Pirms es ķeros klāt pie mūsdienu problēmām ir nepieciešams ieskicēt vēsturisko fonu. Nevienam nav noslēpums, ka otrā pasaules kara laikā Japānu, pamatoti, var uzskatīt par fašistisku valsti. Tam pierādījumu netrūkst. Kara laikā Japāņi pamanījās pamatīgi pakarot, veikt kara noziegumus, nokaitināt amerikāņus un beigu beigās zaudēt visus savus iekarojumus. Viss tas beidzās ar padošanos, fašistiskās ideoloģijas sabrukumu un ASV okupāciju līdz 1952.g. ģenerāļa Duglasa vadībā.

Jau Potsdamas deklarācijā sabiedroti noteica, ka Japānas okupācija tiks pārtraukta tad, kad tiks izveidota jauna demokrātiska un cilvēku tiesības ievērojoša Japāna. Lai to panāktu 1946.g. tika sākts darbs pie jaunās Japānas konstitūcijas. Japāņi īpaši nevēlējās mainīt savu konstitūciju un mēģināja saglabāt Meiji konstitūcijas iestrādes, tāpēc Duglass bija spiest uzticēt šo darbu ASV virsniekiem ar grādu jurisprudencē. Jaunā konstitūcija tika uzrakstīta saglabājot vairākas tradicījas no Meiji konstitūcijas, lai padarītu to mazāk svešu, bet tauta tik un tā jauno konstitūciju uztvēra kā nākušu no ārpuses.  Konstitūcijas tapšanas laikā interesants fakts ir tas, ka konstitūcijā 9.pant ideja nāca no japāņu puses nevis no ASV, jo japāņi uztraucās par to, ka varētu tikt atkal iesaistīti jaunā, asiņainā karā.

Nu tad beidzot ir pienācis laiks parunāt par šo mistisko konstitūcijas 9. pantu, kas pilnā tekstā izskatās šādi:

ARTICLE 9. Aspiring sincerely to an international peace based on justice and order, the Japanese people forever renounce war as a sovereign right of the nation and the threat or use of force as means of settling international disputes. (2) To accomplish the aim of the preceding paragraph, land, sea, and air forces, as well as other war potential, will never be maintained. The right of belligerency of the state will not be recognized.

Lūk šis ir tas pants, kas rada vislielākās problēmas JSDF pastāvēšanai. Kā nekā tur ir skaidri un gaiši pateikts, ka Japāna nekad neuzturēs gaisa, jūras un zemes kara potencionālu. Varbūt tas arī ir iemesls kāpec mēs tik bieži redzam Mechas. Tie taču ir ieroči karam kosmosā, kas tīri teorētiski nav pretrunā ar konstitūciju. Toties ir vēl viena problēma. Šajā pantā Japāna atsakās no tiesībām atrasties jebkāda veida militārā kara stāvoklī. Jāpiezīmē, ka šis pants neliedz valstij aizsargāties viso veidos izņemot miltāros.

Varētu domāt, ka JSDF pastāvēšanu par leģitīmu padarītu, kāds starptautisks līgums. Galu galā JSDF sākotnēji tika izveidots pēc Duglasa pavēles. Taču arī šī aspekta papētīšana sniedz negatīvu rezultātu. Pārlasot San Francisko un vēl pāris starptautiskos līgumus tur nekas tamlīdzīgs nav minēts. Tur tikai ir atrunāta ASV spēku atrašanās Japānas teritorijā.

Interesanti ir arī tas, ka vairākās tiesas prāvās Japānas zemākās tiesas ir atzinušas JSDF pastāvēšanu par pretlikumīgu, bet, savukārt, augstākās tiesas to nosauca par ‘politisku jautājumu’ un atzina, ka problēmu ar JSDF pastāvēšanu saistītu legālu problēmu nav. Protams, spriedumā atsauces uz konstitūcijas 9. pantu neatradīsiet. Visas šī situācijas rezultātā rodas viens jautājums – vai Japānā pastāv likuma vara? JSDF pastāvēšana ir klajā pretrunā ar konstitūciju, kas liek apšaubīt visas tiesu sistēmas darbību.

Japāņi ir mēģinājuši no tā visa izlocīties un vienīgais reālais arguments, ko var ņemt vērā ir ANO hartas 51.pants, kas skan šādi:

Nothing in the present Charter shall impair the inherent right of individual or collective self-defence if an armed attack occurs against a Member of the United Nations, until the Security Council has taken measures necessary to maintain international peace and security. Measures taken by Members in the exercise of this right of self-defence shall be immediately reported to the Security Council and shall not in any way affect the authority and responsibility of the Security Council under the present Charter to take at any time such action as it deems necessary in order to maintain or restore international peace and security.

Būtībā šis pants dod visām valstīm tiesības uz pašaizsardzību militāra uzbrukuma gadījumā. Tā kā internacionāliem līgumiem ir augstāks spēks pār valstu konstitūcijām, tad līdz ar to Japāņi var pamatoti JSDF pastāvēšanu pamatot ar šo ANO hartas punktu. Nelaime ir tikai tā, ka Japāna, ja vien to gribēja, varēja noslēgt līgumu ar ASV vai vienalga kādu citu valsti par savas teritorijas aizsardzību, kas neradītu nekādu konfliktu starp Japānas konstitūciju un šo hartas punktu. Plus šis pants nekādā veidā neuzspiež valstīm izmantot militārās pašaizsardzības tiesības, tas tās vienkārši atzīst un nosaka to, ka ANO tādos gadījumos netraucēs.

Pēc ASV izgājieniem ar to fleksiblo terminu preventīvā aizsardzība ir jāsāk domāt vai Japāna arī kādreiz nesadomā ar līdzīgu ieganstu nedaudz pakarot. Galu galā viņiem ir 4. lielākais militārais budžets pasaulē. Ir neliela viela pārdomām. Japāņi droši vien paši tic, ka ir pacifisti, bet realitāte varētu būt nedaudz savādāka.

Nu jau pagājis mēnesis, kopš Japānā daudzi vasaras seriāli ir beigušies, dodot vietu jaunajiem, rudens sezonas seriāliem. Kā jau ierasts, dodam iespēju iepazīties ar jaunajiem anime seriāliem – rakstā atradīsiet gan ekrānšāviņus no jaunajām animēm, gan arī to aprakstu, gan arī Animeblog veidotāju vērtējumus. Veidojot rudens sezonas apskatu, esam izlaiduši dažus seriālus, kuriem ir sākusies otrā sezona. Aicinām izteikt savu viedokli par sezonu raksta komentāros.
Un nu, aiziet!

Last Exile: Gin`yoku no Fam

Jaunais Last Exile seriāls seko līdzi vanšipa pilotiem Fam un Giselle, kuras tiek ierautas karā starp Ades un Turan valstīm. Darbība notiek Lielā Ezera apkaimē, kur Ades karaļvalsts gaisa kuģi uzbrūk Turan Savienībai, tai skaitā karaliskajam kuģim. Fam un Gisellei, realizējot sarežģītu plānu, izdodas apmānīt Ades karaļvalsts kuģus un paglābt karalisko kuģi, tomēr cīņa ir zaudēta un Turan karaļvalsts atlikušie spēki atgriežas tās galvaspilsētā, lai sagatavotos  pēdējai cīņai…

zenofex: Gonzo lielā atgriešanās, vēlreiz atļaujot palidināties Last Exile universā. Kā jau bija gaidāms, plašumi, skaisti skati no putna lidojuma un CG grafika ik uz soļa. Grafiskais noformējums ļoti iepriecināja – anime, kurai vismaz sākumā viss izskatās kā pilnmetražas animācijas filmā. Patīk arī, ka viss stipri līdzinās oriģinālajai Last Exile animei. Vienīgais, par ko man nav pārliecības – vai Gonzo spēs savērpt baudāmu sižetu. Sižets vienmēr ir bijis viņu vājā vieta.

Bakuman.

Turpinājums abu jauno mangaku piedzīvojumiem un mērķim – sasniegt mangas serializēšanu un izlaist savu animi.

Evucis: Patika man pirmā sezona, ar nepacietību gaidīju otro iznākam. Ne katram patiks šī anime, kurā neviens nelēkā apkārt pārlieku īsā kleitā, vicinot neparasta izskata ieročus.

jurc: Ar lielu interesi noskatījos pirmo sezonu, jo tā deva ļoti izsmeļošu informāciju par to kā tiek veidotas mangas. Domāju, ka šosezon tiks izskaidrots nākamais solis – kā uz mangas pamata tiek veidota anime.

C3: Cube x Cursed x Curious

Yachi Haruaki tēvs ir arheologs, kurš aizrāvies ar “nolādētu mantu” meklēšanu. Kādu dienu tas uz mājām atved kubu, kurš vēlāk pārvēršas zilmatainā meitenē Fear Kubrick. Fear lūdz Haruaki, lai tas palīdz viņai noņemt lāstu un sāk dzīvot kopā ar viņu un vēl vienu “nolādēto” Muramasu Konohu. Taču drīz Haruaki un Fear ceļu aizšķērso kāda noslēpumaina grupējuma “Knights of Gathering” cīnītāja, kura uzsāk cīniņu ar Fear, līdz ar to izvelkot no meitenes tās nolādēto, melno un negatīvo būtību.

zenofex: Uh, oh. Šī anime pārsteidza mani nesagatavotu. Samaitātas, ļauni-labas personības, kārtīgas cīņas anime stilā, asinis, mistērija un meitene ziliem matiem kas var būt jauka, bet nākamajā brīdī – bezgala biedējoša. Kaut kas tajā visā ir.

jurc: Pirmās sērijas sākums lika domāt, ka būs kārtējais Chobits gabals, bet sērija izrādījās pārsteidzoši smieklīga un aizraujoša. Noteikti viens no maniem šī sezonas favorītiem.

Evucis: Anime izrādījās skatāmāka nekā pirmajā brīdī biju domājusi. Fear mājas kārtošana bija īpaši komiska.

Hunter x Hunter

Rīmeiks oriģinālajam seriālam ar citiem personāžiem.
Gon ir jaunietis kurš dzīvo uz Kujira salas un viņa sapnis ir sekot tēva pēdās un kļūt par Mednieku, kurš meklē pazudušas bagātības, artifaktus un mistiskas radības.

Evucis: Lai arī pēc pāris noskatītām minūtēm bija vēlme izslēgt, tajā pašā laikā saglabājās interese, ko gan šis stāsts var piedāvāt. Personāži, iespējams, nav oriģināli, zīmēšanas stils nav perfekts, bet varētu būt tīri skatāms gabals.

jurc: Pirmais iespaids – ļoooti bērnīšķīgi sazīmēta anime. Nepatīk tādas. Neesmu arī redzējis oriģinālu, tā kā nav nekādas vēlmes sekot līdzi šim seriālam lai varētu salīdzināt.

Kyoukaisen-jou no Horizon

Evucis: Pārāk daudz personāžu manai patikšanai, katrā ziņā pirmā sērija neizraisīja pārāk lielu interesi, jo īsti nekas netiek pateikts, kas un kādēļ.

zenofex: Kārtējo reizi viena no manām sezonas favorītēm pašlaik izskatās diezgan necila. Viss ko redzēju pirmajā sērijā bija šausmīgi daudz nesaprotamas informācijas, pakaļdzīšanās 15 minūšu garumā, kā arī boobs un perverts. Ir niecīga iespēja, ka nākamajās sērijās sāksies arī kāda saturīga sižeta attīstība.

jurc: Umm… ko es tikko noskatījos? Diezgan daudz personāžu, F-cup boobies, diezgan nesaprotamas darbības/sižets. Es izlaižu.

Maji de Watashi ni Koi Shinasai!!

Kawakami akadēmijas students Naoe Yamato un viņa kolēģi – četri puiši un trīs meitenes ir bijuši kopā kopš bērnības. Bet tagad viņu draudzība ir briesmās sakarā ar 2 jaunu biedru pievienošanos.

zenofex: Neskatoties uz episkajām cīņām seriāla sākumā, neko daudz no tā negaidu. Viss norāda uz to, ka turpinājumā ies vaļā vidusmēra skolas romantiskā komēdija ar fanservisa elementiem. Protams, kauju mākslas apguvušas meitenes cīniņā izskatās jauki, taču ar to nepietiek, lai seriālu sāktu uzskatīt par labu.

jurc: Ja kāds ir spēlējis Dynasty Warriors spēļu sēriju, tad ar šo animi varēs saskatīt ļoti daudz līdzības. Vienīgā atšķirība – karavīru vietā – skolnieki.

Evucis: Iespējams, ka anime būs interesanta, bet ar vienu sēriju nepietiek, lai novērtētu tās skatāmību. Neesmu vēl 100% izlēmusi, vai iekļaušu to animju sarakstā, kam ir jāseko līdzi ik nedēļas.

Phi Brain: Kami no Puzzle

Daimon Kaito ir vienkāršs augstskolas students izņemot vienu īpašu lietu kas viņam piemīt – viņš ir mīklu atrisināšanas ģēnijs. Viņam tiek piedāvāts atminēt speciālu mīklu, un Kaito uzreiz nojaušs, ka tā ir mīkla mīklā. Kaito pieņem izaicinājumu atminēt nāvīgu mīklu, kur mazākā kļūda un mīklas neatminēšana noved pie viena rezultāta – nāves.

zenofex: Pirmā sērija šķita nedaudz haotiska, un uzdeva daudz jautājumu, kas palika bez atbildēm. Un bravūrīgais Kaito man krita uz nerviem ar savu pārākumu un nievājošo attieksmi pret pārējiem. Visādi citādi – diezgan skatāms šounen seriāls. Jāpiemin arī, ka to radījusi Sunrise, režisors Juniči Sato (of Sailor Moon fame, es nesaprotu ko viņš dara šounen-fighting-mysteries animē), un seriāls ir oriģināldarbs.

Maitenieks: Tipisks šounen gabals, tikai šoreiz centrā ir krustvārdu mīklas un citas prāta spēles. Animācija ir ok, bet viss pārējais man ne pārāk gāja pie sirds.

jurc: Diezgan oriģināli, vismaz nekad iepriekš animes par mīklām neesmu redzējis. Noteikti noskatīšos arī pāris nākamās sērijas, lai redzētu kā tas viss izvērtīsies.

Evucis: Patika, labprāt skatīšo nākamās sērijas, lai uzzinātu, kādi vēl pārbaudījumi/mīklas būs jāatrisina galvenajam varonim.

Tamayura: Hitotose

Fu Sawatari ir pēdējā skolas gada studente, kura no visiem pārējiem ir noslēgusi savas jūtas par mirušo tēvu. Kādu dienu viņa pārnāk mājās un ierauga, ka viņas māsa ir atradusi visus vecos fotoalbūmus ar fotogrāfijām kuras ir uzņēmis viņas tēvs. Fu sāk izjust kāds siltums nāk no šīm fotogrāfijām un viņa sāk interesēties par fotogrāfēšanu. Izmantojot sava tēva fotoaparātu, Fu uzņem pāris fotogrāfijas un aizsūta tās slavenam fotogrāfam, kurš izrāda lielu interesi par viņu.
Fu izlemj, ka viņa grib studēt Takehara augstskolā – pilsētā kurā viņa uzauga pirms nomira viņas tēvs. Visa ģimene nolemj pārcelties uz Takeharu, kur Fu arī satiek savu bērnības draudzeni – Kaoru Hanawa.

zenofex: Man likās pārāk vienmuļa un tāda gandrīz vai jāsaka pelēcīga, varbūt ka īstie notikumi sāksies, kad Fuu iedzīvosies savā dzimtajā pilsētiņā. Patiktu vairāk jocīgu/smieklīgu situāciju. Šovam par aizstāvību jāatzīst, ka tas ir sezonas sirdi visvairāk sildošā anime.

jurc: Ļoti nomierinoša un patīkama sērija. Noskaņas ziņā ļoti atgādināja Windy Tales. Dievinu šāda tipa animes!

Evucis: Patīkama noskaņa, jauka animācija. Anime, kurā nebūs daudz spraigu notikumu. Viennozīmīgi sekošu līdzi.

Kimi to Boku.

Anime seko četru puišu ikdienas gaitām gan skolā, gan ārpus tās. Divi no tiem ir dvīņi, viens – ārzemju students, un ceturtais – sievišķīgais Matsuoka Shun. Pirmajā sērijā puiši mēģina sameklēt vienam no dvīņiem kādu skolas interešu klubu, kurā viņam iestāties, pa starpām varam sekot līdzi arī ieskatam pagātnē, kā puiši jau no bērnudārza ir kopā.

zenofex: Vēl joprojām nesaprotu, vai šī anime ir vairāk domāta kā vienkārša slice-of-life ar humora piedevu vai arī kā b-romance. Lai nu kā, nevarētu teikt, ka tā mani neieinteresēja, jāskatās, kas būs tālāk. Aina ar tējas dzeršanu bija ļoti smieklīga, un arī citas ainas bija uzjautrinošas. Vienīgi nepatika tā lēnā notikumu attīstība un miegainās sarunas.

Chihayafuru

Studentes Ayase Chihaya sapnis ir lai viņas māsa kļūst par Japānas top modeli. Bet klasesbiedrs Wataya Arata pamāca viņu, ka sapnim ir jāskar pašam sevi nevis citus cilvēkus. Tādā veidā Chihaya pievēršās Kurata – Japāņu kāršu spēlei. Kopā ar Aratu un Mashima Taichi, Chihayas bērnības draugu, kāršu spēlēšana sagādā lielu prieku, bet viņi tiek šķirti pēc skolas beigšanas. Pēc 4 gadiem Chihaya atgriežās pilsētā, bet Arata vairs kārtis nespēlē. Viņa cer, ka kāršu spēlēšana ar laiku viņus atkal apvienos, un tāpēc Chihaya izveido Zuisawa augstskolas Karuta kāršu klubu.

zenofex: Kaut kas mani šajā animē piesaistīja, vēl nezinu, kas tieši. Varbūt tas, ka situācijas un dialogi bija dzīvi, un bija mazliet tāda romantiska pieskaņa. Kāršu spēle, hmm. Vienā brīdī Aratas apsēstība ar šo spēli man atgādināja otaku apsēstību ar mangām/animēm un H-spēlēm. Kopumā šķiet, ka šo varētu mēģināt paskatīties.

jurc: Dievišķīga animācija. Tik tā kāršu spēle neizraisīja mani nekādu interesi. Pēc pirmās sērijas ir diezgan grūti ko spriest par šo animi.

Evucis: Animē apskatītā spēle ir visai neparasta un kaut ko tādu var tikai japāņi izdomāt :) Animācija bija jauka, bet neesmu pārliecināta, ka manī šis stāsts varētu izraisīt interesi.

Maken-ki!

Ooyama Takeru ir iestājies Tenpi vidusskolā – meiteņu skolā, kura nesen pārveidota par jaukto skolu. Izrādās, ka šajā skolā mācās studenti, kas prot kontrolēt īpašus spēkus, animē sauktus par elementiem. Lai to izdarītu, studentiem nepieciešams “maken” – tāds kā maģisks ierocis. Diemžēl, Ooyama ir bez ieroča, un tas viņam rada problēmas. Pirmās sērijas beigās Ooyama nokļūst kopmītnēs, un vienā istabiņā ar viņu vēlas dzīvot meitene, kura ir viņa bērnības draudzene, meitene, kura paziņo, ka viņa ir Ooyama līgava, un meitene, kura ienīst Ooyama.

zenofex: Sezonas apakšveļas reklāma un lielo krūšu diena. Safe to skip.

Maitenieks: Jau pirmajā sērijā top skaidrs, ka seriāls būs kaut cik baudāms tikai un vienīgi tad, kad tam iznāks DVD/BR diski. Žanra faniem varētu iet pie sirds.

Mashiro-iro Symphony: The Color of Lovers

Studenta Shingo skola nolemj apvienoties ar meiteņu skolu. Shingo, kā izvēlētais students, tiek pārsūtīts uz meiteņu skolu, kamēr skolas officiāli apvienosies. Viņš satiek daudz unikālas meitenes, bet visas meitenes ienīst vīrieša dzimuma studentus.

zenofex: Lai gan 1. sērijas 1. daļa bija tāda atmosfēriska, es jūtu uz kurieni velk šī anime. Meiteņu skolas apvienošana ar kādu citu, lai arī jaukto skolu, un tas, ka galvenais seriāla tēls ir puisis, un vēl dažas pazīmes izmisīgi kliedz: harēms! Pats par sevi jau nav nekas slikts, tika ļoti nodrāzta tēma, un stipri šaubos, vai šim seriālam būs pa spēkam parādīt kaut ko nebijušu.

jurc: Sērijas sākums likās ļoti daudzološs un labs, bet otrā sērijas puse aizdzina visu vēlmi turpināt skatīties šo seriālu. Un vai es tur atkal saskatu brāļa un māsas incestu?

Evucis: Cilvēki ar tendenci apmaldīties, kas turpina pārvietoties nevis gaida, kad tiem ieradīsies pakaļ? Nu nē. Iespējams, ka animei ir potenciāls, animācijai nebija nekādas vainas, bet puišu pievienošanās meiteņu skolai? Tēls, kas šo ideju ienīst. Neiraisa interesi.

Boku wa Tomodachi ga Sukunai

Hasegawa Kodaka ir puisis, kas ir piedzimis ģimenē, kurā viens vecāks ir ārzemnieks. Līdz ar to nav nekāds brīnums, ka viņam ir dabīgi blondi mati. Protams, ksenofobajā Japānā tas nozīmē, ka teju ikviens viņu uzskata par izsitēju un noziedznieku. Kādu dienu ieejot klasē viņš redz meiteni sarunājoties ar sevi. Pēc īsas sarunas top skaidrs, ka viņiem nav reālu draugu un vajadzētu kaut ko darīt lietas labā. Tā dienasgaismu ierauga skolnieku pulciņš kura mērķis ir ļaut skolniekiem iegūt jaunus draugus.

zenofex: Patika animācija un personāžu dizains, meitenes bija kawaii. Par sižetu – pašlaik no pirmās sērijas daudz pateikt nevar, tomēr jāsaka ka domas man atkal dalās – no vienas puses OP animācijā daudz kas norāda uz harema tipa šovu, no otras – pirmās sērijas sižets un notikumi likās interesanti, gandrīz bez fanservisa. Bez pārāk uzbāzīga un nevajadzīga fanservisa. Jāskatās, kas būs tālāk.

Maitenieks: Pārsteidzošā kārtā seriāls man tīri labi iet pie sirds. Pēc premises izlasīšanas man bija savas šaubas par to. Pēc pāris epizožu noskatīšanās ir vēlēšanās vilkt paralēles ar Ore no imouto.

Evucis: Laikam viena no sezonas favorītēm. OP radīja iespaidu, ka kārtējais stāsts ne man, bet pirmā sērija bija daudzsološa. Klubs cilvēkiem, kam nav draugu? Man arī tādā vajadzētu iestāties haha

Persona 4 The Animation

Kādā Japānas pilsētā naktīs notiek mistiskas lietas. Pusnaktī neieslēgtos TV var redzēt cilvēku apveidus un sejas. Ja kāda cilvēka seja ir redzama TV, tad, parasti, nozīmē, ka tuvākajā laikā ar viņu atgadīsies kaut kas slikts. Apspriežot šos mistiskos notikumus kāds skolnieku bariņš netīšām iekuļas paralēlajā universā un sastopas ar tur esošajiem spēkiem, kā arī atklāj savas slēptās spējas sauktas par Persona.

zenofex: Atkarībā no tā, vai šis seriāls domāts kā papildus bonuss spēļu sērijas faniem, vai kā veids, kā spēlei piesaistīt vairāk piekritēju, tas būs vai nu sezonas hīts vai arī kaut kāds viduvējs Persona 4 spēles nezinātājiem nesaprotams murgojums. Pašlaik vairāk sliecos  uz hīta pusi, jo pirmā sērija šķita svaiga, dinamiska un ar stipru mistērijas/šausmu piesitienu, turklāt neradās sajūta, ka neko nesaprotu. Seriāla pamatideja diezgan oriģināla – tā gan nāk jau no spēļu sērijas.

Maitenieks: Par spīti tam, ka man nav ne mazākās nojausmas par to kas notiek Persona universā un kā tam būtu jāizskatās, priekš manis Persona 4 The Animation ir tīri baudāms seriāls

Evucis: Kārtējā tēma, kas manī iedveš bailes, nav vēlēšanās skatīties TV pēc pusnakts vairs vienatnē. Bet var gadīties, ka anime būs tīri skatāma, viena sērija mani nepārliecināja.

Ben-Tou

Students Satou You vakarpusē izlemj aiziet uz veikalu, varbūt ka būs iespējams iegādāties pusdienu komplektus pa lēto… pēc kāda laika viņš atgūstas un neatceras, kas īsti noticis. Veikalā, kurā pirms kāda laika bija izlikti lētie komplekti, nekā vairāk nav. Izrādās, ka par lētajiem komplektiem studentu starpā iet vaļā ļoti nopietna cīņa un tos iegūst tikai stiprākie un ātrākie. Un par visiem ātrāka ir meitene ar segvārdu Saldētā Ragana.

zenofex: Sezonas oriģinālākais seriāls, kurš padara vakariņu iepirkšanu vietējā supermārketā par bīstamu cīniņu. Bet, ko var darīt – vēders prasa savu tiesu un studentiem naudas visam nepietiek. Un pēc pirmās sērijas gaisā virmo vairāki sasāpējuši jautājumi par to, kas būs tālāk. Šo skatīšos!

Kidou Senshi Gundam AGE

Flits Asuno ir zēns, kuram māte pirms tās aiziešanas bojā nodevusi Gundama rasējumus. Sākot dzīvot jaunajā kosmiskajā kolonijā, Flits nekavējoties ķeras pie darba un no datiem, kas atrodas ierīcē, izgatavo Gundamu – lielu robotu, kuru jāvada cilvēkam. Necik ilgi, un kolonijai uzbrūk tas pats spēks, kurš nogalināja viņa māti – Nezināmais Ienaidnieks. Flits iedarbina Gundamu un pirmo reizi 30 gadu laikā uzveic ienaidnieku.

zenofex: Skatoties pirmo sēriju, pārņēma zināms deja-vu (atkal!), jo ļoti līdzīgs sākums bija arī Gundam Seed seriālam – ļaunie iznīcina kosmisko koloniju, kurā dzīvo galvenais varonis – lai to glābtu viņš ielec gundamā un cīnās. Vienīgais, ka šajā seriālā varoņi ir jaunāki. Domāju, šis anime varētu ieinteresēt tikai gundamu fanus.

Mirai Nikki

Yukitery vienmēr ir atraidījis draugu piedāvājumus iziet kaut kur ārā un vienmēr ir rakstījis dienasgrāmatu savā mobīlajā telefonā. Yukitery domā, ka viņam ir iedomu draugs Deus Ex Machina. Kādu dienu Deus paprasa viņam spēlēt izdzīvošanas spēli kopā ar 11 citiem dalībniekiem. Uzvarētājs kļūs par nākamo Deus Ex Machina. Lai uzvarētu, dalībniekiem ir jāizmanto viņu nākotnes dienasgrāmatas lai iznīcinātu pārējos. Lai izdzīvotu Yukiteru apvienojas ar citu dienasgrāmatas īpašnieci – Yuno.

zenofex: Pirmās sērijas sākums likās interesants, līdz brīdim, kad tika paziņots par izdzīvošanas spēli – tas uzdzina kārtīgu Gantz deja-vu. Tomēr droši vien skatīšos tālāk, pašlaik gan izskatās, ka nākamajās sērijās būs daudzi mēģinājumi izdzīvot, bez papildus intriģējoša stāsta. Bet tā vai tā, šī izskatās pēc sezonas asiņainākās un tumšākās animes.

jurc: Sižeta ziņā ļoti atgādināja animi Eden Of the East, tik atšķirība tāda, ka telefons tiek izmantots kā nākotnes pareģis. Katrā ziņā patīkama animācija un tēlu dizains, sēriju noskatījos ar vislielāko interesi un noteikti skatīšos arī tālāk.

Evucis: Tā kā nesen izlasīju Hunger Games jebkas, kas saistās ar idz;ivošanu, man šobrīd tīri labi iet pie sirds. Noteikti plānoju sekot līdzi, lai uzzinātu, kas veidotājiem ir padomā.

Chibi Devi!

Stāsts seko līdzi vidusskolniecei, kura kādu dienu savā gultā atrod sātana bērnu.

zenofex: Izskatās pēc saīsinātas un vienkāršotas Belzeebub versijas meitenēm. Turklāt pirmā sērija bija galīgi nesmieklīga… Man šķiet, ka šo var droši laist garām.

jurc: Izskatās ka šī anime ir vairāk tēmēta uz daiļo dzimumu. Mani galīgi neinteresē kawaii sātānbērns un visas zīdainim līdzejošās problēmas.

Evucis: LOL, anime varētu būt smieklīga un izklaidējoša, bet ir daudz labāku, kuras izvēlētos šīs vietā.

Guilty Crown

Ļoti tuvā nākotnē Japānā ietriecas meteorīts ar ārpuszemes vīrusu, kas izraisa valsts mēroga infekciju un anarhiju. Starptautiskā organizācija GHQ iejaucas un atjauno valsti, pretī prasot Japānas neatkarību. Šis notikums ir zināms kā Pazaudētie Ziemassvētki. 1 0 gadus vēlāk jaunietis Ouma Shuu ar Apokalipses vīrusa atmodinātām speciālām spējām dīvainu meiteni Yuzuriha Inori, kas pierunā pievienoties cīņā pret robotu spēku organizācju un slepenu sabiedrību, kuru mērķis paliek neatklāts.

zenofex: Es nezinu, vai drīkstu rakstīt kādu sliktu vārdu par šo darbu? Labā ziņa ir tā, ka man nemaz negribas to darīt, jo šai animei ir visas izredzes kļūt par sezonas hītu. Vizuāli tā ir vienkārši odziņa, tai ir zvaigžņu seijū sastāvs, to rada I.G., čaru dizainu radījis Redjuice, meitenes šovā valkā pievilcīgus kostīmus un lūdz “sevi iegūt”. He-he. Nu, labi, aizrāvos. Katrā ziņā, vienīgais, kas varētu sačakarēt svētkus, ir sižets, bet pagaidām tas neliek daudz vilties.

Maitenieks: Vēl īsti nezinu, kas no šī seriāla iznāks. Tur pilnīgi noteikti ir potencionāls, lai iznāktu kaut kas labs, bet tikpat labi tur nekas var nesanākt un beigās dienas gaismu ieraudzīt kārtējais viduvējais seriāls. Noteikti seriālu paturēšu acīs.

jurc: No pirmās sērijas ir diezgan grūti ko pateikt par šo animi… laba animācija, tēlu dizains un specefekti, pagaidām diezgan nesaprotams sižets. Lieku lielas cerības.

Evucis: Anime izraisīja lielu interesi. Būs viena no dažām, kam sekošu līdzi. Bet nu, protams, nekas nav mainījies, pie rokas pēkšņi parādās milzīfs ierocis.

Un-Go

Galvenie varoņi Yuuki Shinjuurou un Inga darbojas kopā lai atrisinātu slepkavības un mistērijas.

zenofex: Detektīvs ar mistērijas un supernaturālā piesitienu – domāju, ka šo skatīšos. Autori pirmajā sērijā jau paspējuši atšķetināt neordināru slepkavību, un pie reizes uzdot vairāk jautājumu, nekā zinātkārs bērns uzdod dienas laikā. Izskatās arī ka mums būs iespējams sekot detektīvu sāncensībai. Un vēl – galvanais jautājums nav “kurš”, bet gan “kāpēc”. Šim sekošu.

Maitenieks: Bones veidojumi priekš manis parasti vai nu patīk, vai nu nepatīk. Šoreiz ir labi. Nu patīk man tie detektīvu seriāli

jurc: Nepatīk man detektīvseriāli, nepatīk man šī anime. Punkts.

Evucis: Nespēju noskatīties pirmo sēriju līdz galam, nezinu kādēļ, bet tas manī izraisīja nepatiku. Cik cilvēku tik viedokļu. Katram savi favorīti.

Busou Shinki Moon Angel

Naksnīgajās debesīs cīnās divas meitenes-mečas, līdz viena no tām tiek nāvīgi ievainota un nokrīt uz braucošas automašīnas jumta, liekot skatītājam saprast, ka mečas īstenībā ir mazas lelles. Ievaintā robotmeiteni pēc kāda laika atrod pamatskolas skolnieks, kurš sapņo kļūt par “Šinki meistaru”, t.i. vadīt mazas mečas, kuras mēras spēkiem ar citu vienaudžu mečām. Kā gadījies, kā nē, zēns uziet sabojāto meiteni-meču un paņem to uz mājām…

zenofex: Pārāk maz notikumu, pārāk īsas sērijas (5 minūtes viena), lai varētu kaut ko secināt… Izskatījās diezgan bērnišķīga, jo mečas bija spēļmantiņu lielumā un galvenais personāžs – sākumskolas audzēknis. No otras puses – seriālā noteikti darbosies tumšie spēki, kas patīkami. Lielas cerības uz šo seriālu nelieku.

Fate/Zero

Tuvojas Ceturtais Svētā Grāla karš, un pasaules varenie Maģijas pratēji sāk tam gatavoties. Pirmā sērija iepazīstina skatītāju ar tā dalībniekiem – Kiritsugu Emiya, algots slepkava, kura sievai sērijas sākumā piedzimst bērns. Kotomine Kirei, baznīcas kalpotājs, kura mērķi nevienam nav zināmi. Tokiomi Tosaka, pļāpa, tajā pašā laikā neko īsti nepasaka, uguns maģijas speciālists. Waver Velvet – Uz nerviem krītošs puisis, kas uzskata, ka asinsradniecība nav nepieciešama, lai piedalītos šajā karā. Kariya Katou – piekritis, ka viņu pārveido ar tārpu palīdzību (kuri palien zem ādas), par to pieprasot atbrīvot Sakuru Tosaku, viņa māsu. Keneth El-Melloi Archibald – paštaisna, pārgudra, senas dzimtas atvase, vēja maģijas speciālsts.

zenofex: Protams, doma par slepenām organizācijām mūsu pasaulē un par to, ka to biedri ir arī magi, nav nekas jauns. Tas, kas piesaistīja skatoties pirmo sēriju, bija episkums. Sajūta, ka kāds burtiski kliedz no ekrāna: “Kamēr jūs tur ar savām ikdienišķajām problēmām cīnaties, mums te notiek episkas cīņas, kas lemj pasauļu likteņus”. Aizrāva, vienīgā problēma Fate/Zero un Fate/Stay Night nezinātājiem ir lielais informācijas, vietvārdu un personāžu daudzums, kas parādās jau pirmajā sērijā.

Maitenieks: Nosaukums izsaka visu. Viens no, manis, visgaidītākajiem seriāliem. Pēc pirmās epizodes noskatīšanās man tapa skaidrs, ka viss ir kā nākas. Tagad plānoju sagaidīt visas seriāla epizodes un tad ‘netīšām’ saslimt

jurc: Neesmu redzējis nevienu no Fate/ sērijām, un šķiet, ka tas bija iemesls, kāpēc es neko nesapratu no šīs sērijas. Ļoti daudz nesaprotama teksta, darbības nekādas.

Kopsavilkums:

Maitenieks: Kopumā sezona nav slikta. Mans favorīts ir Fate/Zero, bet pieminēšanas vērti ir arī UN-GO, Boku wa Tomodachi un Ika Musume.

zenofex: Nekādus lielos pārsteigumus sezona man neradīja, bija apmēram tas, ko es gaidīju. Un arī par žanriem runājot, ir pieejams gandrīz viss, ko anime fani var vēlēties. Vienīgais, kas man trūka, bija svaigas idejas – to gan bija maz. Diemžēl, anime producenti Japānā nemīl eksperimentēt ar savu skatītāju, jo to jau tā ir maz – labāk iet to pavadā un rezultātā būt pārliecinātiem, ka animes reitingi būs kā plānots. Lai nu kā, ko skatīties ir.

Evucis: Ir pāris animes, kas šosezon piesaista manu uzmanību – Bakuman otrā sezona, C3: Cube x Cursed x Curious dienām, kad ir vēlēšanās noskatīties kaut ko ļoti vieglu un prātu nelauzošu, Hunter x Hunter, Phi Brain, Tamayura: Hitotose, Boku wa Tomodachi ga Sukunai, Mirai Nikki, Guilty Crown. Protams, visticamāk visas 8 netiks skatītas, jo ir tomēr viens liels mīnuss tam, ka pēdē’jo gad laikā esmu daudz ko noskatījusies. Kas kādreiz šķita labs, tagad vairs nešķiet skatāms.

jurc:Sezona, kurā katrs atradīs ko skatāmu savā gaumē. Mani šīs sezonas favorīti noteikti ir Bakuman, Tamayura: Hitotose, C3 un Mirai Nikki.

No. 6 ir biezu un augstu mūru ieslēgta nākotnes pilsēta. Pilsētas tēvi jau no tās dibināšanas brīža rūpējas par iedzīvotājiem, un nepārtraukti uzmana, lai pilsētā nekas netrūktu, lai visi justos laimīgi, lai viss būtu tīrs, kārtīgs. Un iedzīvotāji arī dzīvo laimīgas, ikdienišķas dzīves, kuras tiem šķiet piepildītas. Dzīvo pilsētā arī zēns, vārdā Šions – viņš ir izcilnieks un priekšzīmīgs audzēknis, kuram tiek pareģota ļoti spoža nākotne. Un tad, kādu vakaru, lietū un tumsā viņa istabā pa atvērtā balkona durvīm ierāpjas ievainots puisis, kurš sevi dēvē par Nezumi (tulkojumā Žurka). Tā sākās stāsts, kurš vēlāk pilnīgi izmaina gan Šiona, gan visas pilsētas dzīvi.

Nosaukums: No. 6
Norādes, reitingi: MyAnimeList (7.6), AniDB (6.36), ANN (7.16)
Studija: Bones, Aniplex
Gads, kurā anime rādīta Japānā: 2011
Sēriju skaits: 11
Režisors: Kendži Nagasaki (strādājis vairāk pie dažādu seriālu skicēm (storyboards), pirmais darbs kā režisoram)
Seriāla pamatā ir Atsuko Asano noveles, kā arī vēlāk kopā ar Hinoki Kino izveidotā manga.

Drīz vien atklājas, ka Šiona istabā pēkšņi parādījies zēns ir noziedznieks, kurš izbēdzis no Labošanas Darbu Iestādes, un, tā kā viņā ir iešūts čips, kurš varas iestādēm bez pūlēm ļauj atrast tā nēsātāju, Šions tiek apsūdzēts palīdzībā noziedzniekam, un viņam kopā ar viņa māti atņemtas visas privilēģijas, kuras viņiem pirms tam bija. Viņi kopā ar māti sāk dzīvot pilsētas nomalē, mazā divstāvu mājiņā… Tālāk stāsts tiek patīts par kādiem 3 gadiem uz priekšu, kad Šionam ir jau 16 gadu. Viņš strādā pilsētas parku uzturešanas dienestā, un nejauši saskaras ar šausminošu un mīklainu kādas sievietes nāvi – no viņas burtiski bija izsūkta visa dzīvība. Pec neilga laika Šions piedzīvo vēl vienu šausminošu saskaršanos ar šo parādību – no tās mirst viņa darba kolēģis, pie tam Šions novēro, ka no kolēģa kakla izperinās kaut kāds kukainis un, paplētis spārnus, aizlido. Pilsētas varas iestādes uz šiem atgadījumiem reaģē ļoti neparasti – visi ļaudis, kuri redzējuši šos līķus, pazūd bez pēdām. Arī Šionam jāpazūd. Šions arī pazūd, bet ne tā, kā iecerējuši varas vīri – viņu no tiem atpestī Nezumi.

Un tā, no No. 6 augstākajām virsotnēm, no spožās nākotnes, kas viņam atradās rokas stiepiena attālumā, Šions nonāk ārpus pilsētas sienām, Rietumu Blokā, kur dzīvo izstumtie un izbēgušie, noziedznieki un pareģi, sabiedrības padibenes.

Un tas ir tikai pats sākums stāstam – stāstam par draudzību, alkām pēc brīvības, mīlestības un, jā, arī par atriebību ir stāsts. Diemžēl, uzreiz jāatzīst, ka stāsts nav izstāstīts saistoši un interesanti; skatoties animi, pēc 3 sērijas aizvien vairāk sapratu, ka seriāla veidotājiem kaut kā ir pietrūcis – profesionalitātes, laika, ieinteresētības vai kā cita. Varbūt vaina režisorā, kuram šis ir pirmais darbs pie animes režisēšanas – īstie iemesli nav zināmi. Stāsts ir tāds kā saraustīts, brīžiem tas pārāk daudz laika velta Šiona un Nezumi attiecībām, un pārāk maz tam, kas notiek ap viņiem. Brīžiem atkal skatītāju sejās tiek sviesta informācija tādā daudzumā, ka grūti to pienācīgi uztvert. Daži it kā svarīgi personāži parādās labi ja minūti kādā epizodē (piemēram, viens no No. 6 pilsētas dibinātājiem, kuru dodas izprašņāt Nezumi un Šions). Dažkārt vienā brīdī pateiktais konfliktē ar kaut ko citu vēlākās ainās. Rezultāts man šķita ļoti neviengabalains, grūti bija saredzēt kopainu un sasiet kopā daudzos faktus un stāstīto, redzēto.

Atsevišķi par Nezumi un Šiona attiecībām. Man ļoti patika, kā tika parādīts uzskatu bezdibenis starp Šionu un Nezumi. Šions, bezgala humānais un naivais puisis, kuram grūti nodarīt kādam citam pāri, un kurš vēlas glābt visus No. 6 pilsētas iedzīvotājus no ļaunās vadības (jā, izrādās, pilsētas galvas ir daudzu neaprakstāmu šausmu darbu autori un pelnījuši nāvi), un Nezumi, kurš grib, lai No. 6 tiek noslaucīta no zemes virsmas, jo tā viņam darījusi daudz ļauna (must… resist… spoilering…). Šions, kurš rūpējas par Nezumi. Nezumi, kurš piktojas, ka Šions rūpējas un bieži sūta viņu tā patālāk. Un, vēl, caur šīm emociju vētrām starp abiem izveidojas tādas tuvas, draudzīgas saites, kas gandrīz šķērso tuvības robežu. Zinu, šis pretrunīgais faktors daudzus atturēs skatīties šo seriālu, taču, man šķiet, ka tik nevainīgu, bērnišķīgu skūpstu dēļ (skūpsti? es nezinu, tur pat kārtīga skūpsta nebija) seriālam nevar piekārt birku “boylove” vai ko līdzīgu. Pirmā skūpsta brīdī man bija iekšēji tāda kā saraušanās un izsaucieni “WTF”, “vai tiešām es redzu to, ko redzu?”, bet tas bija tikai mirklis. Jāpiebilst arī, ka Šionam bija šādas-tādas jūtas pret viņa vienaudzi meiteni Safu, kurai seriālā vēlāk tiek atvēlēta ne tā pēdējā loma – kas mazlietiņ runā pretī zēnu mīlestības tēmai… Katrā ziņā tieši Šiona un Nezumi strīdēšanās un caur strīdiem – saprašanās un izaugsme, sapratne, bija tas, kas man patika.

Vispār, seriāla rozīnītes bija tieši epizodiskas; atsevišķas ainas bija ļoti interesantas un apbūra – vai tās bija kaujas ainas, kurās animācija bija tiešām ļoti baudāma, vai arī dziļi emocionāli brīži, kā, piemēram, Nezumi dziesma apakšzemes alā, bija arī ļoti nepatīkami, atbaidoši un pretīgi skati – kas arī bija diezgan meistarīgi sagatavoti un pasniegti. Atsevišķi jāpiemin fona skati, jo, pirmkārt tie paši par sevi bija ļoti detalizēti, un man pat nedaudz atgādināja oriģinālo Ghost in the Shell filmu, otrkārt – perfekti iekļāvās tajā pasaulē, kuru gribēja radīt autori. No. 6 pilsētā fona skati bija nevainojami tīri metāla-betona-koka un zaļumu kvartāli, Rietumu bloka pilsētiņa bija netīrs, raibs, toties ļoti dzīvs krāsu kaleidoskops ar miljonu visdažādāko detaļu. OSTs seriālam bija nedaudz virs vidējā, tomēr neatstāja īpašu iespaidu, izņemot sakrālās dziesmas, kuras dziedāja Nezumi un Safu. Jā, tās bija tīri neko, bet – atkal gribas pažēloties – nekur netika pastāstīts sīkāk par to noderīgumu, kāpēc jādzied, un kas notiek dziedāšanas rezultātā.

Tagad, kad rakstu šo atskatu uz seriālu, tomēr šķiet, ka galvenais animes trūkums bija tās īsums. Visu notiekošo tā, lai skatītājs No. 6 pasaulē nejustos pavisam nomaldījies, nemaz nevar iespiest 11 sērijās. Vai, drīzāk, var, tikai šādā gadījumā jāpieaicina cita līmeņa režisors. Vēl ir variants – pašam piedomāt klāt to, kas trūkst, vai kas nav uz paplātes pasniegts sižeta pavērsienos – starp citu, tas arī ir viens no veidiem, kā Japānas animācija runā ar savu skatītāju. Nav nekas jauns. Un tomēr – šo animi ierindoju to vidū, kurām doma bija laba, tehniskais izpildījums – ļoti labs, bet sižets – samocīts.

Mūzika:
Lama – Spell (sērijas OP)
Aimer – Roku Tousei No Yoru (sērijas ED)

Iepazīstieties – Kavači Daikiči, 30 gadus vecs, neprecējies vīrietis, dzīvo sev, daudz laika velta darbam, veiksmīgi kāpjot pa karjeras kāpnēm. Līdz nomirst viņa vectēvs, un bērēs atklājas, ka tam ir sešgadīga meita, kurai mātes atrašanās vieta un vispār – kas ir viņas māte – nav zināms. Atklāts jautājums paliek, ko ar bērnu darīt? Pēc ilgām pārrunām kļūst skaidrs, ka neviens no radiniekiem negrib noņemties ar nelaimīgā bērna audzināšanu. Un te, negaidot, Daikiči visiem paziņo, ka mazā Rina dzīvos pie viņa, un punkts.

Nosaukums: うさぎドロップ (Bunny Drop)
Norādes, reitingi: MyAnimeList (8.76), AniDB (9.23), ANN (8.97)
Studija: Production I.G.
Gads, kurā anime rādīta Japānā: 2011
Sēriju skaits: 11
Režisors: Kanta Kamei (strādājis vairāk pie dažādu seriālu animācijas, pirmais darbs kā režisoram)
Seriāla pamatā ir Jumi Unitas manga ar tādu pašu nosaukumu.

Un tā, Rina sāk dzīvot pie Daikiči. Lieki teikt, ka vecpuisis neko nesaprot no bērna audzināšanas, taču viņš ir ar mieru mācīties, un pat nest dažāda veida upurus. Jāatrod bērnudārzs, kur meitene var pavadīt dienu, kāmēr Daikiči strādā, jāpērk drēbes, jātaisa ēst un jābūt kopā ar bērnu viņa priekos un bēdās – tik daudz kas jauns pilnīgi aizpilda dienu, un laika sev tikpat kā nepaliek. To visu daļēji atsver Rina, jo viņa ir, gandrīz vai jāsaka – paraugbērns: kārtīga, pacietīga, saprotoša un brīžam pārmēru gudra. Mazpamazām Rina aizvien vairāk pierod pie Daikiči kā pie laba drauga klātbūtnes (viņa neatzīst Daikiči kā tēvu), kļūst jautrāka un runīgāka, tomēr ar cieņu un, varētu teikt, skumjām atmiņām, atceras savu tēvu, Daikiči vectēvu. Jā, starp citu, vecais joks par radu būšanām: Rina īstenībā ir Daikiči tante. Arī seriālā šis joks tiek izspēlēts ne vienu reizi vien.

Seriālam ir vairākas ļoti pozitīvas lietas, par katru no tām izstāstīšu zemāk.

Pirmkārt jau, pats seriāla sižets un galveno personāžu atainojums ir pieminēšanas vērts. Anime ir ļoti mīļa, ģimeniska un pozitīva, kā arī ļoti reālistiska. Patiešām, šis ir pirmais manis redzētais anime seriāls, kuru varētu rekomendēt ikvienam, sākot no bērniem un beidzot ar vecām, neko nesaprotošām un mucā dzīvojošām vecmeitām. Seriālā nav pilnīgi nekā no fanservisa, vardarbības, cietsirdības vai lamāšanās. Anime ir jautra un bieži vien pamācoša. Liela daļa joku, protams, nāk no bērniem, no to bērnišķīgās loģikas, bet arī pieaugušie dažbrīd man lika smieties. Pamācīties var galvenokārt no Daikiči, no tā, kā viņš tiek galā ar tik patiesībā sarežģītu lietu, kā bērna audzināšana. Viegli gan viņam ar to neiet, jo pats viņš ir diezgan noslēgts un tiešs, taču to vismaz daļēji atsver viņa godīgums un sirds siltums.

Galvenais animes uzsvars ir uz Daikiči un Rinas attiecībām – uz tēva un meitas attiecībām. Katrā sērijā liela daļa laika tiek atvēlēta abu kopā pavadītajiem brīžiem – sarunām vai citām aktivitātēm. Daikiči spēj apbrīnojami labi paskaidrot dažādas lietas tā, lai to saprastu bērns, un Rin lieliski spēj saprast un mācīties – ne velti saka, ka veciem cilvēkiem dzimst gudri bērni. Abu divu kopā pavadītos mirkļus varēja baudīt kā tīru kristāldzidru ūdeni – tik dabiski un nepiespiesti viss tika atainots.

Tad vēl jāpiemin animācija, kura veidota vieglos pasteļtoņos, bieži vien ar tīšām atstātām baltām, neiekrāsotām detaļām. Patika arī tas, kā seriālā izmantoti chibi-veidīgie viepļi – manuprāt tas darīts pietiekami meistarīgi, lai būtu jautri, bet pārāk nekristu uz nerviem. Pieaugušie pārsvarā atainoti kā diezgan neizskatīgi, taču vizuāli atšķirīgi, Rina turpretī ir supercute. Tas, kā viņa šķoba seju, man atgādināja Mei no Tonari no Totoro.

Seriāla beigas gan šķita tādas kā norautas, pārāk daudz jautājumu palika, un, es nebūšu pārsteigts, ja mēs piedzīvosim Usagi Drop otro sezonu – galu galā šīs 11 sērijas aptver mazāk par pusi no mangas. Pagaidām jāmierina sevi ar to, ka dzīvei arī nav tāda spēja nobeiguma (izņemot nāvi, kas šeit nav pie vainas), dzīve turpinās.

Es noteikti rekomendēju šo animi ikvienam, neatkarīgi no rases, reliģijas vai kā tur vēl. Pozitīvi mirkļi garantēti.

Mūzika:
PUFFY – Sweet Drops (sērijas OP)
Kasarinchu – High High High (sērijas ED)

Narumi ir skolnieks, kas ir izvēlējies sevi izolēt no apkārtējiem pēc brīvas gribas. Viņš neizjūt vēlmi komunicēt ar apkārtējiem un iesaistīties klases aktivitātēs. Tāpēc viņš ir iestājies IT pulciņā, kurā viņš ir vienīgais dalībnieks, un jūtas laimīgs. Viss mainās pēc tam, kad kāda klasesbiedre viņu piespiež iestāties dārzniecības pulciņā. Viena lieta noved pie otras un Narumi  drīz vien kļūst par privātdetektīves Alice pakalpiņu. Alice ir apņēmusies atrisināt visas darba lietas atrisināt neatstājot mājas, kas padara šo procesu visai interesantu.

Nosaukums: Kamisama no Memochou
Garums: 12 sērijas
Gads: 2011
Žanrs: Detektīvs, Spriedze

Pēc Gosick pēdējās sērijas noskatīšanās es nodomāju, ka nu ir viss, šogad, visticamāk, labu detektīvu man neredzēt. Sanāca kļūdīties. Līdzība starp Gosick un Kamisama no Memochou ir pārsteidzoša. It kā norises laiks un vieta ir atšķirīga, to pašu var teikt par tēliem un darbības veido, bet par spīti tam seriāls rada ļoti līdzīgu sajūtu kā Gosick.

Kamisama no Memochou ir seriāls, kas nepiedāvā kaut ko revolucionāru, inovatīvu vai kādā citā ziņā atsvaidzinošu. Stāsta premise, notikumi un tēlu attiecības ir redzētas jau simtiem reižu un jau no seriāla sākuma ir daudzmaz  skaidrs, kas tur notiks un kāpēc. Par spīti tam seriāls spēj saistīt skatītāja uzmanību, jo tā scenārijs ir uzrakstīts ļoti labi. Notikumi attīstās vajadzīgajā tempā un seriālā neparādās nevajadzīgu ainu, kas izbojātu stāsta plūdumu.

Seriālam par sliktu nenāca arī tā tehniskais izpildījums. Animācija bija labi nostrādāta un plūdena. Skaņu celiņš atbilstošs. Tēlu balsis ir gaumes jautājums, pieļauju, ka dažu tēlu balsis varētu būt kaitinošas.

Katrā gadījumā Kamisama no Memochou ir viens no vasaras sezonas patīkamākajiem pārsteigumiem. Ja jums nav alerģija pret šāda tipa seriāliem un neesat vēl izlēmis, ko vakarā/no rīta/autobusā paskatīties, iesaku jums dot Kamisama no Memochou iespēju, visticamāk nenožēlosiet.

Sen ir pagājis tas laiks, kad mobilais telefons tika izmantots tikai zvanīšanai, īsziņu sūtīšanai, pašaizsardzībai un pudeļu atvēršanai. Jau kādu laiku telefoniem ir tādi ekrāni, ka tos zināmā mērā var izmantot, lai skatītos filmas, videoklipus youtubē un pat spēlētu spēles. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka kāds ir iedomājies, ka telefonā varētu arī lasīt komiksus/ mangu. Rakstā došu savas pārdomas par vienu no programmā, kas dod šādu iespēju.

Nosaukms: Droid Comic Viewer
Platforma: Android
http://www.robotcomics.net/android-comic-viewer/

Droid Comic Viewer litoju jau ilgāku laiku, tāpēc vairāk vai mazāk esmu iepazinies ar teju visiem programmas niķiem. Droid Comic Viewer manu uzmanību piesaistīja ar to, ka tas spēja lasīt saarhivētus failus RAR, CBR un ZIP formātos. Izklausās jau ļoti ērti, bet realitāte ir nedaudz savādākā. Apmēram 80% gadījumu Droid Comic Viewer nav nekādu problēmu tikt galā ar RAR failiem, bet 20% gadījumu iznāks ieraudzīt kļūdas paziņojumu un failu programma nespēs atvērt. Arī ar liela izmēra bildēm programmai ir problēmas, tā tās atver samērā lēni.

Par spīti manis minētajiem trūkumiem Droid Comic Viewer ir kļuvis par manu primāro mangas lasīšanas platformu. Droid Comic Viewer lietošana ir ērta un viegli uztverama. Par sliktu nenāk arī plašais opciju klāsts. Pēc manām domām, ja man būtu Android tablete vai kāds no HTC lielajiem modeļiem nevis relatīvi mazais Desire, mangas lasīšana būtu vēl patīkamāka, bet ar 3.7 collām ar pietiek. Tiem, kam ir Android telefoni, noteikti iesaku pamēģināt palasīt mangu ar Droid Comic Viewer palīdzību, ko var zināt varbūt kratīšanās sabiedriskajā transportā kļūs kaut nedaudz interesantāka.

P.S.
Ja ir zināma kāda labāka alternatīva uz mobilajiem telefoniem tad lūdzu padalieties ar savu gudrību.

Mezopotāmijas ielejā arheologi ģēnija Terumiči Madokas vadībā uziet senas kapenes, kuras, kā izrādās ir Babilonijas puscilvēka, pusdieva Gilgameša atdusas vieta. Tā, kā tā ir pasaules mēroga arheoloģiska sensācija, tad tur pat, izpētes nolūkos, tiek uzcelts milzīgs komplekss, saukts par Dieva Vārtiem (Heaven’s Gate). Drīz vien kļūst skaidrs, ka Dieva Vārti aiz sevīm slēpj ne tikai mīklas, bet arī briesmas, un zinātnisko kompleksu tiek nolemts slēgt. Tomēr pagūt to izdarīt neizdodas, jo kompleksā notiek kāda nezināma spēka izraisīts sprādziens, kas izmaina pasauli – vēlāk šo atgadījumu nosauc par Twin X.

Nosaukums: “Gilgamesh”
Norādes, reitingi: MyAnimeList (6.95), AniDB (6.49), ANN (6.3)
Studija: Group TAC
Gads, kurā anime rādīta Japānā: 2003-2004
Sēriju skaits: 26
Režisors: Masahiko Murata (režisējis arī Jinki:Extend un Shikabane Hime, strādājis pie daudzām citām animēm)
Seriāla pamatā ir Shotaro Ishinomori 1975 gada manga ar tādu pašu nosaukumu.

Augstāk aprakstītais īstenībā ir tikai fons tam, kas notiek seriālā, jo tā pamatdarbība notiek apmēram 10 gadus pēc Twin X incidenta (Twin X tāpēc, ka tas notika desmitajā oktobrī). Visu pasauli incidenta rezultātā aptver dīvaina magnētiska rakstura anomālija, kas debesis pārklāj ar spogulim līdzīgu plānu slāni, kurā atspoguļojas zeme ar tās pilsētām, upēm mežiem un visu citu. Pasaule ir pagrimusi, daudzas pilsētas ir sagrautas, visur apkārt grausti, ir drūms un bieži līst lietus. Pirmajā sērijā varam sekot līdzi diviem pusaudžiem – Tatsujam Madokam un viņa māsai Kijoko Madokai. Kā jau var nojaust, viņi ir Terumiči Madokas bērni, kuru māte ir nesen mirusi un atstājusi viņus pavisam vienus, turklāt ar lielu dzīvokļa īres parādu, kura dēļ tos vajā mafija. Bēgot no tās, pusaudži patveras pamestā mājā, kur sastop kādas nezināmas organizācijas biedrus. Vēl brīdis – un abi pusaudži tiek ierauti cīņā starp sastaptajiem pārcilvēkiem un vēl kādu spēku… Pārcilvēki lido pa gaisu, šķiežas ar spēku, kas viegli sagrauj mājas un asfaltā rada iespaidīgas bedres. Vispār uzvedas, kā pienācīgā superspēku šounen seriālā pienākas. Beigu beigās brālis ar māsu nonāk pie augstprātīgas, aukstas un bezjūtīgas (no pirmā acu uzmetiena!) dāmas, kurai vārds – Verdenbergas grāfiene. Kopā ar grāfieni dzīvo vēl trīs pusaudži – Isamu, Fuko un Toru, kas ir apveltīti ar dynamis – superspēku, ko pirms kāda laika varēja novērot cīņā ar nezināmo organizāciju.

Un tas ir tikai pats sākums. Šī anime patiešām zaigo tajā ziņā, ka tā spēj savās 26 sērijās iespiest saturīgu stāstu, veselu miriādi ar personāžiem, kā arī pastāstīt par to pagātni un par to, kādi mērķi viņus virza. Personāži turklāt nav vienkārši iedzīvotāji ar savām parastājām dzīvēm – gandrīz tie visi ir izcietuši dažādas pakāpes psiholoģiski destruktīvus notikumus un to personības acīmredzami ir cietušas no tiem. Lai gan seriālā sarunu ir vairāk nekā cīņu un citu aktivitāšu, kur var iztikt bez vārdiem, garlaicīgi nepaliek gandrīz ne mirkli. Pamazām, kā grāmatā, lapa šķiras pēc lapas un skatītājam atklājas aizvien jauni un jauni fakti par Twin X un to, kā šā brīža notikumi saistās ar negadījumu pirms desmit gadiem. Atklājas gan jaunajā pasaulē esošais spēku izvietojums, gan to pagātne un motīvi. Kā galvenais animes jautājums un virzošais spēks uz seriāla beigām ir saprotams arvien skaidrāk – vai cilvēce ir pelnījusi eksistēt? Vai tai vēl ir cerība mainīties un izdzīvot? Lai gan tajā pašā laikā ir arī skaidrs, ka tai pusei, kura uzskata, ka cilvēcei ir jādod vieta jaunai civilizācijai, kura būs labāka, stiprāka un morāli daudz spēcīgāka, piepalīdz spēks, kuram lemt šādu jautājumu īsti nav morālu tiesību (t.i. ārpuszemes saprāts). Seriāla beigas ir ļoti asiņainas, dramatiskas un vispār nomācošas, tomēr pašas, pašas beigas man patika un pārsteidza.  Lai gan, jāpiebilst, ka labākajās nopietnās/brainfuck japāņu animācijas tradīcijās, tā īsti nevarēja saprast, kāds tad beigu beigās bija modernās Gilgameša sāgas atrisinājums. Es, noskatoties seriālu, sapratu vienu, pie tam diezgan skaidri. Tomēr, palasot internetā animes aprakstus un recenzijas, viedokļi atšķīrās no manējā par 180 grādiem.

Tomēr seriālam bija arī negatīvā puse – foni un animācija varēja būt arī daudz, daudz detalizētāki un labāki. Katrā kadrā varēja just, ka uz seriāla grafisko noformējumu ir nežēlīgi taupīts. Jā, it kā galvenie notikumi norisinajās galveno personāžu prātiņos, un fons – tas bija tikai fons visam notiekošajam. Tomēr skatītājs skatās grafisku prezentāciju, nevis lasa grāmatu, kur pašam viss jāiedomājas! Nepatika arī drūmi pelēkais seriāla stils un līdz kauliem mitrā, bezcerīgā atmosfēra. Šī gan ir vairāk personīga rakstura problēma – droši vien ir ļaudis, kas seriālu daudzina šī iemesla dēļ. Un, iespējams, ja animācija un foni būtu labāki, arī man pelēcīgums tik ļoti vairs nekostu acīs. Es jau neprasu, lai viss būtu košs un rozā, taču kokiem zaļajai lapotnei un citām krāsām, īpaši pie apgaismojuma vajadzēja būt spilgtākām. Eh… I’m just bitching here.

Seriālam ir arī diezgan liels brainfuck faktors – bieži vien tikai ar grūtībām varēja saprast (brīžiem nemaz) kas notiek. Sapņi, murgi, simboli un atmiņas atsevišķās sērijās uz seriāla beigām savijas kopā pelēkā serpentīnā atstājot skatītāju sēžam un blisinām acis, kā arī pēc katras sērijas pārdomājam redzēto. Lai gan – faktors nebija tik uzbāzīgs un haotisks, lai garām paslīdētu tā dziļākā jēga un nozīme – vārdu sakot, var teikt, ka tas ticis meistarīgi pielietots seriālā, un par to tam atkal plusiņš.

Par muzikālo noformējumu – animācijas OP un ED mani atstāja vienaldzīgu – OP gan bija diezgan solīds pops, tomēr šai animei gan gribējās dzirdēt kaut ko smagāku vai arī uz klasisko pusi velkošu (a la X vai Elfen Lied). OSTs gan bija ļoti atbilstošs un atmosfēru radošs – galvenokārt pseido-klasiska mūzika un nemieru radošas, minorās toņkārtas izmantojošas elektroniskas skaņas.

Kopējais animes novērtējums tomēr ir stipri viduvējs – tam ir gan labi nostrādātas lietas – sižets, personāžu attīstība, gan slikti – grafiskais noformējums. Īstenībā es pat neesmu pārliecināts, vai kādam to ieteiktu.

Mūzika:
Koda Kumi – Crazy 4 U (sērijas OP)
Yuko Ando – Wasuremono No Mori (sērijas ED)

Diskutēt otaku.lv forumā

Reiz Okajima Rokuro piederēja pelēkajai cilvēku masai. Viņš bija ierindas ofisa darbinieks, kas mēģināja izdzīvot Japānas biznesa striktajā hierarhijā. Reiz viņam ir jādodas biznesa komandējumā, bet tas viss beidzās ar viņa nolaupīšanu. It kā ar to nepietiktu, Rokuro firma izlemj, ka viņiem situāciju veiklāk būtu atrisināt, ja Rokuro būtu gājis bojā. Visas formalitātes ir jau nokārtotas, bet ir palikusi tikai viena problēma – Rokuro ir dzīvs. Tāpēc Rokuro izlemj, ka viņam vairs nav vajadzīga tāda dzīve un viņš kļūst par vienu no daudzajiem noziedzniekiem, kas dzīvo noziedzības citadelē Roanapur. Šis ir stāsts par Rokuro un viņa jauno ‘draugu’ piedzīvojumiem.

Nosaukums: Black Lagoon & Black Lagoon: The Second Barrage
Garums: 12 + 12 sērijas
Gads: 2006
Žanrs: Spriedze

Pastāv uzskats, ka laiks ir noteicošais faktors, lai nošķirtu vienkārši labas lietas no lieliskām, jo tikai laiks var parādīt to vai pētāmais objekts laika gaitā zaudē savu šarmu. Lielisku objektu kvalitāti laiks nespēj mazināt. Black Lagoon ir viens no šādiem objektiem. Ir pagājuši četri gadi kopš es pirmo reizi noskatījos Black Lagoon, bet par šo laiku mans viedoklis par to nav mainījies. Black Lagoon ir vienkārši lielisks.

Man vienmēr ir grūti rakstīt par seriāliem, kas man vienkārši patīk tāpēc, ka tiem piemīt kāda ‘rozīnīte’, ko ir grūti ietvert vārdos. Black Lagoon gadījums ir nedaudz savādāks, jo seriālam piemīt daudz vairāk pozitīvu īpašību kā tikai nedefinējamais komponēts X, kas to padara man tīkamu.

Manā skatījumā vislielākais Black Lagoon trumpis ir kriminālās pasaules atainojums no it kā nevainīga skatupunkta. Ir ļoti interesanti vērot kā Rokuro iepazīstas ar kriminālās pasaules aizkulisēm un likumiem, kā viņš ir spiests saprast atšķirību starp viņu un cilvēkiem, kas ir uzauguši šādā vidē. Tieši šī divu pasauļu sadursme padara seriālu interesantu.

Protams, stāstam par sliktu nenāk tas, ka scenārija autors un režisors zināja ko viņi darīja. Līdz ar to Black Lagoon ir apveltīts ar lielisku stāsta plūdumu un sižeta pavērsieni notiek tieši tad kad vajag un nekad nerodas tāda sajūta, ka lietas vienkārši notiek tāpat bez jebkādas nozīmes.

Black Lagoon nevar lepoties ar lielu skaitu tēlu, bet tie tēli, kas tur ir atrodami ir personības, kuras tik vienkārši nesanāks aizmirst. Var just, ka seriāla veidotāji vēlējās katram tēlam piešķirt savu īpašo personību. Tie neliekas mākslīgi, bet drīzāk atgādina reālas personības un visus vada viens motīvs – lielāks personiskais guvums.

Manā skatījumā Black Lagoon ir viens no tiem seriāliem, kuru noteikti vajadzētu noskatīties ikvienam anime skatītājam. Tas jums dos jaunu ieskatu anime pasaulē un, iespējams, palīdzēs saprast kāpēc tik daudziem anime faniem patīk sūkstīties par to, ka vairs netiek veidoti tik labi seriāli kā agrāk.

Diskutēt otaku.lv forumā

Vidusskolas pirmajā dienā Kuroi Mato satiek meiteni Takanashi Yomi, kura, kā vēlāk izradās, ir viņas klasesbiedrene. Lai arī abas meitenes ir pavisam atšķirīgas, starp viņām izveidojas ļoti siltas un draudzīgas attiecības. Nākamajā mācību gadā katra tiek savā klasē un stiprā meiteņu draudzība pamazām sāk jukt….
Bet tajā pašā laikā, citā pasaulē, meitene pazīstama kā Black Rock Shooter satiek savu ienaidnieci-nekromanceru un cīņa uz dzīvību un nāvi ir sākusies.

Nosaukums: Black Rock Shooter
Gads: 2010
Tips: OVA
Garums: 1 sērija, 50min

Biju ieinteresēts no kuras animes ir mans tagadējais wallpapers. Pēc neilgas meklēšanas uzdūros Black Rock Shooter. Viena 50 minūšu gara sērija, smuks wallpapers/titul-bilde, jānoskatās! Pirms sākšu klāstīt visu negatīvo, pastāstīšu par pozitīvo pusi.
Diezgan salds(pat pārāk) un sirsnīgs stāsts par jaunas draudzības sākšanos. Un cik ātri laba draudzība var izjukt.
Paralēlās pasaules meiteņu cīņas un tēlu dizains – es domāju, ka tas ir vienīgais nopietnais iemesls, ar ko šī anime ir ieguvusi savus fanus.

Un tagad par negatīvo.
Animācija. Kad sāku skatīties, nodomāju, ka anime droši vien ir kāda 90-to gadu. Pēc noskatīšanās pārbaudīju anidb.net, izrādās 2010! Jā, animācija ir diezgan viduvēja tāda gada animei. Vienīgais, kas man patika – tēlu kustības, diezgan labi pie tā bija piestrādāts. Ok, varbūt ainas Mato mājās nebija nemaz ar tik sliktas, bet viss pārējais bija diezgan drausmīgi.

Sižets. Animē notiek pārslēgšanās starp realitāti, kur abas meitenes – Mato un Yomi kopīgi apmeklē skolu un veido ļoti draudzīgas attiecības, un otra darbība notiek kaut kādā paralēlajā pasaulē, kas izskatās diezgan pēc-apokaliptiska un kur notiek pretinieka meklēšana un cīņas. Es tiku noturēts pie ekrāna dēļ šiem diviem, pavisam atšķirīgiem notikumiem, jo radās jautājums – kā paralēlā pasaule ir saistīta ar meitenēm? Jo visas animes laikā netika dots pat ne mazākais pavediens. Biju gaidījis nobeigumā redzēt ko grandiozu, ko tādu, kas dotu atbildi uz manu jautājumu. Ko es saņēmu? Vēl duci neskaidrību! Viens no drausmīgākajiem nobeigumiem kas vien ir redzēts. Drīzāk visa šī OVA bija iesākums kādām seriālam, bet neizskatās, ka būs kāds turpinājums.

Vai es iesaku? Drīzāk nē nekā jā. Varbūt pati anime nebija tik slikta, bet nepaskaidrotais iemesls cīņām un nesaprotamais nobeigums sagandēja visu.

Diskutēt otaku.lv forumā

Kad ir pagājis pavasara karstums un ir iestājušies Latvijai raksturīgāki laika apstākļi(lietus), parādās laiks, lai varētu apskatīt ko tad jaunu spēj piedāvāt animes industrija. Pavasara sezonas apskats tika izlaists dēļ pārmērīgi daudz jaunām animēm (30+!), laika trūkumu to visu aprakstam, atvaļinājumu un tam visam pa virsu slinkums (dziļi paklanās). Šoreiz mēs ar Maitenieku mēģināsim dot nelielu ieskatu vasaras sezonā.

Blade

Blade atgriežas. Šoreiz Japānā!

jurc: Kārtējais amerikanizējums… Anime ir ļoti tumšās krāsās, diezgan padrūma, kā jau tāda tipa animei ir pieņemts. Animācija nemaz nav slikta arī. Ticu ka vampīru faniem šī anime varētu iet pie sirds, bet mani kaut kā šie amerikanizējumi nepiesaista. Dodu priekšroku tīrai mantai.

Blood-C

Saya ir meitene, kas dzīvo salīdzinoši mazas pilsētiņas templī. Viņa ir diezgan izklaidīga un neveikla. Sayas diena sastāv no skolas apmeklēšanas un ikdienišķo darbu apdarīšanas templī. Taču naktī tas viss mainās. Pilsētas ielās parādās būtnes, kas pārtiek no cilvēkiem un Sayas uzdevums ir ar tām tikt galā.

Maitenieks: Pēc pirmajām pāris desmit minūtēm pārņēma nenormāla vilšanās sajūta. Uz šo seriālu biju licis lielas cerības, bet rezultāts… Rezultāts ir kaut kas ērmīgs. Blood-C nelīdzinās iepriekšējām Blood daļām. Blood-C ir… labāk nesākt. No pozitīvās puses, Blood-C jau pirmajā sērijā parāda, ka te nekas labs nav gaidāms. Es, visticamāk, nespēšu pārvarēt Blood fanbojismu un mēģināšu seriālu noskatīties līdz beigām ar naivu cerību, ka, iespējams, seriāls kļūs daudz maz skatāms.

Dantalian no Shoka

Hyeu ir mantojis no sava vectēva vecu muižu ar ļoti lielu grāmatu kolekciju. Tur viņš satiek meiteni vārdā Dalian, kura starp grāmatu kaudzēm pie sevis klusībā lasa kādu grāmatu. Kā vēlāk izrādās, viņa kontrolē vārtus uz Bibliotheca Mystica de Dantalian – dēmonu gudrību aizliegtajām grāmatām.

jurc: Diezgan spēcīga mistērijas anime. Sekoju līdzi sižetam ar diezgan lielu interesi, kas notiks tālāks. Fons ir diezgan pašvaks un ar maz detaļām, bet piestāv animes kopējai noskaņai.

Ikoku Meiro no Croisee The Animation

Stāsts norisinās 19.gadsimta otrajā pusē, kad Japāņu kultūra ir ieguvusi popularitāti Rietumos. Japāņu meitene Yune pievienojas franču ceļotājam Oskaram ceļojumā atpakaļ uz Franciju, un piedāvā palīdzēt ģimenei kuriem pieder veikals Parīzē.

Maitenieks: Mēģināju noskatīties pirmo sēriju, bet nesekmīgi. Izskatās, ka viss seriāla šarms balstās/balstīsies uz abu galveno personāžu personībām un savstarpējajām attiecībām. Man pirmā sērija nelikās pārliecinoši tāpēc seriālu visticamāk neskatīšos.

jurc: Cenšos turēties pa gabalu no 18-19 gadsimta filmām, animēm, jebko, un šī anime ir tajā sarakstā. Neko daudz nevaru pateikt par šo animi jo līdz galam nenoskatījos.

Kamisama Dolls

Kādam Japānas ciematam ir noslēpums. Dažiem tās iedzīvotājiem piemīt spēja ar prātu kontrolēt mehāniskus veidojumus ar īpašām spējām. Pēc kāda incidenta Kyouhei nolēma saraut saites ar savu dzimto pusi un atteikties no šīm spējām. Tagad viņš dzīvo Tokijā un mēģina aizvadīt relatīvi normālu dzīvi. Taču pagātne viņu neliek mierā un pagātnes rēgi atkal sāk viņu vajāt.

Maitenieks: Grūti pateikt, kas no Kamisama Dolls iznāks. Dizains mani īpaši nepārliecina, bet cerības lieku uz stāstu. Pastāv iespēja, ka tur varētu atrasties kaut kas ievērības cienīgs vai arī tieši pretēji.

jurc: Diezgan grūti ir ko spriest pēc pirmās sērijas, bet noteikti ne priekš manis.

Kamisama no Memo-chou: It`s the Only NEET Thing to Do.

Narumi ir skolnieks, kas ir izvēlējies sevi izolēt no apkārtējiem pēc brīvas gribas. Viņš neizjūt vēlmi komunicēt ar apkārtējiem un iesaistīties klases aktivitātēs. Tāpēc viņš ir iestājies IT pulciņā, kurā viņš ir vienīgais dalībnieks, un jūtas laimīgs. Viss mainās pēc tam, kad kāda klasesbiedre viņu piespiež iestāties dārzniecības pulciņā. Viena lieta noved pie otras un Narumi  drīz vien kļūst par privātdetektīves Alice pakalpiņu. Alice ir apņēmusies atrisināt visas darba lietas atrisināt neatstājot mājas, kas padara šo procesu visai interesantu.

Maitenieks: Seriāls, kas līdz šim brīdim, man patīk visvairāk. Man patīk Kamisama no Memochou uzskatīt par Gosick aizstājēju. Ir diezgan daudz līdzību, tikai darbība notiek citā laikā un vietā, arī “detektīva” asistentam ir cita personība. Kopumā seriāls atstāja ļoti labu iespaidu. Iesaku.

jurc: Dažviet trūkst loģikas un kaitina daži tēli, bet šķiet ka šis būs tīri labs detektīv-seriāls. Noteikti noskatīšos arī nākamās sērijas.

Manyuu Hiken-chou

Šajā laikmetā, krūtis nozīmē visu. Ja tev ir lielas krūtis, tev tiek garantēta bagātība un popularitāte. Manyuu klana piederīgie palīdz uzaudzināt nākotnes lielās krūtis. Klanam pieder slepens rullis, kurā esot aprakstītas dažādas metodes par to, kā uzaudzēt lielas un skaistas krūtis. Chifusa ir klana mantotāja. Bet viņa nozog klana slepeno rulli un aizbēg, lai cīnītos pret nežēlīgo pasauli ko Manyuu klans ir izveidojis.

jurc: Pirmais animes kadrs – ūberlielas nepiesegtas/necenzētas krūtis pēc kurām neilgi seko teksts “Krūtis ir šīs pasaules iemesls. Lielas krūtis ir nepieciešamas un tās nozīmē bagātību. Viņa nav cilvēks ja viņai nav krūtis!” Pēc šī teksta varat spriest par ko ir anime. Dažviet man bija ļoti grūti saskatīt robežu starp hentai un erotiku. Katrā ziņā animācija man likās ļoti savdabīga un piesaistoša, sižets arī nav zemē metams. Vientuļos vakaros noteikti pasekošu seriālam tālāk.

Maitenieks: Pēc 2-3 stiprajiem aliem seriāls ir vienkārši zelts. To varēs baudīt daudz un dažādu iemeslu dēļ. Skaidrā nav ieteicams skatīties, ja nu vien jums nav krūšu fetišs. Ja jums tāds ir, tad man ir sliktas ziņas, seriālam nepieciešamas bezgalīgi garas četras sekundes, lai pa visu ekrānu būtu redzamas krūtis.

Mawaru Penguin Drum

Dvīņiem Kanba un Shouma ir māsa Himari, kuras veselības stāvoklis ir bēdīgs. Ārsti viņai vairs nespēj palīdzēt un uzskata, ka Himari dienas ir skaitītas. Tāpēc Kanba un Shouma cenšas Himari pēdējās dienas piepildīt ar laimi. Kamēr viņi apmeklē akvāriju Himari saļimst. Neilgi pēc tam Himari tiek atzīta par mirušu. Taču notiek brīnums un Himari atgriežas dzīvē. Vienīgā nelaime, ka tas ir pateicoties kāda neizprotamai būtnei, kuras pakalpiņi ir pingvīni. Tagad Kanba un Shouma ir spiesti izpildīt šīs būtnes iegribas, lai noturētu Himari pie dzīvības.

Maitenieks: Ļoti simpātiska anime. Man patīk seriāla noskaņa un tēlu personības. Tāda viegla izklaide, kas nav pārbāzta ar fanservisu un kurā pat ir iespējams atrast tīri jēdzīgu stāstu.

jurc: Anime bija skatāma līdz brīdim kad tur parādījās tie mazie pingvīni…

Mayo Chiki!

Konoe Subaru ir skaists zēns, kurš kalpo kā virssulainis klasesbiedrenei vārdā Suzutsuki Kanade. Tomēr cits klasesbiedrs vārdā Sakamachi Kinjirou nejauši atklāj Subaru noslēpumu…

Maitenieks: Tipiska harēma tipa komēdija. Tīri jēdzīgs izpildījums. Žanra faniem vajadzētu patikt.

jurc: “Ehh, kārtējais school-life gabals” nodomāja jurc… bet pēc pus sērijas manī radās neiedomājama interese par seriālu. Vai pie vainas bija episkais boob-grabbing, vai diezgan interesantais sižets, vai arī tas, ka šī anime ir diezgan neķītra ar labiem jokiem? To mēģināšu noskaidrot!

Nyanpire The Animation

jurc: Diezgan kawaii pāris minūšu gara anime par kaķīti kuru ir sakodis vampīrs, un tagad viņš ar visiem spēkiem mēģina sameklēt galveno vampīru pārtiku – asinis. Izcila anime atslodzes brīžiem!

Sacred Seven

Pilsētai uzbrūk monstri, Aruma, kuram piemīt īpašas spējas, nolemj pret viņiem cīnīties. Cīņas laikā viņš zaudē kontroli pār saviem spēkiem un kļūst nevaldāms. Šajā brīdī ierodas meitene vārdā Ruri kura palīdz tikt galā ar viņa nevaldāmo spēku.

Maitenieks: Mēģināju skatīties, bet stāsts likās jau kaut kur redzēts un ne visai sekmīgi realizēts

jurc: Noskatījos sēriju līdz galam, bet mani nepārņēma sajūta. ka vēlētos redzēt vēl. Kaut kā pietrūka… sava veida oriģinalitātes.

Usagi Drop

Trīsdesmit gadus vecais vīrietis Daikichi ir pārsteigts uzzinot, ka viņa nupat paglabātais vectēvs aiz sevis ir atstājis ārlaulības bērnu. Pārējie ģimenes locekļi arī par to ir šokēti un neviens no viņiem negrib audzināt mazo meiteni. Daikichi nolemj paņemt viņu pie sevis…

jurc: Tipisks slice-of-life gabals. Sēriju nespēju noskatīties līdz galam, bet noteikti nesaku, ka sērija bija slikta. Vajag atrast īsto laiku un noskaņojumu lai šo animi varētu izbaudīt. Noteikti došu otru iespēju.

No.6

Stāsts notiek 2013 gadā nākotnes pilsētas modelī Nr.6. Shion ir zēns, kurš jau 2 gadu vecumā tika noteikts par augstas elites iedzīvotāju. Kādu nakti pie viņa mājās ielaužās ievainots noziedznieks Nazumi, dēvēts par Žurku. Shion izārstē Nazumi rētas un kā vēlāk izrādās, Nazumi ir izmucis no īpašās drošības zonas. No šī brīža Shion dzīve ir mainījusies uz visiem laikiem.

Maitenieks: Seriālam ir potenciāls, bet tā īsti nevaru saprast uz kuru pusi tas dodas. Ievada sērijas ieskicēja vidi un deva norādījumus uz iespējamām mistērijām. Ļoti daudz kas būs atkarīgs no tā, kā tālāk attīstīsies stāsts.

jurc: Dzirdēju labas atsauksmes. Noskatījos. Nekas slikts nav sakāms pagaidām, izskatās, ka būs diezgan dziļš un interesants stāsts. Noteikti pasekošu tālāk.

 Kopsavilkums

Maitenieks: Kamēr dzīvojos pa svešām zemēm visu laiku biju pārliecināts, ka atgriežoties mājās varēšu sevi iepriecināt ar lielisko Blood-C. Smagi kļūdījos. Ir grūti atcerēties, kad pēdējos gados, es būtu tā vīlies kā Blood-C gadījumā. Par laimi sezonā ir vairāki labi seriāli un daži, kas varētu izvērsties par labiem seriāliem. Iesaku paskatīties Mawaru Penguindru,  Kamisama no Memochou un paturēt acīs No.6

jurc: Noteikti ne tā labākā sezona, bet ir pāris skatāmas animes – No.6, Mayo Chiki!, Kamisama no Memo-chou un protams Manyuu Hiken-chou. Cik daudz no tām tiks noskatītas līdz galam tas jau ir pavisam cits stāsts.