*krekšķis*
http://youtu.be/HAIAXFQ0T74
Tagad, kad nu esam noklausījušies šo lielisko OP, pavisam noteikti ir radies diezgan labs, spēcīgs iespaids, kāda šī anime varētu būt, ap ko grozīties. Tātad, paņemam papīra lapu un rakstāmo. Uzrakstām domrakstu, par ko WataMote ir.
Kad tas pabeigts, glīti salokām lapiņu un izmetam. Jo, lai kāds priekšstats mums būtu radies, ir nepareizs. Kaut gan, tajā pašā laikā, dziesma lieliski atbils šim stāstam.
Šī anime ir pavisam viegla, priekam radīta, histēriska skolas dzīves komēdija ar otaku komēdijas elementiem. Tajā pašā laikā tā saglabā sava veida tumšo pusi, kura var izlekt no jebkura stūra uz uzbrukt ar visnežēlīgāko humoru.
Stāsts sākas brīdī, kurā sākās japāņu skolnieces dzīve (saskaņā ar animi), proti, sākoties vidusskolai. Tā arī liekās galvenajai varonei Tomoko Kuroki. Diezgan liela 
iespēja, ka šo viņas pārliecību ir radījusi pārmērīga deiting simu spēlēšana… Tas tādā aizdomu līmenī. Lai nu kā, Tomoko ir svēti pārliecināta – sākoties vidusskolai, viss mainīsies. Nekas vairs nebūs kā pamatskolā. Viņa kļūs populāra, iedraudzēsies ar klasesbiedriem. Un viņai pavisam noteikti būs puisis. Kā gan tas varētu nenotikt ar viņās piecdesmit gadu vērto randiņu un sociālās dzīves pieredzi… kuru viņa ir ieguvusi no datorspēlēm. Kā gan, ja jau viņa ir tik piemīlīga, jauka, gudra…
Autors, veikli miksējot komēdiju, parodiju ar diezgan-savā-veidā-melnu humoru , kurš liek sajust iekšēju sāpi, empātiju un naidu pret Tomoko, ņemas demonstrēt, uz ko ir spējīga mazliet pašcentrēta meitene, kurai smagi pieklibo kritiskā domāšana, lai piepildītu savas ilūzijas. Un tieši tik pat veikli iznīcina viņas plānus.
Un vietā, kad Tomoko ir nokļuvusi kārtēja apokalipsē, parādās iemesls, kāpēc es pa īstam iemīlēju šo seriālu. Viņa reaģē ar aukstasinīgu, nelokāmu pasaules nīšanu. Viņā nav jaukā, pūkainā skolniecīte kura aizskrien raudāt, meklēt glābiņu pie draudzenes (iespējams, tapēc, ka viņai tādas nav), vai Superskolnieka-senpai. Viņa izdara secinājumus par notiekošo, par neizdošanās iemesliem, sagroza tos savā prātiņā, pielabo faktus, un bez sirdsapziņas pārmetumiem metas nīst vainīgo. Šī attieksme pret pasauli piešķir sava veida tumšu noskaņu visam stāstam.
Animācija, kuru veido Silver Link ir diezgan tipiska “dzīves šķēles” žanram. Un jāsaka, acij ļoti, ļoti tīkama. Jāatzīmē -patīkami vērot, cik veiksmīgi ir pielietoti specefekti, lai pastiprinātu notikumu, joku atstāto efektu.
Vēl pieminēšanas vērta ir mūzika. It īpaši sākuma tēma (skat. raksta sākumā). Watashi ga Motenai no wa dō Kangaetemo Omaera ga Warui!, kuru izpilda Konomi un grupa Kiba of Akiba. Šīs dziesmas vērtību ir atzinuši arī paši japāņi ļaujot tai saniegt 43 vietu iekš Japan Hot 100, kas ir japāņu billlboard’s. Turpinot runāt par slavenībām, jāpiemin, ka vienu no nobeiguma tēmām, jeb, precīzāk, 6. sērijas beigu dziesmu izpilda Utsu-P & Toka Minatsuki, dalību ņemot mūsu visu mīļotajai Hatsune Miku. 
Kopsavilkumā jāsaka, ka šī anime sagādā ļoti plašu izjūtu spektru. Sākot ar fustrācijām par daža laba tizlumu, un vēlēšanos ielīst zemē pie nespējas atvadīties no skolotāja, līdz pat kopīgam naidam pret klases jaukajām un smaidīgajām dūdiņām, un viņu populārajiem draugiem. Pa vidu veidojot smieklu vētras, kuras liek sāpēt vēderam.
Viens no WataMote’s Lielajiem Trumpjiem ir , kā šī anime ekspluatē sajūtas, kuras, palielam, rodas katrā tīnī. Lielākā vai mazākā mērā. Šīs sajūtas tiek atsauktas no atmiņu dzīlēm, pastiprinātas, iesālītas ar “ļaunākajos murgos”, un palaistas brivībā. Jeb, citiem vardiem sakot – laba izklaide.
Paldies ka lasīji, ceru uz atsauksmēm, komentāriem un kritiku komentāros.
Watashi ga Motenai no wa Dou Kangaetemo Omaera ga Warui!
Silver Link, 2013 gada vasaras sezona, 12 sērijas.
