Pasaulē 1. Oktobris ir Nacionālā Sakē Diena.
Japānā radies alkoholisks dzēriens, kas tiek pagatavots no raudzētiem rīsiem. Tas bieži tiek saukts par „rīsu vīnu”, bet tā pagatavošanas process vairāk līdzinās alum.
Vārds „Sakē” (酒, „alkohols”, izrunā arī „shu”) tiek pielietots apzīmējot visus alkoholiskos dzērienus.
Sakē izcelsme ir nezināma. Pirmoreiz, rakstiski, tas tiek pieminēts Japānas pirmajā vēsturiskajā hronikā – Kojiki, kas tika sarakstīta mūsu ēras 712. Gadā.
Asuka perioda laikā (538 – 710), īstā Sakē, kas tika pagatavots no rīsiem, ūdens un kōji pelējuma, bija dominējošais alkoholiskais dzēriens Japānā. Heian perioda laikā, tas tika izmantots reliģiskos pasākumos, pilsētas festivālos un dzeršanas spēlēs. Ilgu laiku Sakē izgatavošanu bija monopolizējusi valdība, bet 10 g.s. tā brūvēšanu uzsāka arī tempļi un svētnīcas, tādejādi kļūstot par galvenajiem ražošanas centriem nākamos 500 gadus.
Meiji Revolūcijas laikā tika uzrakstīts likums, kas atļāva ikvienam, ar gana naudas un zināšanām, atvērt savu brūvētavu. Gada laikā, pa visu Japānu, tika atvērtas ap 30 000 brūvētavu, bet, gadiem ejot, valdība uzlika Sakē industrijai arvien lielākus nodokļus. Un, protams, brūvētavu skaits nokritās līdz 8000.
1904. gadā Japānas valdība atvēra pirmo Sakē-brūvēšanas pētniecības institūtu.
Krievijas-Japānas kara laikā (1904-1905) Japānas valdība ar likumu aizliedza Sakē brūvēšanu mājās. Tajā laikā, Sakē sastādīja pārsteidzošus 30 procentus valsts ienākošo nodokļu. Un tā kā mājās brūvēts Sakē bija beznodokļu Sakē, šāda likuma izdošana likās loģiska.
Sake pasniegšana.
Japānā Sakē var tikt pasniegts dažādās temperatūrās – atdzesētu, istabas temperatūrā, vai uzkarsētu. Tipiski, karsts Sakē tiek uzskatīts par ziemas dzērienu, bet augstas kvalitātes Sakē – nekarsē, jo tā pazustu īpašais aromāts un garša. Uzkarsējot maskē vecas vai zemas kvalitātes Sakē. Atdzesētā Sakē temperatūra, līdzīgi baltvīnam, ir 10 grādi pēc celsija, bet uzkarsētam – 50 grādi pēc celsija. Noderīgi būtu zināt, ka Sakē tiek karsēts ūdens peldē, nevis virs atklātas uguns vai elektriskajā tējkannā.
Pretēji citiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuri tiek lieti glāzē, Sakē, tradicionāli, jāpasniedz “masu” (koka krūzītē, kas atgādina nelielu kastīti) vai “ochoko” (arī “sakazuki” – neliela keramikas krūzīte). Speciālais trauciņš jātur abām rokām – viena no tām jānovieto zem trauka atbalstam, bet ar otru tas maigi jāsatver no sāna. Namatēvs ielej sakē viesa krūzītē, vai arī zemāka statusa persona (piemēram, darbinieks) ielej dzērienu priekšniekam. Mūsdienās Sakē dzeršanas kultūras pamatā ir noteikums nekad neatstāt partnera ochoko tukšu.
Laika gaitā šī tradīcija savu spēku ir zaudējusi, bet vēlaizvien ir vērojama saviesīgos pasākumos kā, piemēram, biznesa maltītēs.
Parasti, sakē daudzums, kas tiek pasniegts, ir 180ml jeb viens gō.
Iegaumē – pie atdzesētiem ēdieniem nepasniedz atdzesētu Sakē un pie karstiem ēdieniem nepasniedz uzsildītu Sakē.
Arī Latvijā to var atrast veikalos „Stockman” un „Prizma”, kā arī internetā, tas tiek kategorizēts kā vīna dzēriens un, aptuveni, maksā 12 – 20 eiro par 0.75l pudeli. Nezinu kā tagad, bet agrāk Sakē varēja nopirkt arī „Gan Bei” restorānos.
Ceru Jums šis raksts šķita interesants.
Vienmēr Jūsu,
Coffee
Kampai!!!
Info: Wiki, TravelNews
skopa informācija, pat wikipēdija nespēja man pateikt galveno par šo dzērienu, tas ir cik procenta alkohola tas satur, biju domājis ka tas ir rīsu šņabis, bet ja tiek pieminēts dzēriens, tad grūti spriest – bet speciāli skriet uz Prizmu nevēlos.
@cc: Atvainojos, šķiet, ka būšu piemirsis šo informāciju norādīt. Nedomāju, ka alkohola saturs dzērienā ir galvenais. Atbildēšu uz Jūsu jautājumu – tātad alkohola saturs sakē, parasti, ir 18 – 20 procenti, bet, lielākoties, tas, pirms pildīšanas pudelēs, tiek atšķaidīts ar ūdeni līdz, aptuveni, 15 procentiem. Latvijā pieejamajam Sakē ir 14,6 procenti alkohola.
Paldies par informāciju, turpmāk zināšu. Bet dīvaini ka šo info par grādiem grūti atrast.
Man personīgi sake ļoti garšo, gan atdzesēts, gan karsts, tikai brīžiem māc šaubas vai tas ko var nopirkt Latvijā ir riktīgs. Vienreiz nopirku stokmanā, palasot uz pudeles rakstīto, atklāju ka dzēriens nemaz nav ražots Japānā, tas mani mazliet apbēdināja, jo pazuda pārliecība ka tas ir tāds kādam būtu jābūt.
Jā, Latvijā nopērkamais Sakē, visdrīzāk, ir ražots ASV. Bet nevajag nokārt degunu, tas ir gatavots pēc japāņu receptes. Sakē uzņēmumi ASV, lielākoties, pieder amerikā dzīvojošiem japāņu uzņēmējiem.