Touya Fuji ir koledžas students, kas satiekas ar uzlecošo zvaigzni Yuki Morikawu.  Bet vai jauniešus maz var uzskatīt par pāri, ņemot vērā abu satikšanās biežumu? Vai Touyam pietiks pacietības sagaidīt, kamēr Yuki izlauzīs smago jaunas dziedātājas ceļu? Un vai viņa, neskatoties uz slavu, vēl arvien interesēsies par skolas laika simpātiju?

Nosaukums White Album
Gads, kad rādīta Japānā 2009
Sēriju skaits 13
Žanrs Mūzika, romance

Šīs attiecības, manuprāt, ir visu laiku lielākā mistērija, kādu esmu redzējusi animēs. Viņi it kā ir kopā, bet tajā pašā laikā ne. Vai tad pāri satiekas tikai reizi pusgadā? Kamēr Yuki centās, strādāja, lai kļūtu labāka dziedātāja, Touya tikmēr ķērās vienos brunčos pēc otriem it kā censtos atrast glābiņu vai mierinājumu. Lai arī animes pamattēma ir šīs attiecības, tām veltīts daudz mazāk laika nekā citiem blakus stāstiem.
Rina, kas ir jau pazīstama popmūziķe visu laiku cenšas palīdzēt saglabāt abu attiecības, jo Yuki viņai ir mīļa un tuva draudzene, lai gan dažubrīdi man radās sajūta, ka viņa arī nedaudz ieķērusies šajā neglābjamajā neveiksminiekā, kurš animes gaitā paspēj atklāt jūtas kursabiedrenei Misaki un gulēt ar Yuki menedžeri, pie tam viņa dēļ vēl kāda cita meitene – Haruka – šķiet cieš sirdssāpes.

Stāstā ir liels pārsvars sieviešu dzimuma tēlu. Yuki ir ceļā uz savu sapni kļūt par atpazīstamu dziedātāju, tajā pašā laikā saglabājot sirdī īpašu vietu arī puisim, Rina – ļoti sirsnīgs, uzņēmīgs un gaišs tēls, Misaki – sarežģīta, jo līdz ar animes beigām man vēl nebija kļuvis skaidrs, kas patiesībā notiek viņas prātā, Haruka, kas vienmēr ir blakus Touyam kā draugs, vienmēr ierodas dīvainos laikos, lai dotos vakara pastaigā, Mana – skolniece, kam Touya palīdz sagatavoties univesitātes iestājeksāmeniem, Yayoi – Yuki menedžere, ļoti stingra raksturā, sasniegs, ko iecerējusi, pat ja tas nozīmēs darba devējas puiša pavedināšanu. Un ir tikai pāris vīriešu – Rinas brālis, ierakstu studijas īpašnieks Eiji, jau pieminētais puisis bez rakstura un stingras nostājas – Touya un viņa draugs, kursabiedrs Akira, kam ļoti simpatizē Misaki, bet pietrūkst drosmes tajā atzīties. Tēlu nudien ir daudz un katrs pavisam citādāks.

Animēts ir glīti, tēlu sejas tuvplānos ļoti patīkamas. Attālinātajos skatos viss nedaudz izpludināts, bet tomēr saglabājas pievilcīgums. Skatoties pēdējo sēriju gan man atkārās žoklis, jo animācijas kvalitāte bija kļuvusi graujoša. Negribēju ticēt savām acīm, bet brīžiem tēlus atpazīt gandrīz vai neizdevās. Kāds bija pamatīgi noslinkojis. Un tā nu gan nevajadzētu darīt, lai nesagrautu visu kopējo iespaidu. Bet līdz tam viss bija ok, ziema izskatījās auksta, saulīte silta. Varoņu emocijas labi animētas.

Tā kā šī anime ir par mūziku, uzlecošo zvaigzni un viņas draudzeni, kas jau savu vietu popmūzikas pasaulē ir iekarojusi, tad ir skaidrs, kāds varētu būt skaņas celiņš. Tas nav slikts, bet es arī neteiktu, ka ir ļoti paliekošs atmiņā. Neviena no izmantotajām dziesmām nebija pietiekami lipīga.

Šis stāsts ir par gaidīšanu, laikam tādēļ arī skatītājam nākas gaidīt līdz pēdējai sērijai, līdz var izdarīt kādu spriedumu par animes labumu. Šeit viss notiek ļoti pamazām, palēnām. Tēli, kā nu kurais, liek sevī iemīlēties vai gluži pretēji – vedina skatītāju to ienīst. Nokatīšanās nebūs nekāds liels ieguvums, bet nav arī gluži nelietderīga laika pavadīšana. Galvenā varoņa mugurkaula trūkums, var brīžiem izraisīt vēlmi plēst matus. Un nākamās ziemas sezonā tika apsolīts stāsta turpinājums.

[youtube]OFrs0h-_VvQ[/youtube]