ka pieaugušie attēloti “nepievilcīgi”. Drīzāk viņi nav pārāk idealizēti izskaistināti, kas, manuprāt, tieši ir tas skaistais.
[quote=”comment-13811″]Nopietni? D: …nja. Novēloti iestājusies edipa/elektras sindroms? Meh. :I
Ak, un es mazliet nepiekristu, ka pieaugušie attēloti “nepievilcīgi”. Drīzāk viņi nav pārāk idealizēti izskaistināti, kas, manuprāt, tieši ir tas skaistais.[/quote]
Tam es tiešām varu piekrist, vismaz pieaugušie neizskatās pēc bērniem.
[quote=”comment-13812″]Tam es tiešām varu piekrist, vismaz pieaugušie neizskatās pēc bērniem.[/quote]
Mana domā arī bija tāda, vienīgi izskatās ka vārdu izvēle nav bijusi veiksmīga :D
Neesmu tādu anime cienītājs, bet šitais bija perfekts. Sen nebiju redzējis neko tik siltu.
P.S. Daikichi ir kārtīgs vecis IBIO :D
Mans sezonas favorīts un pelnītas 9 balles.