Asuna ir centīga meitene, kas diezgan agri zaudēja savu tēvu. Asuna dzīvo kādā mazpilsētā, cītīgi mācās, tiek galā ar visiem mājas darbiem un izbauda katru brīdi, ko viņa pavada kopā ar savu māti. Par spīti savai aizņemtībai Asuna atrod laiku, ko pavadīt pie dabas krūts. Kādu dienu dodoties uz savu paslēptuvi Asuna sastop naidīgi noskaņotu radību, ko viņa redz pirmo reizi savā mūžā.  No briesmām viņu izglābj noslēpumains puisis vārdā Shun. Asuna un Shun diezgan ātri sadraudzējas. Tikai ir viena nelaime Shun nav no šīs pasaules. Viņš nāk no Aghartas – pazemes valstības un nespēj ilgi izdzīvot uz zemes virsmas. Kad Asuna uzzina par Shun nāvi viņa nolemj doties uz Aghartu un atdzīvināt Shun.

Nosaukums: Hoshi wo Ou Kodomo/Children who Chase Lost Voices from Deep Below
Garums: 116 min
Gads: 2011
Žanrs: Piedzīvojumi, Fantāzija

Tik ilgu laiku gatavojos skatīties šo filmu, ka paspēju aizmirst kāpēc es šo filmu vispār gribēju skatīties. Kad bija pagājušas pirmās desmit minūtes no filmas, tad es atcerējos iemeslu. Hoshi wo Ou Kodomo režisors taču ir neviens cits kā Makoto Shinkai.

Hoshi wo Ou Kodomo kā visi citi Makoto Shinkai darbi, nespēj piedāvāt izcilu sižetu, bet ir nolāpīti skaista filma. Hoshi wo Ou Kodomo audio un vizuālais noformējums ir vienkārši izcils. Tas rada ļoti patīkamu atmosfēru. Jau pirmajās minūtēs es biju spiest apspiest sevī vēlmi nopauzēt filmu un padarīt ekrānā redzamo par gleznu uz manas sienas.

Es negribu iedziļināties filmas stāstā un tēlu attīstībā, jo tas varētu izbojāt filmas skatīšanos. Došu nelielu norādi. Filmas stāstu vislabāk raksturo frāze „Ghibli satiek Makoto Shinkai”.

Filma man bija negaidīti patīkams pārsteigums. Noteikti iesaku to noskatīties.