Mūsu pasaulē vienmēr ir bijuši dīvaiņi, kurus tā sauktā normālā sabiedrības daļa nīst, apskauž, baidās, vai arī vienkārši izliekas neredzam. Kreiļi, otaku, filatēlisti, homoseksuāļi – saraksts ir ļoti garš. Ja esi viens no dīvaiņiem, nākas ar šo to samierināties, upurēt. Tomēr, vai kāds ir padomājis par to, kā viņš justos, ja būtu izstumtais starp vajātajiem, dīvainis starp dīvaiņiem? Tieši par to arī ir mans šīsdienas stāsts.
Nosaukums: “Karin”
Studija: J.C.Staff
Gads, kurā anime rādīta Japānā: 2005-2006
Sēriju skaits: 24
Režisors: Šiničiro Kimura (režisējis arī “Maburaho”, “G-on Riders” un vēl citus seriālus)
Seriāla pamatā ir Junas Kagesaki manga ar tādu pašu nosaukumu (štatos gan mangas nosaukums mainīts uz “Chibi Vampire”).

Seriāla darbība notiek mūsdienu Japānā, un tā būtu pavisam parasta Japāna, ja vien kādā ar vampīrisku maģiju paslēptā mājā nedzīvotu vampīru ģimenīte – tēvs, mamma, dēls un divas meitas. Jā, seriālā vampīri pastāv, un, vēl vairāk – tieši par tiem arī ir stāsts. Neliela atkāpe par vampīriem. Spītējot tradicionālajiem uzskatiem par vampīriem, seriālā tie ir nedaudz savādāki, un proti – sirdī iedurts uzasināts koks un ķiploki nav viņu lielākie ienaidnieki, kā arī, vampīri var paciest saules gaismu līdz tīņu vecumam. Vampīriem katram ir sava, īpašā asins garša, kuru viņi meklē starp cilvēkiem un tā ir saistīta ar šo cilvēku īpašībām – jo stiprāk īpašība izpaužas, jo vairāk vampīrs iekāro šī cilvēka asinis.
Seriāla galvenā varone ir Karina Mārkere (vai, japāņu analogā – Māka) – meitene ar lillā matiem, lielām acīm un vampīra zobiem. Lai gan viņa ir piedzimusi un uzaugusi vampīru ģimenē, kaut kāda nezināma iemesla dēļ viņas vampīriskās īpašības izpaužas gluši netipiskā veidā. Un, proti – meitene nevis izsūc upura asinis, bet gan aizdod viņam savas, kuru viņai ir par daudz. Arī citas vampīriem piemītošās īpašības viņai neizpaužas – viņa spēj atrasties saulē, neizjūt pretīgumu pret cilvēku ēdienu. Viena no vampīru pamatīpašībām viņai gan ir saglabājusies – Karinas asinis reaģē uz noteiktā garastāvoklī esošiem – nelaimīgiem cilvēkiem, un, ja viņa tādu sastop, un netiek līdz zobu ieciršanai tā maigajā kaklā, notiek pamatīgs nosebleed, kuram analogs nav atrodams pat animēs, kur ar tekošu degunu slimo puiši. Sakarā ar šīm dīvainībām, ģimenē Karina tiek uzskatīta par balto vārnu, par anomāliju, kas viņai, protams, sāp.
Tā, kā Karina spēj uzturēties saules gaismā un visādi citādi ļoti līdzinās cilvēkam (cilvēkam animē, tas ir), viņa apmeklē cilvēku skolu, un mācās kopā ar citiem jauniešiem. Un tad, kādu dienu uz skolu, kurā mācās Karina, tiek pārcelts kāds puisis, vārdā Kenta Usui. Puisis viņā izraisa vēl nepieredzētas asins spiediena izmaiņas, un mēs vairākas reizes pieredzam spēcīgas asins šaltis, un līdz ar to – jocīgas ainiņas (jā, seriāla veidotāji ir izvēlējušies asinsvadu plīsumu degunā parādīt kā smieklīgu, jocīgu atgadījumu. Lai jau!). Drīz vien Kenta par Karinas problēmām ar asinīm uzzin, un tas kļūst par viņu abu kopējo noslēpumu. Par to, kas izraisa šādas minikatastrofas, neziņā ir pat Karina, tomēr seriāla gaitā tas mazpamazām noskaidrojas. Vēl starp galvenajiem personāžiem ir Karinas draudzene Maki Tokito – dzīvespriecīga meitene, kas visā atbalsta Karinu, un vēlāk, seriāla gaitā top gan sakosta, gan arī nelaimīgi ieķeras vampīru medniekā. Tad vēl, protams, ir tikko kā pieminētais vampīru mednieks vārdā Viners Sinklērs, un vairāk es viņu nepieminēšu – ne jau tāpēc, ka viņš ir svarīga sižeta sastāvdaļa, bet gan tādēļ, ka viņš man BRIESMĪGI KRĪT UZ NERVIEM!!! >< Vēlāk seriālā parādās arī Karinas vecmāmiņa, vārdā Elda Mārkere – glīta, pēc izskata vēl jauna, un ļoti līdzīga Karinai. Elda ir vēl lielāka sižeta atslēga, ar viņu saistās daudzi sižeta pavērsieni vēlākajās sērijās, tāpēc par viņu es gandrīz neko nestāstīšu, izņemot to, ka viņa ir liela auša un mūždien strīdas ar Karinas māti Kareru. Tāds, apmēram, sižets ir seriāla sākumsērijās, un, lūk, tādi ir galvenie varoņi.
Pēc izstāstītā var spriest, ka seriāls ir domāts kā smejam un izklaides gabals, bez īpašām dziļām domām un galvu reibinoša sižeta. Galvenais stāsts ir par Karinu un viņas cīņu par vietu šajā pasaulē, par viņas pūlēm noskaidrot, kas viņa ir un kur ir viņas vieta – starp cilvēkiem vai vampīriem. Atsevišķi gribas atzīmēt arī Karinas jauko ģimenīti, kura patiesībā uzvedās tā, kā to dara vidusmēra cilvēku ģimene mūsu reālajā pasaulē – strīdi, sapratne, rūpes, atsvešinātība – viss tas jau kaut kur ir redzēts un varbūt tāpēc saistošs. Ģimenes sastāvdaļas – meitu mīlošs tēvs, kaprīza māte, augstprātīgs un sevī iemīlējies vecākais brālis un pārlieku nopietna un saprotoša jaunākā māsa katru sēriju vismaz reizi liek pasmaidīt un padara seriālu kopumā daudz krāšņāku. Vēl kas – Karin anime nav fanservisa (ok, ok, sākuma titros ir gan, taču tur izrādītās ainiņas ne reizi neparādās seriālā), un sižets nekādi nav saistīts ar dzīšanos pēc puišiem vai meitenēm. Jā, attiecības starp cilvēkiem seriālā ir, taču tās pārstāv plašāku cilvēka jūtu klāstu, dažādo un papildina sižetu. Un tomēr, no otras puses, lai arī seriālam ir saistošas, pozitīvas lietas, tomēr to nav tik daudz un tās nav tādā līmenī, lai veikumu īpaši slavētu. Seriāliņš ar savu odziņu, bet nekas diži vairāk.
Ir viens punkts, kurā vēlos anime seriālu nopelt, un tas ir animācija un personāžu dizains. Animācija nav no labākajām, faktiski tā robežojas ar slikti veidotu kadru plūsmu, un personāži… Protams, tas ir mans personīgais viedoklis, taču, tās acis. Man, kāpēc TIK lielas? Dīvainā kārtā šoreiz acis ar seju dažiem personāžiem seriālā kliedzoši negāja kopā, un jūtami pabojāja skatīšanās prieku. Audio un muzikālais pavadījums mani atstāja pilnīgi vienaldzīgu, un pēdējā laikā tā ir kļuvusi par tendenci. Kur ir palikuši tādi skaņdarbi, kādi tie bija X, Saishuu Heiki Kanojo, .Hack//Sign?
Un pēdējā rindkopā – rekomendācijas tiem, kas Karin nav redzējuši. Tā ir mīļa, jauka komēdija par attiecībām, iespējams, pirmo mīlestību, no ne visai pierasta skatu punkta. Un, pie reizes, brīdinu – milzīgas asins šaltis un drusciņa melnā humorā ar’ tajā visā ir. Ja nu esmu kādu ieinteresējis – uz priekšu, ja nu ne, tad ne.

Saites tiem, kam ir interese:
BRACE;D – Scarlet (full version) (OP)
FM.THETA – Mou Hitotsu no Birthday (ED)