Kurš gan no mums nezin, ka paralēli pasaulei, kurā dzīvojam mēs, pastāv arī citas pasaules – to taču tik bieži rāda dažādās filmās, multenēs un par to iespējams lasīt tik daudz grāmatās! Droši vien ne visi, kuri tic tādām pasaulēm, vēlas tur nokļūt, vai ne? Ar Alisi – vienkāršu japāņu meiteni – notika savādāk: viņa nokļuva paralēlā pasaulē, nemaz nenojauzdama par tās esamību! Weird, eh?

Nosaukums: “Mahou Shoujo Tai: Arusu” (Maģisko meiteņu komanda: Alise)
Studija: Studio 4°C
Gads, kurā anime rādīta Japānā: 2004
Sēriju skaits: 40
Režisors: Jasuhiro Aoki (režisējis lielāko daļu sēriju, tomēr taisnības labad jāsaka, ka pie šī seriāla strādājuši vēl daudzi citi režisori, katrs pie vairākām sērijām)
Seriāla pamatā ir Šindži Obaras oriģinālskripts (starp citu, viņa rokai pieder arī Samurai Champloo skripts)

Es pieļauju, ka nokļūt paralēlajā pasaulē ir vienkāršāk, ja tev pa rokai ir kāds sens, dīvains vai maģisks priekšmets, kurš pie tevis nonācis no kāda attāla radinieka, mistiska ceļotāja vai kāda burvja. Lai nu kā, Alisei bija pieejams šāds priekšmets – grāmata, kuru tai glabāšanā bija nodevis neviens cits, kā viņas pašas tētis. Kurš pats gan drīz pēc tam pazudis, atstādams Alisi vienu pašu ar mammu. Protams, tēva pazušana – tas ir bēdīgi, tomēr, kā vēlāk neskaitāmas reizes pierādīsies, Alise ir viena bezgala jautra, drosmīga un enerģijas pilna meitene, un daudz par pazudušo tēti nebēdā. Grāmatiņu gan viņa uzrauga īpaši – katru dienu vazā to līdzi uz skolu, lai tā, nedod dievs, nepazustu. Tomēr, kā gadījās, kā ne, skolā, kādas stundas laikā grāmatu Alisei nočiepa divi klasesbiedri, un… eh, tas beidzās ar to, ka Alise nokrita no skolas jumta, un noteikti būtu pagalam, ja vien ar kāda labvēļa palīdzību nebūtu pārvietota uz paralēlo pasauli.
Tā sākās stāsts par Alisi un viņas piedzīvojumiem Raganu pasaulē (nejaukt lūdzu ar Endrjū Nortones “Raganu pasauli” – nav nekādas līdzības). Pasaulē, kurā nokļūst Alise, pie varas ir raganas, kas gan man vairāk šķita līdzīgas burvēm, tikai ar vienu knifiņu – viņas prot lidot pa gaisu, izmantojot raganu simbolu – slotu. Pasaulē eksistē maģija, bet lai to sekmīgi uzburtu, raganai jānotver šajā pasaulē mītošie dzīvnieciņi (anime saukti par fejām), un jāiegūst no tiem kāda sastāvdaļa – ragi, spalva, vai jebkas cits, kas nu attiecīgajai burvestībai ir nepieciešams. Raganas savā pasaulē dzīvo, sekojot paražām, paradumiem, tradīcijām jau daudzas paaudzes, un vispār ir ļoti konservatīvas un padrūmas… Daļēji pat varētu teikt – ļaunas.
Pirmā dzīvā būtne, kuru Alise satiek raganu pasaulē, ir feja mina, ļoti reti sastopama un tādēļ ļoti vērtīga feja. Drīz pēc tam viņa satiek arī raganiņas Evu un Šeilu. Abas pēdējās stāsta turpinājumā nospēlēs ļoti svarīgas lomas un atklās nevienu vien noslēpumu, taču pagaidām visas trīs jaunās paziņas ierodas raganu pilsētā, kur visi ir priecīgi par simto sagūstīto feju (dīvainā kārtā pasaulē ir tieši 100 feju tipi). Lai nu kā, Alise, kurai visa šī te ideja par feju ieslodzīšanu un attiecīgo daļu nost griešanu nemaz nepatīk, uztaisa lielu haju pa visu lielo raganu torni un atbrīvo lielāko daļu feju. Un tā tālāk, un tā aizvien, notikumi risinās ļoti ātrā tempā, un skatītājam virsū tiek mesti aizvien jauni un jauni fakti, notikumi un interpretācijas.
Visa šī stāsta centrā ir Alise ar saviem jauniegūtajiem draugiem – Šeilu un Evu, lai gan pat attiecības ar šiem it kā vistuvākajiem cilvēkiem jaunajā pasaulē nemaz nav tik gludas. Šeila sākumā neieredz Alisi par tās pārlieku lielo trakulību, optimismu un viedokli par maģiju. Alise uzskata, ka maģija ir domāta priekam, un ka jebkurš, kurš tiešām tic, var darīt brīnumu lietas ar maģijas palīdzību (ak, jā, Alise, pretēji jaunajā pasaulē vispārpieņemtajam uzskatam, ka cilvēki – būtnes no mūsu pasaules – nespēj burt, itin drīz iemācījās to darīt). Evas un Alises attiecības anime ir vissirsnīgākās, kaut gan vēlāk, kad anime iesoļo finiša taisnē, arī par Evu atklājas drūmas lietas.
Animes laikā skatītājs tiek iepazīstināts ar jauniem faktiem, personāžiem un vietām, un tas rada neapdzēšamu vēlmi turpināt skatīties katru nākošo sēriju. Gandrīz vienīgā sižeta virzītāja seriālā gan ir Alise, kas ar savu neizsīkstošo enerģiju izdomā arvien jaunus un jaunus ceļus, kā palīdzēt raganu pasaulei, pie reizes glābjot draugus un arī savu zvaigzni neizlaižot no skata. Pārējie animes varoņi, lai gan arī tika attēloti kā cilvēki ar savām vēlmēm, domām un citiem atribūtiem, tomēr vairāk reaģēja uz notiekošo, nevis pieņēma kādus savus lēmumus. Varbūt, ka tā pat bija labāk.
Par ko tad galu galā ir anime, jo neizmērojamas enerģijas daudzuma dēļ ārdīties pa svešu pasauli un darīt varoņdarbus – tas ir cool, bet galu galā neinteresanti. Galvenā doma nav nekas jauns – tā ir tik pat nodrāzta, kā doma par paralēlo pasauli. Sekot savai sirdij, nenomaldīties, un, nomaldoties, atkal atrast ceļu – par  to arī ir stāsts. Es zinu, tam vajag enerģiju, bet tā rodas, sekojot savai sirdij – rodas tāds kā mūžīgais dzinējs, kurā pareizais ceļš dod enerģiju pārvietoties un tuvoties mērķim, un katrs solis uz priekšu šo enerģiju patērē. Alises persona un viņas motīvi un darbība zināmā mērā rezonēja ar manu sirdi, un tādā veidā deva papildus baudījumu, skatoties šovu.

Atsevišķa rindkopa šoreiz jāvelta seriāla vizuālajam noformējumam. Droši vien tie, kuri jau ir pazīstami ar Studijas 4°C sniegumu, zin, ka no šīs studijas visdrīzāk sagaidāms kas vairāk vai mazāk ekstravagants un eksperimentāls. Tā tas ir arī šoreiz, taču šoreiz studija 4°C ir pievērsusies seriāla veidošanai, un, varbūt ka arī tāpēc animācija un grafika nav tik eksperimentāla, kā filmās. Tas drīzāk ir ļoti veiksmīgs sakausējums starp tradicionālo anime un kaut ko citu, svešu, svaigu un oriģinālu. Vispirmām kārtām, dzīvās būtnes un  cilvēki attēloti gandrīz bez ēnām, ar minimālu vilcienu skaitu, kas atstāj tādu kā kartona 2D leļļu iespaidu. Animācija toties ir ļoti plūstoša, spraiga, ik mirkli tiek izmantoti papildus CG efekti, taču ne pārmēru – tieši tik cik nepieciešams vajadzīgā efekta vai atmosfēras radīšanai. Būtnes, cilvēki un citi kustīgie elementi darbojas uz ļoti detalizēta un krāsām bagāta aizmugures fona. Vispār grafiskajā noformējumā ir ielikts ļoti daudz darba tieši izdomājot dažādas maznozīmīgas detaļas – tas ļoti atdzīvina raganu pasauli, un it kā ierauj skatītāju tajā.
Arī muzikālais pavadījums ir atbilstošs un ausij tīkams – pārsvarā tie ir trauksmaini-episki instrumentālie gabali, kas piedod seriālam papildus grandiozumu un plašumu.
Mahou Shoujo Tai: Arusu ir pierādījums tam, ka neskatoties uz ik gadus saproducētu seriālu simtiem, ik pa laikam rodas kāds gabals, kurš ierastās anime robežas pagrūž tālāk, iekarodams teritorijas, kurās agrāk mitinājās tikai eksperimentālā animācija. Turklāt šoreiz tas tiek pasniegts izsmalcinātā citpasaules mērcē. Seriāls derēs gan tiem, kas iepazīstas ar animi, gan tiem, kas sevi uzskata par ekspertiem. Garlacību nesolu!

Saites tiem, kam ir interese:

Rentrak Entertainment – Arusu ~ Main Theme (OP)
Kotoko – Oboetete Ii Yo (ED)

AniDB
AnimeNewsNetwork
MyAnimeList

Seriāla openings Jūtūbē:
[youtube]TqrqQB2oNqU[/youtube]