


Biju uz pirmizrādi, un varu mierīgu sirdi šo filmu stūķēt savā “Šausmeņu Šedevri” plauktiņā, kurā ir labi ja 2 filmas.
Tātad, sāksim ar to, ka no visām “Silent Hill” spēlēm esmu nedaudz pabakstījis tikai pirmo daļu, jo man bij bail spēlēt tālāk :D
Enīvej, atmosfēra, ko šī spēle radīja, iespiežas atmiņā kā korķis.
Klusa, dezertēta pilsēta klāta biezā miglā, kurā vienīgās dzīvības pazīmes ir apkārt klaiņojošie mošķi.
Pat tad, kad nebija nekādu briesmu, man likās ka tulīt uzraušos uz kautkā riebīga, pārbīšos līdz nāvei un izslēgšu spēli.
Tad lūk, filma “Silent Hill”
radīja tieši tādu pašu noskaņu, tikai atšķirībā no spēles, tā ļāva
vairāk iejusties tajā visā, padarīja izjūtas dzīvīgākas un zaudēja
iespēju “izslēgt“.
Tālāk spoilerīši…
Lasīt vairāk