Šķiet nekas bērniem nevar būt smagāks par vecāku zaudējumu. Bet nereti gadās tā, ka kāds no brāļiem/māsiem ir pārāk mazs, lai pilnībā saprastu, kas īsti ir noticis. Un kā gan lai pasaka 5 gadus vecam puisēnam, ka viņš nekad vairs neredzēs ne savu māti, ne tēvu? Kā gan lai viņam paskaidro iemeslus?
Gads, kad rādīta Korejā 2003
Tips Animācijas filma
Žanrs Traģēdija
Oseam ir korejiešu veidota animācijas filma par divu bāreņu gaitām – piecus gadus veco zēnu Gil-son un viņa aklo māsu Gam-i. Neviena cita tuvinieka abiem vairs pasaulē nav. Viņi ir tikai viens otram. Mazajam puisēnam 5 gadu vecumā ir jāspēj būt par pavadoni cilvēkam, kas zaudējis acu gaismu, tieši viņš ir māsas acis, kas pastāsta par skaistajām rudens ainavām, kas pavada abus ceļotājus. Un kur gan viņi dodas? Meklēt māmiņu, jo Gil-son nekad tā arī nav sapratis, ka atkalredzēšanās vairs nav iespējama, ka māte ir aizgājusi aizsaulē. Un ko gan Gam-i darīt? Vai sāpināt jaunāko brāli un mēģināt viņam ieskaidrot, ka ceļojuma mērķis nekad netiks sasniegts? Un ja arī viņa censtos, vai mazais gribētu šo sāpīgo faktu pieņemt par patiesību? Neticu!
Dienu no dienas kāds līdzcietīgs svešinieks apžēlojas par bērniem un viņus pabaro, līdz kādu dienu abi satiek mūkus, kas dodas uz savu templi. Apzinoties straujo ziemas tuvošanos, viens no mūkiem uzaicina bērnus doties līdzi. Pajumte un silts ēdiens garantēts. Taču Gil-son jau nav no tiem, kas varēs nosēdēt mierā kā pieklātos jauniegūtajā svētajā mājvietā, tādējādi radot mūkiem galvassāpes.
Gam-i agrā bērnībā liktenis piespēlē ne to vieglāko uzdevumu – parūpēties par jaunāko brāli. Viņa lieliski tiek ar šo uzdevumu galā, neskatoties uz to, ka ir neredzīga, un faktu, ka brālis ir palaidnis. Viņa visu pieņem klusējot, sāpes izsāp vienatnē. Meitene neiet, nežēlojas, nelūdz pēc palīdzības. Gil-son, savukārt, uztver dzīvi viegli. Sarunājoties ar kokiem, putniem, bezbēdīgi tiek pavadītas dienas. Viņš ir dzīvesprieka un enerģijas pilns. Tikai reizēm skumjas pārņem zēna mazo sirdi, kad viņš sāk aizdomāties par mātes klātneesamību. Lai arī viņš ir tikai 5 gadus vecs, puisēns allaž braši aizstāv māsu, kuru mīl paķircināt dažādi palaidņi. Bāreņu savstarpējā mīlestība attēlota kā kaut kas apbrīnas vērts. Reti kurš no mums savus tuvākos tā mīl, kā šie abi varoņi. Vismaz mēs to noteikti tā neatzīstam, vārdos nepasakām.
Animāciju atļaušos saukt par lielisku. Ļoti skaisti, detalizēti izzīmēti fona skati, izmantojot tīkamu paleti. Pievilcīgi attēloti cilvēki un dzīvnieki. Stils ieturēts ļoti pozitīvs, tādējādi vienā mirklī radot iespaidu, ka šis stāsts ir par ko labu un siltu, bez ļaunuma, asins izliešanas vai kādām iespējami negatīvām emocijām. Pat brīžos, kad Gil-son kāvās ar puišiem, kas aizvainoja māsu, saglabājas gaiša aura.
Skaņu celiņš un seiyuu labi piemeklēts attēlojamajam stāstam. Tēlu balsis paspilgtina viņu būtību, raksturu. Gam-i balss vispār fascinēja. Tik mierīga, nosvērta un stipra, kaut arī maiga, lai mazajam brālim nerastos nekādas šaubas vai bailes. Gil-son seiyuu savukārt tik enerģisks, mainot intonāciju, skaļumu, brīžiem pat kliedzot. Ja neaizkustina animes redzamā daļa, tad fonā skanošajai mūzikai to vajadzētu izdarīt. Nobeiguma dziesma ļoti skaista. Ja kādam gadās, kā man, ka beigas izraisa asaras, tad šī melodija var to vēl tikai pasliktināt.
Šis ir viens no tiem gadījumiem, kad veidotāji ir domājuši par to, lai skatītājs tiktu aizkustināts, lai viņam vismaz nodreb sirds, jūtot līdzi galveno varoņu gaitām. Un tas ir izdevies gluži labi. Vienīgi es paliku neizpratnē par nobeigumu. Tas man bija negaidīts. Iespējams, ka zināšanu trūkums par apskatīto tematiku liedza simtprocentīgu sapratni. Noskatīties var kaut vai pārmaiņas dēļ, jo Japānā veidotās animes tomēr atšķiras no Korejā veidotajām. Nešaubos, ka ne visiem šī anime ies pie sirds; citiem liksies bērnišķīga, muļķīga, varbūt pat mazliet nejēdzīga. Man patika. Mani aizkustināja.
AMV ar animes nobeiguma dziesmu:
[youtube]jLp4u59Dn50[/youtube]
