Re, Latvijas Republikai ir jauns prezidents. Ir ļaudis, kas to peļ, ir tādi, kas slavē. Bet vai kāds ir papūlējies iedomāties, ko viņš darītu, ka kādu dienu tam tiktu lūgts vadīt valsti?

Nosaukums: “Juuni Kokki” (“Divpadsmit Karaļvalstis”)
Studija: Pierrot
Gads, kurā anime rādīta Japānā: 2002-2003
Sēriju skaits: 45
Režisors: Tsuneo Kobajaši (režisējis arī “Midori no Hibi”, “Emma: A Victorian Romance”)
Seriāla pamatā ir Fujumi Ono romānu sērija ar tādu pašu nosaukumu.

Jouko Nakadžima, stāsta galvenā varone, pagalam apmulsa, izdzirdot šādu piedāvājumu, ko izteica blonds svešinieks, nometies ceļos. Pie tam, tas nenotika kaut kādā maģiskā karaļvalstī, kur mēdz notikt brīnumu lietas, bet vienā no skolām Tokijā, mūsdienu Japānā. Tur jau ikviens apmulstu, nemaz nerunājot par nabaga mulso un neizlēmīgo Jouko! Un tomēr, drīz pēc tam meiteni sāk vajāt neredzēti, šausmīgi nezvēri, pie reizes arī saārdot skolas jumtu; viņa tiek glābta, pateicoties tam pašam noslēpumainajam svešiniekam, bet par nožēlu, līdz ar to nokļūst pavisam citā pasaulē; kopā ar viņu tur nokļūst vēl divi jaunieši – Juka Sugimoto un Ikuja Asano. Sākumā viņi nesaprot, kur nokļuvuši, vēl joprojam cerot, ka tas ir tikai nomaļāks Japānas nostūris, ka tā ir Zeme. Tomēr drīz vien naidīgi noskaņoti joumas bari liek viņiem secināt, ka nokļuvuši viņi ir kaut kur pavisam citur, tālu prom no mājām.
Vieta, kur viņi bija nokļuvuši, patiešam nebija Zeme. Caur īpašu parādību, sauktu par šoku, viņi bija nokļuvuši Kou karaļvalstī – vienā no divpadsmit valstīm šajā pasaulē. Pasaulē, kura it kā ir pazīstama, bet tajā pašā laikā sveša, nezināma. Pasauli tās tagadējā izskatā ir radījis Tentejs (pats galvenais dievs), un tāpēc tai ir tik simetrisks, glīts paskats no putna lidojuma. Katrā valstī atrodas Dieva iecelts padomdevējs, saukts par kirinu, kurš pakļaujas tikai karalim. Tā ir maģiska būtne, kuras patiesais veidols ir vienradzis. Ja kirins ir sieviete, tad viņas vārds ir karaļvalsts nosaukums plus “rin“, ja tas ir vīrietis, tad kirina vārds ir karaļvalsts nosaukums plus “ki“. Ja karalis nevada karaļvalsti tā, kā pienākas, kirins sasirgst ar kaiti, ko dēvē par šitsudo; tā nav ārstējama un kirinu var glābt tikai karaļa nāve. Kirini dzimst pasaules centrā, Hou kalnā, kur tie aug rankās uz kokiem, kurus tur sauc par riboku. Tā dzimst arī visa pārējā dzīvā radība šajā pasaulē – cilvēki, handžū, un kirini dzimst no rankām, kas aug riboku kokos, bet joumas, dzīvnieki un augi – no rankām, kas aug jaboku kokos. Tikko pieminēju vēl vienu dīvainu vārdu – handžū – tie ir cilvēkdzīvnieki, jeb ļaudis, kam ir divas formas – cilvēka un dzīvnieka forma. Dažreiz ranka nokļūst šoku un tad cilvēks vai dzīvnieks piedzimst pie mums, uz Zemes, tā, kā tam pienākas (t.i. no mammas vēdera). Šādus cilvēkus sauc par taikām. Ir vēl ļoti daudz kā cita, kas padara šo pasauli par ļoti dziļu un īpatnēju skatītājam, gribēju tikai pastāstīt par tām daudzajām īpatnībām, un atšķirībām, salīdzinot ar mūsu pasauli, un ar daudzām citām šāda veida animēm, jo sižets, kura pamatā ir fantasy pasaule un ļaudis no mūsu pasaules, japāņu animācijā ir ļoti izplatīta lieta.
Šajā zemē Jouko – neizlēmīgajai, egoistiskajai meitenei, patiešām jākļūst par Kei karaļvalsts galvu, jo, kā vēlāk izrādās, baltmatainais vīrs ir Kei karaļvalsts kirins; iepriekšējais valsts vadītājs bija miris un tikai kirins varēja izvēlēties jaunu valsts vadītāju. Keiki izvēlējās Jouko. Un, teikšu jums, ka patiesa bauda bija sekot, kā Jouko pamazām izmainās, sākumā pilnīgi gandrīz sagrūstot zem tās nastas, kas viņai pēkšņi tika uzvelta, bet pēc tam pamazām, pamazām saprotot gan sevi, gan citus labāk, saprotot, ko viņa vēlas, ko var un grib, un kādai jābūt viņas karaļvalstij. Brīdis, kad Jouko beidzot saka “jā”, atbildot uz Keiki jautājumu, vai viņa kļūs par Kei karaļvalsts vadītāju, ir tikai pirmais pakāpiens grūtajā ceļā uz sevis saprašanu, citu uzklausīšanu, un ieklausīšanos, drosmi, gribu, spēju darboties un citām skaistām, vajadzīgām īpašībām.
Seriāla 45 sērijas ir sadalītas četros lielos stāstos, no kuriem pirmais un trešais stāsta par Jouko un viņas grūto un sarežģīto ceļu uz karalienes troni. Otrais stāsts ir par jaunu kirinu, pirms vēl Jouko uzrašanās Kou karaļvalstī, un personīgi man šis jaunā kirina stāsts patika vēl vairāk par Jouko sāgu. Kirins bija taika – piedzimis Japānā, kaut gan nav piederējis mūsu pasaulei. Tikai pēc astoņiem gadiem kirina audzinātāja (njoukai) beidzot atrada viņu un atveda uz Hou kalnu, kur jaunajam kirinam bija jāmācās par pasauli, par tās uzbūvi un, pats galvenais – par viņa, kā kirina, lomu visā tajā. Viņam tad bija apmēram 9 gadi, viņš nezināja, kā pārvērsties par kirinu, kā runāt ar joumām un pavēlēt tām, un viņu visu laiku nomāca jautājums, vai viņš spēs attaisnot uz viņu liktās cerības. Otrais stāsts pamatā notiek Hou kalnā; kaut gan netiek zaudēta saikne ar pārējiem stāstiem (Taiki stāstā parādās Kei valsts kirins – tas pats, kas Jouko stāstos). Vārdu sakot, Taiki stāsts – kā viņš mēģina atrast sevi, saprast, kas notiek, bija patiešām ļoti saviļņojošs, jauks, interesants un visnotaļ skatāms. Diemžēl seriāla veidotāji tā īsti nesaprastu iemeslu dēļ nolēma vairs to neturpināt, un tāpēc ceturtais stāsts galu galā iznāca neveikls un sasteigts, jo sākotnēji seriālam tika plānotas 68 sērijas. Vieni kā iemeslu seriāla iesaldēšanā min naudas trūkumu, citi atkal to, ka uz to brīdi nebija pietiekami daudz materiāla, no kura veidot tālākās sērijas.
Sakarā ar šo pēkšņo seriāla apciršanu, noslēpumā tīti palika arī jautājumi par Taiki tālāko likteni.
Kā jau minēju, seriāls būtībā ir kārtējais stāsts par maģisku valsti, kurā nokļūst neizlēmīga mūsu pasaules meitene. Tādu ir daudz, un ar tiem parasti nevienu pārsteigt vairs nevar. Tomēr šis seriāls to ir izdarījis; tas ir izgriezis pogas sev līdzīgajiem pat vairākos punktos. Visjaukākais, kas Juuni Kokki ir – personāžu dzīve, iekšējie pārdzīvojumi un seriāla sižets. Viss tas tiek pasniegts vajadzīgajās devās, dabiski, neradot nekādas krunkas skatītāja pierē, vai nesaprašanas pilnus mājienus no skatītāja puses. Seriāla galvenajiem varoņiem tiek atvēlēts pietiekami daudz laika, lai parādītu viņu raksturu īpašības, un arī to, kā tās mainās laika gaitā, saskaroties ar arvien jauniem notikumiem un piedzīvojumiem. Tas viss notiek uz dzīva un saistoša sižeta fona, kurš gandrīz visu laiku šķiet svaigs un interesants. Īstenībā šī ir pašlaik vienīgā anime ar tik daudz sērijām, kura man beigās vēl nebija apnikusi. Tad, protams, jāpiemin Juuni Kokki pasaule, kas ir patiesi smalki izstrādāta: katra karaļvalsts ir unikāla, ar savām paražām, dabu, apģērbiem, ekonomiku un citām lietām. Vienīgais, kas sākumā mazliet traucē, ir daudzie vietvārdi un svešvārdi, goda vārds, sākumā izdzirdot frāzi “Keiki ir Tai Saiho, viņš ir taika, jo pārcieta šoku“, gribas saķert galvu un iesaukties “Neko nesaprotu!” Tomēr, vārdi ir viegli iegaumējami, un to nozīme arī, kopumā svešie vārdi palīdz iejusties divpadsmit karaļvalstu pasaulē, uzķert tās atmosfēru. Vēl jāpiemin animācija un fona zīmējumi. Lai gan animācija nav tik plūstoša, kā gribētos, tomēr pārsteidz visa kustošā detalizētība – katrs dzīvnieks, jouma, vai cilvēks, vai kas cits, ir uzzīmēts ar lielu rūpību, un nebaidoties, ka līniju būs par daudz. Tam visam pieskaitot klāt sēriju skaitu, jāsecina, ka vai nu seriāla veidotājiem bijis liels budžets, vai arī viņi ļoti mīlējuši savu darbu. Tas pats jāsaka par fona zīmējumiem – bagātīgi noklāti ar detaļām, patīkama krāsu gamma, gandrīz vai kā dzīvē.
Mans bottomlains – visiem noteikti skatīties, un tiem, kuri jau ir redzējuši, turēt īkšķus, lai seriāla veidotāji ķeras klāt pie jaunas Juuni Kokki sezonas!

Saites tiem, kam ir interese:
Hari Kunihiko – Juni Genmu Kyoku (full version) (OP)
Mika Arisaka – Getsumei Fuuei (ED)