Lai saprastu to, ko tev patiesībā kaut kas vai kāds nozīmē, bieži vien vajag šo kādu/kaut ko zaudēt. Reti kurais no mums novērtē to, cik svarīgi ir tuvākie cilvēki, esošā dzīvesvieta, darbavieta, kāda lieta, kas pieder. Atņemsi bērnam konfekti, viņš sāks raudāt. Salda un garda taču, bet kamēr varēja to turēt rokā, iespējams, vairākas reizes nomesta uz grīdas.

Nosaukums Kurenai
Gads, kad rādīta Japānā 2008
Sēriju skaits 12
Žanrs Mistika, traģēdija, cīņas māksla

Stāsts ir par sešpadsmit gadus vecu jaunieti Kurenai Shinkuro, kurš apmeklē skolu, bet vakaros piestrādā. Darbs viņam nav no parastajiem kādā ēstuvē vai veikalā. Nē, puisis savas priekšnieces Benikas uzdevumā risina visādus strīdus (ir strīdu starpnieks), tā teikt – dara netīrus darbus. Kādu dienu viņam tiek uzticēts uzdevums būt par miesassargu 7 gadus vecajai Kuhoin Murasaki, kas nāk no ļoti bagātas ģimenes un ir izlutināta līdz savas būtības dzīlēm. Un tā nu viņam, kas allaž dzīvojis viens savā istabā, nākas sadzīvot ar meiteni, kura vienmēr tikusi aptekalēta un apkalpota. Tāds ir Murasaki uzskats – visi cilvēki ir viņas kalpi un, ja kāds izdara ko labu, tad tikai tādēļ, ka viņa ir saimniece. Un dzīvot tikai vienā vienīgā istabā, kas smako, piedevām dalot vannas istabu ar vēl pārējiem dzīvoklī mītošajiem. Neiedomājami! Bet viņiem ir jāiemācās vienam otru pieņemt, sadzīvot, un šīs sērijas parāda, kā abi mainās, pielāgojoties otra vajadzībām.

Galvenie varoņi ir divi – Kurenai Shinkuro un Kuhoin Murasaki. Viņš ir vidusmēra puisis, kas dzīvo kopā ar 2 dažāda vecuma sievietēm vienā, manuprāt, komunālā tipa dzīvoklī. Pa dienu apmeklē skolu, naktīs izpilda priekšnieces uzdotos darbiņus. Viņam ir kāds noslēpums, par kura esamību var nojaust šķiet jau no pirmās sērijas. Un naktīs ik pa laikam rādās viens un tas pats murgs. Bet stāsta laikā puisis it kā izaug, pieņemas prātā. Tam par iemeslu saprotams ir Murasaki, kura ir neiedomājama savam vecumam. Viņas manieres un runas stils ir pārsteidzoši smalkas, bet tajā pašā laikā viņa ir nešpetna maza būtne. Uzskats, ka visi ir viņas padotie, pāriet tikai pēc kāda laika, kad Kurenai viņai iemāca, kādēļ cilvēki pret meiteni izturas tieši tā un ne citādāk. Murasaki tēlā laikam novērojamas vislielākās pārmaiņas. Patīkamas, bet es tomēr uzdrošinos apšaubīt to iespējamību.
Un tad ir vairāki spilgti otrā plāna tēli. Pirmkārt jau jāpiemin Yamie un Tamaki. Abas dzīvo tajā pašā dzīvoklī, kur Kurenai. Viena no viņām ir kā apsēsta ar domu par attiecībām, šķiet viņas pasaulē nekas cits neeksistē kā vien vīrieši kā potenciālie partneri. Otra savukārt valkā melnas drēbes (sēru, kā pati apgalvo) un pie jostas piekārtu galvaskausu; un visiem tiek stāstīts par nelaiķa vīru. Abas viņas labprāt ierodas Kurenai istabā, lai iedzertu alu un paēstu. Uz puiša rēķina, protams. Bet arī pateicoties abām Murasaki pārmainās.
Benika ir Kurenai priekšniece. Gan fiziski, gan garīgi ļoti spēcīga sieviete, kas nekad nepadosies, nenolaidīs rokas. Palika iespaids, ka šim tēlam ir ļoti laba sirds, jo padotie nekad netika pamesti nelaimē. Yayoi tāpat kā Kurenai ir Benikas “darbinieks”, kas jau kopš pirmā brīža netic, ka puisis tiks galā ar uzdevumu pasargāt Murasaki tādēļ allaž paliek dzīvokļa tuvumā, it kā ēnā. Kurenai skolas biedrenes Yuuno un Ginko arī jāpiemin. Yuuno palīdz puisim apgūt cīņas mākslas, bet nāk no sliktas slavas apveltītas ģimenes. Ginko vienmēr nodrošina Kurenai ar informāciju par izpildāmajā darbiņā iesaistītajām personām. Abām šķiet puisis patīk jau kopš bērnības, bet viņš tam lielu uzmanību nepievērš. Un jā, viena otru viņas necieš ne acu galā.
Neiztikt arī bez sliktajiem tēliem. Tie šoreiz ir Murasaki ģimenes locekļi, kas grib viņu aizvest atpakaļ uz Iekšējo svētnīcu un iesprostot. Un vēl Lin, kura man šķita ārprātīga un apsēsta. Animatoram vismaz lieliski izdevies viņu tādu attēlot.

Animācija man šķita elpu aizraujoša. Skaista. Tēlu sejas detalizētas, skaisti veidotas, uzmanība tām tiek pievērsta ik epizodē. Runājot darbojas ik vaibsts, tādēļ varoņi šķiet ārkārtīgi dzīvi esam. Mati arī attēloti ļoti skaisti, vijīgi un dzīvības pilni. Piemēram, epizodēs, kad Murasaki devās gulēt, viņas mati izklājās cirtās pa visu spilvenu, kas atbilst tam, kā tas realitātē notiek. Arī fons vienmēr ļoti pārdomāti attēlots. Detalizēts, bet tajā pašā laikā nenomācot darbojošos tēlus. Kuhouin nama Iekšējā svētnīca (Inner Sanctuary) ļoti patika. Sienas gleznojumi papildināja šīs vietas būtību. Arī cīņas skatos viss saglabājas nevainojami, t.i., ne mirkli nezūd patīkamais zīmēšanas stils, tēli nekļūst par bezsejainiem radījumiem ar apkārt plandošiem apģērba gabaliem. Nudien patika. Animācijas kvalitāte šķiet viens no pamatfaktoriem, kādēļ sērijas pagāja neticamā ātrumā.

Tituldziesma un nobeigums ļoti dzīvespriecīgs. Gluži kā viss šis stāsts. Bet brīžos, kad tiek rādīts Kuhoin nams ar saviem skarbajiem noteikumiem, fonā dzirdama mazliet draudīgas, traģiskas noskaņas klavierspēle, tieši paspilgtinot redzamo, neticamo kārtību, kas tur valda. Ierunātāji paveikuši labu darbu. Murasaki balstiņa tik patīkama, reizē saglabājot mazas izlutinātas spītnieces toni ik brīdi, kad kaut kas nav pa prātam. Bet arī pārējie ir uzslavu pelnījuši. Katram tēlam īstā tā lomu pastiprinošā balss tonalitāte, runas maniere.

Lai arī animācija un skaņa bija lieliska, tomēr tas neatsver animes pamattrūkumu – pārāk daudz informācijas. Rodas sajūta, ka parādītais ir tikai neliels gabals no kāda sarežģīta stāsta, kas savedis kopā visus šos tēlus. Manuprāt, nepilnīgi tiek pasniegts Kurenai pagātnes motīvs. Līdz galam viņa rīcības iemeslus var tikai un vienīgi nojaust. Labprāt būtu baudījusi arī katra no otrā plāna spilgtākajiem varoņiem stāstu, citādi viņi nedaudz atgādina rēgus. Bez informācijas par iepriekš notikušo nav skaidrs, kādēļ katrs no viņiem ir tieši tāds, kas izveidojis tēlu par tādu un ne citādāku personību. Domāju, ka sēriju skaits te spēlē noteicošo lomu. Bet tā var būt arī ļoti slikta vēlme redzēt kaut daļu no katra pagātnes, jo ikviens no parādītajiem ir pilnīgi atšķirīgs. Ja Kurenai būtu 20+ sērijas, iespējams sižets būtu detalizētāks, bet kas zina. Iespējams, rastos sajūta, ka galvenie varoņi netiek attēloti nemaz kā galvenie.

Intriga gan tiek saglabāta visas animes garumā tikai pa kripatai katrā sērijā parādot, kādēļ Kurenai ir tāds, kāds ir, nedaudz pieskaroties viņa noslēpumam. Skatītājs visu laiku gaida to ” klik!” negaidītu notikumu pavērsienu, bet.. Sēriju kļūst arvien mazāk. Stāsta galarezultāts mani nesajūsmināja. Pārāk vienkārši. Dažām attēlotajām epizodēm līdz ar to pilnīgi zuda jebkāda jēga.

Bet pluss ir tāds, ka sērijas ir ļoti viegli skatāmas, ātri iet uz priekšu. Tiek ieslēgta nākamā viena pēc otras. Un tas jau radītās intrigas dēļ. Domāju Kurenai bez grūtībām ar noskatīties vienas dienas laikā, tēli ar saviem spraigajiem dialogiem nemaz negrib laist tevi darīt ko citu.

Ja kāds ir lasījis mangu, varu pateikt, ka ir būtiskas atšķirības. Animē Murasaki nepieder savrupmāja un viņa nav Kurenai līgava. Viņa nemantos ģimenes naudu un mantu, tieši pašas ģimene ir tā, kas meiteni apdraud. Mangā puiša ķermenis nav tikai padarīts stiprāks, drīzāk necilvēcīgāks. Animē Kurenai ir parādīts kā vientuļnieks, kas labprāt atturas no jebkāda veida sabiedrības. Skolasbiedrene Yuuno ir tā, kas apmāca Kurenai animē. Mangā par to nekas nav minēts. Cīņas māklsu pratēja tur ir Tamaki. Es gan pati neesmu lasījusi mangu. Cik korektas ir šīs nosauktās atšķirības nevaru spriest. Tāda informācija atrodama interneta dzīlēs.