Kādā zemē, kas attāli līdzinās senajai Japānai, risinās dramatiski notikumi. Dēmoni ir ieslodzījuši četrus dievus, kuri apsargāja Kjou zemi, un tagad gatavojas iegūt arī galveno dievību, taču lai šis plāns nostrādātu, ir nepieciešama dievības priesteriene, kura, neko nenojauzdama staigā pa Tokijas ielām…

Nosaukums: Harukanaru Toki no Naka de ~Hachiyoushou~ (“Sensenos laikos ~Astoņu lapu stāsti~”)
Studija: Yumeta Company
Gads, kurā anime rādīta Japānā: 2004-2005
Sēriju skaits: 26
Režisors: Aki Tsunaki (strādājis pie seriāliem “Massugu no Ikou” un “Yu-Gi-Oh!”)
Seriāla pamatā ir RPG dating-sim tipa spēļu sērija, kuras veidojusi kompānija KOEI.

Spēļu sērija Japānā ir populāra, jo uz šo dienu tur ir izdotas jau četras spēles, viena manga, kurai ir iznākuši astoņi sējumi, tad ir arī divas mangas, diena pilnmetrāžas anime filma, un neskaitāmi mūzikas un stāstu CD. Kas ir dating-sim tipa spēle, to, domāju saprot daudzi, taču šoreiz mums ir darīšana nevis ar scenāriju viens-zēns-variākas-meitenes, bet gan ar tā apgriezto variantu – viena meitene un vairāki zēni.
…Un tā nu nelaimīgā meitene, vārdā Akane, kopā ar diviem draugiem, nokļūst senā valstī Kjou, kuru apsargā četri dievi. Tas ir, apsargāja, bet tagad tos ir nolaupījis ļauns oņi (dēmons), un nākošais mērķis tam ir sagūstīt arī Akani. Tomēr, Akane šeit vairs nav vienkārša meitene, bet gan Drakona dievības iemiesojums, un tāpēc spēj gan aizstāvēties, gan arī savākt ap sevi astoņus savus padotos, sargus, labās rokas, vai ko līdzīgu, ko seriālā saukā par ‘hachiyoushou’. Lieki piebilst, ka visi astoņi padotie ir vīriešu kārtas pārstāvji, un visi izskatās glīti. Es pat izstāstīt nevaru, cik garlaicīga ir anime ar astoņiem puišiem un vienu meiteni. Puiši ir gudri, apdāvināti un stipri, tie bieži strīdas, ir daudz sarunu; meitene ir neizlēmīga, taču bezgala jauka būtne, kurai piemīt maģiskas spējas. Nav nekādas ķermeņa daļu atkailināšanas, joku par tēmu. Nekā. Kaut gan visi astoņi priesterienes pakalpiņi ir atšķirīgi – gan pēc matu krāsas, gan pēc izturēšanās, seriāla gaitā nevienam no viņiem netiek dota iespēja attīstīties, kaut ko saprast, mainīties. Tāpat arī par Kjou pasauli tika stāstīts minimāli. Droši vien gribat zināt, ar ko tad tika aizpildītas šīs divdesmit sešas sērijas? Atbildēšu – ar attiecībām. Jā, visu laiku tika risinātas dažādas personiskas dabas problēmas, kas radās, gan demoniem uzbrūkot, gan atklājoties dažādiem faktiem. ‘Hachiyoushou’ rīcība un domas seriāla beigās, salīdzinot ar tā sākumu, neizmainījās ne par sprīdi. Tomēr tā ir tikai viena no lietām, kas man nepatika.
Seriāla atmosfēra ir drūma, un tajā pašā laikā tāda kā ar vati piebāzta, mākslīga, lēnīga. Comic relief scēnas – salīdzinoši maz, un kaut kādas kokainas, nedzīvas. Tad labāk nebūtu bijušas vispār.
Protams, šajā gadījumā mans novērtējums var nederēt manām lasītājām, jo no meiteņu skatu punkta nekādīgi nevaru noraudzīties, un, jāatzīst, ka puiši seriālā ir glīti un gudri un daudz (bet lēni) runā. Meitenes savukārt tur ir maz un diezgan jau neglītas, kā arī raksturi viņām ir nekādi – koka lelles gandrīz vai.
Kopumā ņemot – galīgi ne mana smilšu kaste. Saskatāma zināma līdzība ar citām “meitene nokļūst citā pasaulē” animēm, taču bezgalīgi atpaliek sižeta, pasaules un personāžu ziņā. Šo variet skatīties, ja nenāk miegs, vai arī ja patiešām, patiešām esat žanra fans. Citiem sākumā iesaku vismaz “Fushigi Yuugi” vai “Juuni Kokki”

Papildus resursi:
Seki Tomokazu, Takahashi Naozumi, Kouki Miyata – Haruka, Kimi no Moto he… (OP)
Asakawa Yu, Kuwashima Hoko – Flowin ~Ukigumo~ (ED)