Hmm… Noslēpumainā draudzene X… Pirmā lieta, ko vēlos pateikt par šo animācijas gabalu, ir SIEKALAS. Un to tajā ir daudz. Siekalu tajā ir tik daudz, visticamāk, ka jebkurš cilvēks, kurš jebko ir dzirdējis par šo animi, nosauks tieši siekalas kā pirmo lietu, kas iešaujas prātā, izdzirdot šo nosaukumu.
Tātad, brīdinājums nr.1, šis raksts satur lielākus un mazākus spoilerus. Brīdinājums nr.2, šis ir mans pirmais raksts – esiet saudzīgi…
Stāsts:
Pa lielam ņemot šīs sērijas ir tipiska skolas dzīves komēdija, izņemot, protams, siekalas.
Galvenā varoņa Akira Tsubaki klasē ierodas noslēpumainā apmaiņas studente Mikoto Urabe, kuru, viņas dīvainību dēļ, atsumj vai vismaz cenšās turēties pa gabalu, visa klase. Tik tālu viss ir jauki un pūkaini… Līdz Tsubaki izdomā pagaršot Urabes siekalas. Un nē viņš viņu nenoskūpsta. Viņš tās “pievāc no galda”. Beidzās šis gājiens ar to, ka viņš kļūst no tām atkarīgs tik lielā mērā, ka kārtējās devas neiegūšana izraisa slimību, kuru es mīļi nodēvēju “slienu lomkas”, kura stipri atgādina gripu. Un jā, siekalām šajā pasaulē piemīt spēja kopēt siekalu īpašnieka izjūtas, pat ievainojumus, un nodot tos, kopā ar siekalām, citiem.
Varoņi:
Šajā animē, manuprāt, ir divi tēli, kurus vajag pieminēt, viens bez kura varētu arī iztikt, un parējie, kuri aizpilda telpu un vienkārši ir.
Ayuko Oka: Klases biedrene. Tsubaki labākā drauga slepenā draudzene. Lai gan sākotnēji liekas, ka viņa varētu spēlēt kādu nopietnāku lomu, beigās izrādās paliela vilšanās, un tiek izmantota, lai “hintotu” par meiteņu mīlestību. Dažas sērijas pēc savas debijas viņa nav vairāk kā instruments, lai spētu uztvert galveno varoņu attiecības perspektīvā. Līdz beidzot kļūst par anonīmo TO kurš cenšas darīt visu iespējamo, lai nogaršotu, atkal, Urabes siekalas.
Nākamais mūsu pavisam normālais varonis Akira Tsubaki. Un ar vārdiem normālais es nedomāju anime-normālais, bet gan patiešām normāls. Ar saviem trūkumiem un nespējām, vēlmēm, iegribām un mazliet dīvainības (viņš tomēr nolēma “notestēt” Urabes siekalas). Viņš ir gandrīz pretstats savai draudzenei. Gandrīz kā enkurs, kurš pietur stāstu pie zemes. Bet, kā jau, nenovēršami, animēs, kuras galvenokārt koncentrējās uz attiecībām, viņš kā tēls ir diezgan viengabalains. Bet tā obligāti nav slikta lieta. Savā ziņā tas tiešām palīz pievērst uzmanību galvenajam. Un arī viņam ir savi brīži spīdēt.
Tā nu mēs esam nonākuši pie draudzenes-mistērijas. Mikoto Urabe. Šo jauno dāmu bez jebkādiem sirdsapziņās pārmetumiem var nosaukt par traku. Kapēc? Pierādījums A: Viņa dzird balsis. B: Viņa mēdz izplūst histēriskos smieklos klases vidū…
Un tad vēl ir tās lietas, kas padara viņu “ĪPAŠU”, tādas kā sava drauga apgādāšana ar siekalām (un ne tikai). Šķēru nēsāšana apakšbiksēs. Šķēru izmantošana līmenī, kurš Ryuuko Matoi liek izskatīties pēc trešklasnieces, kura cenšās izgriez sniegpārslu. Un tā tālāk. Viņa ir arī visspēcīgāk veidotais varonis, no kura patiešām jaušama noslēpumu aura.Viņas personība neizbēgami liek uzdot jautājumus “Kas ar viņu ir noticis?”, “Kas viņu tā ir traumējis?” un tamlīdzīgi. Diemžēl tik tālu, cik dodas anime, tie paliek neatbildēti (lasīt : IZLASI MANGU).
Animācija:
Šo animi ir iedzīvinājuši Hoods Entertainment, kuri, cik man zināms, ir nodarbojušies ar ecchi. Kas norāda uz divām lietām. Pirmā: lai ko arī teiktu par ecchi kā žanru, ir grūti iedomāties ecchi veidotājus, kuri taisa s…liktu animāciju. Un šis nav izņēmums.
Caurmērā stils šai animei piešķir 2000. gadu sākuma garšu, līdz brīdim, kad pienāk sapņu laiks. Un mēs nonākam lieliski izpildītā 3D pasaulē, kur izmantoti visi iespējamie līdzekļi, lai to padarītu dinamisku, natkārtojamu. Šīs ainas, to izpildījums, un spēja iekļauties kontekstā, radīja sajūtas, kurām līdzīgas radās katru reizi, kad Madoka un komanda cinījās ar ļaunajām raganām.
Otra lieta par ecchi žanru – “fan service” . Jau pēc animes noskatīšanās, apskatot citus šis studijas meistardarbus, es, maigi sakot, biju pārsteigts, jo Noslepumainajā Draudzenē fan service bija tik maz, un tik gaumīgi iederējās, ka tas pat piešķīra īpašu odziņu, kas ir diezgan reta parādība, un reti arī gadās, kad studija, izejot no sava ierastā žanra, spēj tik veiksmīgi pielāgoties. Skatoties Noslēpumaino draudzeni, nekad nebūtu iedomājies, ka to veidojusi studija, kura lielākoties nodarbojas ar ecchi.
Kopsavilkums, jeb Par ko ir stāsts X.
Saliekot visu iepriekšpateikto kopā, piemetināšu vel šo. Lai gan pēc visa dzirdētā tā varētu nelikties, bet, kad no Noslepumainās draudzenes noņem nost siekalas, paliek tikai jauks, romantisks stāsts par meiteni un puisi, kuri mācās būt kopā. Saprast viens otra trūkumus, piedot kļūdas, un mācās sadzīvot. Mācās uzticēties.
Vēl šis stāsts apspēlē ideju par attiecību veidošanu lēnām, nesteidzinot, drīzāk gaidot, kad otrs būs gatavs (lielāko daļu gaidīšanas gan veic Tsubaki), jo stāsta sākumā Urabe pat nespēj ļaut Tsubakī pieskarties.
Varoņi noiet arī savu attīstības ceļu. Cik nu vienā sezonā to var. Sākot punktā A sēriju sākumā, viņi ir punktā B to beigās. Ne tikai attiecībās, bet arī katrs induidāli.
Un tas viss ir iepakots skaistā realisma davanpapīrā. Reti gadās, kad attiecības jebkādos multimēdijos tiek attēlotas tik realistiski, nesamaksloti. Reti gadās kad problēmas ir tik tuvas patiesajām jauno pāru problēmām.
Un beigās tas viss ir apsiets ar siekalainu orģinālas pieejas lenti.
Paldies, ka veltijāt laiku, lai izlasītu šo “garadarbu”. Ceru sagaidīt atsauksmes, iebildumus, pardomas, jautājumus un komentarus komentāros.
P.S. Info: Mysterious Girlfriend X jeb Nazo no Kanojo X,
12 sērijas.
Studija : hoods entertainment
Režija :Ayumu Watanabe
info: http://anidb.net/perl-bin/animedb.pl?show=anime&aid=8853
Kā redzu, un pirms brīža *stalk stalk* pamanīju, mums parādījies jauns rakstītājs, tā kā topi nu, cik nu vairs oficiāli, bet svē…-ē-eicināts starp mūsējiem!
Nedaudz var piekasīties pie mazām burtzīmjkļūdiņām, bet pie tām, ja laicīgi nebūs pamanītas, piestrādās mūsu grammar nazi, manā personā. :D But, rest assured, saturs (pat ne vārdu secība), bez saskaņošanas ar autoru, mainīts netiks, kā arī, izteikšanās stils Tev ir labs, tāpēc labprāt lasīšu, ko spēsi uzrakstīt. ^w^
Par pašu anime – esmu noskatījies, un piekrītu pilnībā teikumam, ka, atskaitot siekalas (un šķēres), sanāk tiešām ļoti reālistiska, un pat samērā dziļi atspoguļota romance. Priekš savas “operas”, tā teikt, gana jutekliska anime.
Ņemšu vērā arī ieteikumu izlasīt mangu, jo, gan Tevis minētās lietas, gan vēl šis un tas, pēc noskatīšanās palika “karājamies uz jautājuma zīmes”.
Prieks but starp jūsējiem jeb “yoroshiku onegai shi masu”.
Teikšu atklāti -gramatika nav mana stiprā puse. Pietrūks uzmanības. Esmu jau pieradis, ka normāli cilvēki atrod kļudas darbos kurus es pārlasu pat 2-3 reizes.
Savā ziņā tas ir pats dranķīgākais, un vienlaicīgi arī saprotamākais nobeigums animei, jo anime tiek veidota, palielam, lai promotētu pamatmateriālu. Un pēdējā laikā tādu ir arvirn vairāk.