Pirtis strādāja no sešiem rītā līdz sešiem vakarā. Tolaik pirtis vēl netika sadalītas vīriešu un sieviešu pusēs. Seguni palaikam izdeva dusmīgus dekrētus, kas aizliedz tādas vaļības, bet pa to, cik šo dekrētu tika izlaists, var izdarīt secinājumu, ka tie nedeva pienācīgu iespaidu. Tā, piemēram, tā kā lielākā daļa Japānas sabiedrības deva priekšroku iet pirtī otrajā dienas pusē, kad visi darbi ir jau pabeigti, tad jaunatne uz šo laiku bija jau gatava un piedāvāja meitenēm «paberzēt muguru». Un diezgan bieži atbilde, cik tas neliktos dīvaini, izrādījās pozitīva.

Pat bērniem zināms, ka samuraja atšķirības zīme no pārējiem ir divi zobeni (garš — cīņām un īss —, lai veiktu harakiri). Ienākot pirtī, tu tiec neizbēgami atņemts no šīs samuraju pazīšanas zīmes. Tādēļ iesākumā samurajiem mazgāties pirtīs stingri jo stingri aizliedza. Tomēr pēc tam tomēr atļāva, jo samurajam kara autoritātes pacelšanai jābūt tīram.

(Lasīt tālāk…)

Sarunu par pirtīm sākšu ar to, kas jau tā ir zināms visiem: japāņi ir ļoti tīrīgi. Vēl viduslaikos Japānā tika izplatīta pati mūsdienīgākā higiēniskā paraža — drēbju kabatlakatiņu vietā lietot vienreizējās papīru salvetes. Vai, piemēram, parasta Japānas māja. Var ieiet jebkurā, un visur nāksies novilkt apavus (tadēļ japāņiem tādu popularitati ieguvušas lietot tīras zeķes un apavus bez aukliņām). Bet pa māju — jāstaigā vai nu čības, vai tikai vienās zeķēs. Tualete vai vanna — atkal citas čības.

Īsāk sakot, katram izplatījumam — savi īpašie apavi. Tāpēc, ka ar citas pasaules sliekšņa škērsojumu, jums ir kaut kādā veidā arī uz to jaatreaģē. Šī paraža tik ļoti ir iesēdusies japāniešu asinīs, ka, pašnāvnieki, iekams pāriet viņsaulē, obligāti novelk apavus. Tas ir tik ierasti, ka, ja pēkšņi uz līķa tiek atklāti nenovilkti apavi, tad tas policijai dod pietiekamu pamatu domāt, ka viņiem ir darīšanas ar slepkavību.

Paskatieties uz taksometra šoferiem vai uz liftnieku universalveikalā — noteikti būs uzvilkti balti cimdi. Mazliet nosmērēji cimdiņus – nekavējoties tiek izmazgāti. Mūsu tumšā apģērba iegādes motīvs ir — «neizceļoša krāsa» – «lai tik ļoti nesasmērējās» — šeit kaut kā tas netiek uztverts. Pretēji, skaitās, ka uz gaiša fona katrs puteklis labāk ir redzams un izskaust viņu vieglāk.

(Lasīt tālāk…)