Kaleido Stage jau no agras bērnības bija Soras Naegino sapnis – jau no brīža, kad viņa uz tās sajūsmā vēroja izrādi “Alīse Brīnumzemē”. Jau tad par Soras sapni kļuva uzstāties uz Kaleido Skatuves kopā ar citiem pasaulslaveniem akrobātiem, dziedātājiem un triku meistatiem, dāvāt tādu pašu sajūsmu, prieku, kādu reiz bērnībā saņēmusi viņa pati. Tomēr ceļš līdz tam ir necilvēcīgi, neaprakstāmi grūts.

Nosaukums: “Kaleido Star”
Studija: GONZO, HAL, Production I.G.
Gads, kurā anime rādīta Japānā: 2003-2004
Sēriju skaits: 51
Režisors: Juniči Sato (režisējis arī seriālus “Maho Tsukai Tai!”, “Keroro Gunso”, “Aria”, klasisko maho-šoudžo seriālu “Sailor Moon” kā arī citus)

Sora Naegino ir jauna, neatlaidīga japāņu meitene, kura seriāla sākumā ierodas ASV ar mērķi piedalīties gadskārtējā Kaleido Stage jauno akrobātu uzņemšanā, iztur konkursu un nokļūst uz Kaleido Skatuves. Tas gan viņai izdodas visai negaidītā veidā – viņu atbalsta Kaleido Stage vadītājs Kaloss, un, par spīti galvenās dīvas Leilas iebildumiem, aicina Soru palikt Kaleido Stage un trenēties, mācīties un augt, par ko Sora ir vienkārši sajūsmā. Būdama enerģiska, atvērta un jauka meitene (lai gan arī mazliet naiva), Sora ātri vien sadraudzējas ar vairākiem uz Kaleido Skatuves strādājošiem ļaudīm – akrobātiem Miju un Annu, skatuves inženieri Kenu, un vēlāk arī ar citiem. Tomēr skatuves dižie, tie, kurus klusām un ne tik klusām pielūdz Sora, paliek auksti un pat ļoti auksti pret viņu. Leilai, Kaleido Stage dīvai, Sora šķiet skaļa, nekontrolējama meitene, un viņa ir pret tās dalību Kaleido Stage (īpaši pēc pirmajām neveiksmēm uz skatuves, kur Sorai bija jāspēlē epizodiskas lomas). Tomēr drīz vien Sora, ar savu īpašo neatlaidību un gribu, parāda, ka spēj īsā laikā iemācīties tādus virtuozus trikus uz trapecēm, kurus citi mācījušies mēnešiem, vai arī vispār nav spējuši apgūt, līdz ar to pamazām mainot pat skatuves grandu uzskatus par viņu.
Pie tam negaidot atklājas arī tas, ka Sora spēj saskatīt un sadzirdēt mistisku būtni – Nerru (anime sauktu par Fool), kurš stādās Sorai priekšā kā Skatuves Gars, un paziņo, ka viņu spēj ieraudzīt tikai tie, kurus izvēlējusi skatuve. Pats Nerrs ir sīks vīriņš lillā ģērbā, viena acs tam aizklāta ar kaut ko līdzīgu spēļu kārtij, viņš spēj pareģot nākotni, un ir liels meiteņu mīļotājs (un bieži nespēj savas iegribas apslāpēt, tāpēc Sorai nākas viņu apstādināt, iebāžot to atvilknē vai pabāžot viņa matus zem televizora). Vispār Nerrs anime ir mistiski maģisks tēls, un tikai OVA “New Wings Extra Stage” nedaudz atklāj, kas īsti viņš ir.
Paralēli galvenajai sižeta līnijai, kuras pamatā ir Soras nepārtrauktie centieni dažādos veidos sasniegt arvien augstākas akrobātikas virsotnes un šo centienu atduršanās pret šķēršļiem, notiek arī visādi citādi atgadījumi, kas gan piedod seriālam papildus dzirksteli, gan arī vairāk pastāsta skatītājam par pārējiem seriāla personāžiem.
Pats Kaleido Stage ir milzīgs komplekss uz mākslīgas salas netālu no ASV piekrastes, kurā notiek ārkārtīgi skaisti, un tajā pašā laikā dārgi un tehniski sarežģīti šovi, kuri būtībā ir krustojumi starp cirka izrādi, teātri, baletu un operu. Es īsti nezinu, bet, šķiet, ka akrobātiskie triki, kurus veic seriāla varoņi, bieži vien balansē uz neiespējamā robežas un, domāju, ka dažas lietas no tām, ko seriālā rāda, nemaz nav iespējamas. Lai, jo visas Kaleido Stage lielās izrādes seriālā tiek attēlotas kā kaut kas ļoti, ļoti skaists, un vienreizējs, īpaši tās, kurās Sora rāda ko spēj. Ir tik žēl, ka īstenībā nekā tāda nav un diezvai kādreiz būs.
Sižetā pati galvenā loma tiek Sorai, un ne velti. Viņa seriālā ir pilnīgs, absolūts gribas un mērķa iemiesojums. Visas Soras darbības, domas tā vai citādi visu laiku ir saistītas ar to, kā apgūt kārtējo brīnumaino lēcienu, vai sarežģīto pirueti, vai kādu citu galvu tikpat lielā mērā reibinošu triku. Ja meitene atduras pie kāda šķēršļa – vienalga kāds tas lai arī nebūtu – viņa agri vai vēlu nonāk pie sarežģījuma atšķetināšanas. Es nevienā citā anime nebiju skatījis tādu, tik smagu ceļu uz mērķi un tajā pašā laikā cilvēku, kas šo nosprausto mērķi sasniedz. Sora bieži vien ir nesaprasta, pelta, un pat pāris reizes ir jau gatava aiziet no Kaleido Stage pavisam. Un tomēr – tas viss beigās tikai kalpo par kārtējo apzināšanos par to, ka “vajag” un “izdarīšu”.
Tas viss – Soras cīņa par to, kam viņa tic un par to, ko viņa vēlas, un apbrīnojamās izrādes, kurās šķiet, ka cilvēki, kuri tur piedalās, vienkārši un bez piepūles izpilda vissarežģītākās lietas augstu gaisā, rada neatkārtojamu emocionālu baudījumu, un tas, manuprāt ir iemesls, kādēļ seriāls ir jāskatās. Seriāls aizrauj tiktāl, ka skatoties, brīžam sevi pieķēru pie domas – ko es te vispār sēžu un skatos ekrānā, ir jādara, jāveic, jāziedojas mērķim un jābauda mirkļi, kad mērķis ir sasniegts, un tas, bez šaubām, arī ir visai meistarīgi attēlotā Soras ceļa uz mērķi nopelns.
Neskatoties uz visa stāstītā nopietnumu un ziedošanos lielā mērķa vārdā, seriālā bieži bija smieklīgas un jautras epizodes, kuras ļāva nedaudz atvilkt elpu un varbūt nokrist no krēsla aiz smiekliem, un bija arī pavisam nedaudz romantisku noskaņu, bet… Noskaņām nebija lemts kļut par kaut ko nopietnāku, parasti šīs epizodes pārtapa par neveikliem/smieklīgiem atgadījumiem.
Jāatzīmē, ka pieredzējuša režisora vadībā arī Gonzo studija spēj iepriecināt skatītājus ar saturīgu un skatāmu animi, turklāt, kā jau sākumā minēts, šis ir oriģināls darbs, nevis darbs pēc mangas, spēles vai kā cita motīviem. Japānā Kaleido Star bija populāra anime, tāpēc, cerot uz papildus peļņu un fanu interesi, radās vēl trīs OVAs un manga, kurā darbība notiek apmēram 15 gadus pēc pēdējiem notikumiem anime, kad tīņa vecumu ir sasniegusi Soras mazā māsa Yuki.
Es zinu, ka iespējams atrast desmitiem anime seriālu, kuros attēlota tiekšanās pēc mērķa, neatlaidība un drosme, taču šis seriāls to visu salicis kopā tā, lai nebūtu garlaicīgi – būtu interesanti, saturīgi, skaisti, smieklīgi un skumji. Un būtu ko padomāt. Iesaku seriālu vismaz pamēģināt.

Saites tiem, kam ir interese:
Sophia – Boku Wa Kono Ni Iru (ED2)
R.O.R/S – Tattoo Kiss (OP3)