Saitamas prefektūra, Japāna, mūsu dienas, visnotaļ reāla vide, reāla, eksistējoša skola. Vien skolēni nav reāli eksistējoši, bet uzzīmēti, čibiski. Starp tiem uzmanību sev pievērš sīka skolniecīte ar ziliem matiem; nepaklausīga matu šķipsna galvvidū par spīti gravitācijas spēkam šūpojas savrup. Viņa kaut ko stāsta divām lillāmatēm un kādai jaukai dāmai brillēs. Viņas nemaz nenojauš, ka līdz pamatiem ir satricinājušas pavisam reālu Japānas otaku prātus.

Nosaukums: “Lucky ☆ Star”
Studija: Kyoto Animation
Gads, kurā anime rādīta Japānā: 2007
Sēriju skaits: 24
Režisors: Jutaka Jamamoto (1-4 sērija, strādājis arī pie Hare+Guu, Full Metal Panic) un Jasuhiro Takemoto (5-24 sērija, strādājis arī pie Kannagi)
Seriāla pamatā ir Kagami Jošimizu četru paneļu manga.

Iepazīstieties ar četrām jaukām meitenēm, kuras draudzējas jau pirms tās sāka zīmēt mangā un uzņemt animācijas filmās – Konatu, Kagami, Tsukasu un Mijuki. Visas četras meitenes iet vienā skolā, un bieži satiekās, lai pārrunātu jaunumus, dalītos ar domām, vai vienkārši norakstītu mājas darbus. Katrai no meitenēm ir savs interesants raksturiņš, un, proti:
Kagami – strauja, stipra meitene, kurai nepadodas ēdienu gatavošana, bet labi padodas mācības skolā. Tsundere. Necieš laika izniekošanu, un tāpēc bieži konfliktē ar Konatu (sk. zemāk). Kagami ir Tsukasas dvīņu māsa.
Tsukasa – Lēnprātīga, klusa meitene, patīk lasīt, veikt mājas darbus, sapņot. Mācības padodas slikti, bieži noraksta darbus no māsas.
Mijuki – Skaistais briļļainais čars anime. Ļoti pieklājīga, aug dižciltīgā ģimenē, ļoti labi mācās. Aizmāršīga, bieži aizsapņojas.
Konata – Unikums. Simpātisks gīks. Stipra, labas atzīmes fizkultūrā, kaut gan katru vakaru/nakti sēž pie datora un spēlē dating sims vai MMO, vai arī skatās animes un lasa mangu. Ļoti sliktas atzīmes citos priekšmetos, bieži kontroldarbiem mācās pēdējā naktī pirms tā. Vienīgais bērns ģimenē, kurā māte mirusi, bet tēvs ir otaku, un ar nosliecēm.
Seriālam nav nekāda sižeta, katrā sērijā tiek atainotas meiteņu dzīves ainiņas, dažādas sarunas, pārdomas. Dažādos sastāvos, dažādās vietās. Reizi pa reizei parādās pa kādam papildus personāžam, kā piemēram, skolotāja, vecāki, radi, klasesbiedri. Seriāla sākumā meitenēm ir ap 16 gadu, beigās – ap 18, seriālā tādā veidā veiksmīgi ietverti dažādi svētki, notikumi, kā piemēram, ziemassvētki, Comiket, vasaras brīvlaiks un citi.

Seriāla īpašā odziņa ir tā, ka tajā tiek cauraustas neskaitāmas atsauces uz ļoti daudziem citiem anime seriāliem, mangām, filmām, spēlēm, Japānas popkultūru un laikmeta iezīmēm. Tā kā Konata ir otaku, un nebaidās par to runāt ar savām draudzenēm, šīs atsauces parādās vai ik uz soļa. Diemžēl es, kā pavisam virspusējs Japānas popkultūras pazinējs, jokus un atsauces par šīm lietām uztvēru gaužām maz, un noteikti tāpēc zaudēju daudz iespēju smieties un vispār saprast dažus dialogus. Taču biežākās atsauces, protams pamanīju, jo Konata seriālā ir sajūsmā par ‘Haruhi Suzumiya No Yuutsu’ animi; seriālā bieži parādās arī cita veida atsauces uz šo seriālu, kā, piemēram, nejauši plakāti uz sienām, nejauši kadrā iekļuvis tēls, kurš lasa Haruhi grāmatiņu un cita veida nejauši notikumi. Turklāt, ir vēl divas lietas, kuras saista šo animi ar Haruhi – abām animācijas studija ir Kyoto Animation un abām galvenās lomas ierunā Aja Hirano. Lucky ☆ Star gan galvenā loma ir nosacīta, bet tik un tā. Diemžēl, tas, ka seriāls parodē un atsaucas uz ļoti dažādiem citiem avotiem, vienlaikus var izrādīties arī tā mīnuss, ja skatītājs nav pietiekami daudz laika pavadījis, lasot par Japānas popkultūru vai spēlējot spēles, skatoties animes un darot tamlīdzīgas lietas. Tas ir tāpēc, ka atšķirībā no, piemēram, Azumanga Daioh animes, šis seriāls ļoti spiež uz parodiju, un mazāk uz jocīgiem atgadījumiem no skolnieču dzīves. Protams, parodija nav vienīgais, kas piesaista Lucky ☆ Star. Ja tā būtu, diez vai anime cienītāju vidū šis būtu viens no 2007. gada lielākajiem hītiem. Seriāls piesaista arī ar animāciju un īpaši ar personāžu dizainu. Neskatoties uz draudzeņu vecumu (kā jau minēju 16-18 gadi), animē tās atainotas čibi veidā – bērnišķīgi ķermeņi ar lielām galvām, bērnišķīgām balsīm un tendenci ik mirkli kļūt par super-deformed. Konata arī šajā disciplīnā izceļas, jo augumā viņa ir maza (vismazākā no visām draudzenēm), un balss viņai ir viena no visjocīgākajām no visām animēm, kuras savā mūžā esmu skatījis. Netā, īpaši YouTube var atrast daudz dažādu klipiņu ar un par Konatu un par Lucky ☆ Star kopumā, kas vēl vienu reizi parāda seriāla popularitāti. Katrā ziņā KyoAni ir pacentušies, un izveidojuši ļoti pievilcīgus un atraktīvus tēlus, lai gan, neslēpšu, izdabājot tiem pašiem japāņu (un ne tikai japāņu) otaku pulkiem. Ja runājam par mērķauditoriju, tad droši vien tā balansē kaut kur par vidu starp hardcore otaku un ziņkārīgo tīni, kam interesē anime/manga un kurš vairs nav iesācējs.
Nedaudz pastāstīšu arī par to, kur notiek seriālā atainotie notikumi. Gan skola, kurā mācās meitenes, gan viņu mājas atrodas reālās Japānas pilsētiņās, un arī Vašinomijas templis, kuram dažreiz izpalīdz Tsukasa un Kagami, ir reāls. Tā kā Japānā šī anime un manga ir kļuvušas par megahītu, attiecīgās vietas apciemo daudzi fanu bari. Vašinomijas templī 2007. gadā pat tika noorganizēts pasākums par godu seriālam, un Vašinomijā nenormālās popularitātes dēļ Hiragi ģimene (tas ir, Tsukasas un Kagami ģimene) tika piereģistrēta kā oficiālie pilsētiņas iedzīvotāji. Kaut kas tāds var notikt tikai Japānā, vai ne?
Pretēji animācijai un dizainam, skaņa bija viduvēja, izņemot jau pieminēto Konatas balsi (kas gan vairāk ir Ajas Hirano nopelns) un sākuma dziesmu, kura ir ārkārtīgi lipīga un jauka. Interesanti, ka sākuma titru dziesmu meitenes ņem par pamatu, iestudējot karsējmeiteņu deju vienā no sērijām, kurā atainots skolas kultūras festivāls. Papildus ir jāpiemin arī ‘Lucky Channel’ – īpašais katras sērijas pielikums, kurā uzstājās Akira Kogami un Minoru Širaiši. Akira pielikumā tiek atainota kā superkawaii elks (idol) ar ārkārtīgi derdzīgu raksturu, un Minoru attiecīgi katrā ‘Lucky Channel’ tā vai citādi dabū trūkties. Lielākoties tomēr man šie mazie pielikumiņi seriāla beigās nelikās smieklīgi, atskaitot dažus, kuros pārsmējos. Beigu titru laikā savukārt notika vēl papildus lietas – kādas padsmit sērijas skatītājs varēja klausīties, kā draudzenes pavada laiku karaokē, pie tam vienmēr tika izvēlētas kādas dziesmas no animēm, bet otrā seriāla pusē šīs ainiņas nomainīja diezgan nesakarīgas ņemšanās dzīvajā. Goda vārds, man tas šķita tik apnicīgi, ka neskatījos šīs beigas. Varbūt ka kādam tas likās interesanti, bet man tas likās baigais šits.
Ak, jā. Kā jau Japānā pienākas gadījumos, kad anime vai manga kļūst populāra, pēc pirmajām mangas publikācijām tika izlaistas dažādas citas lietiņas par Lucky ☆ Star tēmu. Sākumā, protams, bija manga, kuru sāka publicēt jau tālajā 2004. gada janvārī. Uz 2008. gada septembri jau bija iznākuši 6 Lucky ☆ Star sējumi. Notikumi anime diezgan lielā mērā ataino notikumus mangā (cik tālu palasīju). Manga ieguva lielu popularitāti, un tai sekoja citas pārdodamas lietiņas – spēles ‘Lucky Star Moe Drill’ un ‘Shin Lucky Star Moe Drill: Tabidachi’ priekš Nintendo DS, kā arī Lucky Star: Ryo Gakuen Otsai vizuālā novele priekš Playstation 2. Bez tam tika izdoti vairāki audio diski ar tā saucamajām character songs (dziesmas, kuras dzied anime/drāmas balss ierunātājs, iejuzdamies attiecīgās animes vai drāmas tēlā). Pēc seriāla iznākšanas šā gada rudenī iznāca arī pirmā un pagaidām vienīgā Lucky Star OVA, kura joku un atsauču ziņā neatpaliek no seriālā redzētā.
Ko gan es varētu pateikt par seriālu kopumā. Mans viedoklis ir tāds, ka, ja Genshiken ir par otaku reālo dzīvi, tad Lucky Star vairāk vai mazāk ir otaku’s dream vai kaut kas līdzīgs. Ne velti vienā no sērijām, kad meitenes iet garām stendam, uz kura japāņi parasti uzkarina savas vēlmes, Kagami izlasa “Konata is my wife”. Seriāls ir savdabīga mēraukla tam, kādā mērā tevi aprijis japāņu popkultūras monstrs. Ja seriāls patika, smējies, saprati daudz norāžu, parodiju uz citām lietām Japānas popkultūrā, liela varbūtība ka esi anime/manga/games gīks. Ja patika, bet daudz ko nesaprati, esi ceļā uz gīkismu :) Katrā ziņā iesācējiem nevajadzētu skatīties šo seriālu, bet pārējie, iespējams, gūs baudu. Gan izsmiesies, gan arī būs apmierināti par pamanīto norāžu skaitu.

Saites tiem, kam ir interese:
Hirano Aya, Katou Emiri, Fukuhara Kaori & Endou Aya – Motteke! Sailor Fuku (OP)

Seriāla openings Jūtūbē:
[youtube]VuxSuib5IwM[/youtube]