Ģenētisku mutāciju rezultātā saules gaismu ir ieraudzījušas būtnes vārdā Diclonius. Tās ir meitenes, kurām aug ragi un kas spēj vadīt vēl vairākas neredzamas rokas, un kuru instinkts diktē, ka ir jāiznīcina cilvēce. Pēc bēgšanas mēģinājuma viena šāda būtne nonāk pludmalē ar atmiņas zudumu, kur viņa satop Koutu un Yuku, kas nolemj viņu aizvest uz savām mājām. Viņi vēl nenojauš kā tas pārvērtīs viņu dzīves.

Nosaukums: Elfen Lied
Garums: 12 sējumi
Gads: 2002 – 2005
Žanrs: Drāma, Spriedze

Daudzkārt bija nācies dzirdēt, ka Elfen Lied anime tika veidota uz nepabeigta materiāla bāzes un, ka tas ir viens no iemesliem kāpēc tās stāstā bija tik daudz caurumu. Pēc mangas izlasīšanas, jāteic, ka tā ir patiesība, jo, manuprāt, manga ir labāka par animi, jo tajā stāsts ir izstāstīts pilnībā.

Lasot mangu pirmā lieta, ko pamanīju bija autora vēlme provocēt lasītāju. Mangā var redzēt ļoti daudz atkailinātu ķermeņu, grafisku vardarbību un asins plūdus. Tas viss ir sajaukts kopā ar kārtīgu sižetu un dažām divdomīgām un atklāti erotiskām ainām.

Par spīti visām šīm lietām es nespēju atrauties no Elfen Lied lasīšanas. Tas var nozīmēt tikai vienu lietu. Stāsts mangā bija ļoti labs un tas spēj lasītāju sevī ievilkt līdzīgi kā ar labiem romāniem. Tieši stāsts arī ir tā lieta, kas Elfen Lied padara par kaut ko īpašu. Lai arī no sākuma liekas, ka no tā nekas labs nevar iznākt, jo tas ir piebāzts ar plikumiem un asinīm, bet laika gaitā, kad atklājas tēlu pagātne un to attiecības attīstās tiek radīts jauns dziļums visam, kas notiek. Vienīgais salīdzinājums, kas man nāk prātā ir Chuck Phalahniuk romāns Survivor. Arī to lasot no sākuma neko tā īsti nevar saprast, bet lasot to no beigām ļoti daudz lietas top skaidras.

Diemžēl Elfen Lied ir viens vājais punkts. Tās ir ilustrācijas, kas to nedaudz piebremzē. Nezinu kas tam bija par iemeslu, bet man likās, ka autors nebija īpaši piestrādājis pie vides attēlošanas un foni parasti izskatījās samērā vienkārši un bez īpašām detaļām. Ja mēs runāt par romānu tad tas nebūtu svarīgi, diemžēl mangas sakarā tas ir cits stāsts.

Kopumā ņemot Elfen Lied bija ļoti laba lasāmviela, kas man palīdzēja ļoti labi pavadīt pāris lietainos vakarus. Ir grūti teikt, vai šī manga visiem ies pie sirds, bet tiem kam patika Elfen Lied seriāls šo mangu vajadzētu noteikti izlasīt, lai uzzinātu kā tad viss tā pa īstam beidzās.

Ceļā uz mājām no skolas izbrauciena uz Kyoto vilciens cieš katastrofā iebrūkot tunelim. Vienīgie izdzīvojušie ir Teru Aoiki un divi klasesbiedri Ako Seto un Nobuo Takahashi. Teru nolemj, ka ir jātiek uz virszemes, jo tunelī viņiem visiem ilgi neizdzīvot. Bet kad Teru un Ako tiek virszemē, viņiem acu priekšā paveras prātam neaptverams skats – visapkarāt ir redzama izpostīta ainava pārklāta ar pelniem. Kas tādu postu ir izraisījis? Vulkāns? Dabas paradība? Ātomkarš?

Nosaukums: Dragon Head
Gads: 2003
Žanrs: Post-apokaliptika, katastrofa, drāma
Garums: 122 min

Filma ir balstīta uz uz tāda paša nosaukuma mangas. Mangu lasījis neesmu, salīdzīnāt diemžēl nevarēšu, cik filma ir tuvu mangai. Bet šķiet, ka šī manga būs pirmā ko es jebkad savā mūžā būšu lasījis. Ir radusies diezgan liela interese.

Tā kā esmu ļoti liels pēc-apokaliptisko filmu fans, tad šī filma man likās viena no labākajām tāda tipa filmām, kāda vien ir redzēta. Pēc-apokaliptiskie skati ir vienkārši elpu aizraujoši. Pie specefektiem arī tika labi piestrādāts, tb, ļoti labi saplūda ar kopējo filmas atmosfēru un nevarēja īpaši redzēt atšķirību starp realitāti un datorgrafiku.

Mazliet par negatīvo pusi. Japāņiem vajadzētu pieturēties pie drāmām, komēdijām un slice-of-life filmām, no pārējiem žanriem viņiem labāk vajadzētu izvairīties, jo Japāņi nav īpaši labi aktieri kritiskās dzīvēs situācijās. Aktierspēle, un to izdarības dažreiz vienkārši var nogalināt. Un šī nav pirmā katastrofu filma, kas ir redzēta, un kur aktierspēle ir vienkārši FAILED! Iespējams, ka paši japāņi uzskata savādāk.

Ļoti iesaku visiem katastrofu un pēc-apokaliptisko filmu cienītājiem. Šī ir MUST SEE filma viennozīmīgi. Pārējiem iesaku tad, ja varat pieciest čikstīgu varoņus, Japāņiem tipisku aktierspēli un nepilnības sižetā. Jo filma ir vizuāli iespaīdīga.

Yosh, laiks mangai.

Otrais pasaules karš ir sasniedzis savu karstāko punktu un Krievija atrodas zem stipra Vāciešu uzbrukuma. Pēdējā kauja noteiks valsts nākotni, ja ne visas pasaules. Vāciešu slepenā organizācija “Ahnenerbe”, kas nodarbojas ar pārdabiskām spējām, ir veiksmīgi izsaukusi Barona von Wolfa garu, kurš 700 gadus atpakaļ nomira karā pret Krieviem. Ar šo pārdabisko armiju, Vācijas uzvara ir garantēta. Bet Krievija savu pēdējo cerību liek uz Naģu, vienīgo izdzīvojušo meiteni no elite rotas, kura sastāvēja no tīņiem ar pārdabiskām spējām. Ar eksperimentālo tehnoloģiju palīdzību, Naģai ir jādodās uz mirušo pasauli pēc palīdzības no savas bijušās rotas.

Nosaukums: First Squad: The Moment of Truth
Žanrs: Karš, Maģija, Fantāzija.
Garums: 70 min
Gads: 2009

Anime, kas apskata Otro pasaules karu mazliet no citas puses – no maģijas, pārdabisko spēku un pareģojumu puses. Ja, piemēram, vācieši nodarbojās ar spēcīgu garu izsaukšanu, tad, turpretī, Krievija darīja otrādāk – mēģināja aizsūtīt savus cilvēkus aizkapa pasaulē.  Ja šī anime patiešām ir balstīta uz patiesiem notikumiem, tad es esmu ļoti pārsteigts par to ko esmu redzējis. Par vāciešu von Wolfa garu izsaukšanas faktu īsti sajūsmā neesmu, bet lielu interesi izraisīja Krievijas izgudrojumi un to iespēja sūtīt cilvēkus uz neilgu laiku uz aizkapa pasauli. Bet pameklējot internetā, nekādu informāciju par to neatradu. Iespējams, ka tomēr tas viss ir izdomāts :/

Anime ir tapusi sadarbībā ar Krieviju, tb, darba autori ir Aļoša Klimovs un Miša Sprits, bet animācijai savu roku ir pielikusi Studija 4C. Animācija ir vienkārša, bet diezgan detalizēta, kā arī var manīt Studijas 4C rokrakstu. Ļoti patika Naģas un divu vācu māsu, kuras mēģināja nogalināt Naģu, tēlu dizains, pārējie tēli ir sazīmēti vienkārši un prātā nepaliekoši. Kas arī ir attiecināms un tēlu personībām. Ļoti maz kas tiek pateikts par tēliem. Naģa ir vienkārši galvenā varone. Viņas pagātne mums mazliet tiek iepazīstināta ar nelieliem flashbackiem, bet pārējais ir tīts biezā miglā. Barons von Wolfs ir kāds ļauns gars, kuš vienmēr ir ienīdis krievus. Arī pārējie pirmās rotas bijušie dalībnieki un to tēvs ģenerālis Belovs tiek apskatīti tikai virspusēji. Gribētos tomēr vairāk ko uzzināt par visiem šiem tēliem.

Runājot vēl par animāciju, ļoti bieži tika iestarpināti reālu cilvēku – kara veterānu, zinātnieku, ģenerāļu, vēsturnieku intervijas, kas piedeva animei daudz nopietnāku atmosfēru. Un, protams, visa anime pārsvarā ir krievu valodā. Muzikālajam pavadījumam savu roku ir pielicis DJ Krush.

First Squad sākotnēji tika taisīta kā pirmā pagarinātā sērija seriālam. Bet par animes turpinājumu pagaidām nekas nav dzirdēts. Iesaku noskatīties tiem, kuriem ir kaut neliela interese par otro pasaules karu, vai arī patīk Studijas 4C darbi. Iespējams, ka pārējie varētu vilties.

Sawaki jau kopš bērnības piemīt spēja saskatīt baktērijas. Tagad, kad viņš ir pieaudzis, Sawaki, lai izrautos no lauku idilliskās dzīves, dodas uz lauksaimniecības universitāti Tokijā. Sawaki par nelaimi viņa vecaistēvs jau ir paziņojis par viņa neordināro spēju kādam universitātes profesoram. Universitātē Sawaki sastaps normālus vecāko kursu studentus un izbaudīs kārtīgu studenta dzīvi.

Nosaukums: Moyashimon
Garums: 11 sērijas
Gads: 2007
Žanrs: Komēdija

Es pieļauju, ka ļoti daudzus skatītājus no šī seriāla skatīšanās atbaida tā premise ar puisi, kas spēj redzēt baktērijas. Ir grūti ietvert vārdos, ko cilvēki palaiž garām nedodot šai animei iespēju.

Moyashimon ir viena no labākajām slice of life tipa animēm ar komēdijas piesitienu, ko ir nācies redzēt. Tā ir ari viena no retajām animēm, kas mani ir ietekmējusi kādā tiešā veidā. Tā mani pamudināja apgūt vīna raudzēšanu un iepotēja domu par alus brūvēšanu. Alu vēl neesmu uzbrūvējis, bet vīns izdevās gana labs.

Moyashimon nevar lepoties ar īpaši izsmalcinātu sižetu un arī Sawaki spēja nekādu īpašo lomu seriālā nespēlēs, tā tikai piedos tādu nelielu asumiņu. Moyashimon par kaut ko īpašu padara tā ticamība. Ja atskaita Sawaki spēju, pārējās izdarības seriālā ir reālas, nepārspīlētas un galvenais smieklīgas.

Arī tēli Moyashimon nav pārspīlēti un neiet galējībās. Šis būs viens no tiem retajiem seriāliem, kurā jūs nesastapsiet kaut kādus bezjēdzīgus, spiedzošus, hiperaktīvus tēlus, kas vairāk traucē nekā palīdz seriāla darbībai. Tēli ir interesanti un savdabīgi saprāta robežās.

Animācijas un skaņas ziņā Moyashimon gan nevar lepoties. Tā nav neko izcila, bet pamata sūdzēties arī nav. Man gribētos teikt, ka animācija ir tieši tik laba cik Moyashimon vajadzēja.

Par Moyashimon kā seriālu es varu teikt tikai to labāko un pats ar lielāko prieku noskatos to ik pa laikam atkārtoti. Tiešām žēl, ka prieki ilgst tikai 11 sēriju garumā. Tie, kas šo seriālu nav redzējuši, ir daudz zaudējuši. Moyashimon spēs piedāvāt ļoti daudz jautrības pilnu mirkļu. Ja jums nav kaut kāda fobija pret baktērijām, šo seriālu silti iesaku noskatīties.

Kamina Ayato ir introverts puisis, kas savas dienas pavada mierīgi kopā ar saviem draugiem bez jebkādiem satraukumiem. Taču kādu dienu viņu pilsētai tiek uzbrukts. Ayato tiek nošķirts no draugiem un satiek Reiku, noslēpumainu meiteni, kas rosa Ayato zināmas atmiņas. Tā nu viņš nonāk kādā svētnīcā un….. Melna bilde, viņš pamostas slimnīcā, uzbrukums ir garām, bet viņu moca savādas atmiņas par notikušo. Vai tas tā varētu būt, ka pilsētu izglāba savādi, cilvēkiem līdzīgi objekti.

Nosaukums: RahXephon
Garums: 26 sērijas
Gads: 2002
Žanrs: Drāma, Mistērija

RahXephon ir visai interesants radījums. To varētu nostādīt līdzās tādam vārdam kā Neon Genesis Evangelion, bet tos salīdzināt būtu neprāts. Līdzīgi viņi ir tajā ziņā, ka tās ir mecha animes, kurās galvenais uzsvars netiek likts uz pašām cīņām un action kā tādu. RahXephon ir grūti aprakstīt kā tādu, jo to ir grūti ielikt kādā kategorijā. Es tā īsti neesmu drošs, vai RahXephon bija drāma ar mistērijas elementiem, vai tā bija mistērija ar romantikas elementiem.

Viens no iemesliem kāpēc manī ir tādas šaubas ir stāsts. Tas ir pamatīgs un ļoti bieži skatītāju atstāj neziņā. Iespējams, ka daudzas man neskaidrās lietas kaut kad seriāla laikā tika izskaidrotas ar netiešām norādēm, bet lai kā arī būtu, man pēc seriāla noskatīšanās palika ļoti daudz līdz galam neizprastu lietu. Vai tāda stāsta sarežģītība un atteikšanās izskaidrot lietas ir pozitīvs faktors, to es atļaušu izlemt katram pašam.

Nevajadzētu arī piemirst to, ka RahXephon uz priekšu dzen tēli, kas nozīmē, ka seriālā būs ļoti daudz dialogu, kam būtu ļoti ieteicams sekot līdzi. Paši tēli bija labi izstrādāti un neviens no tipāžiem tā īsti uz nerviem nekrita. Vienīgā nelaime ir tāda, ka tēlu, manuprāt, bija nedaudz par daudz, jo daži stāstam svarīgi tēli tā arī palika kārtīgi neiepazīti un pat par galvenajiem tēliem skatītājs uzzina samērā maz.

Par audio un video noformējumu sūdzēties nevar. Diezgan ātri var pamanīt, ka pie RahXephon ir strādājuši BONES cilvēki. Te nu arī paceļas jautājums vai jums iet pie sirds BONES stilistika. Ar mani ir kā ir, bet šoreiz man vairāk patika nekā ne.

Visu sasummējot un nedaudz paanalizējot, nākas secināt, ka par spīti tam, ka RahXephon ir kvalitatīvs produkts, tas ir paredzēts visai specifiskai publikai un to ikkatrs nebūs spējīgs noskatīties. RahXephon tomēr prasa no skatītāja zināmu noskaņojumu un krietnu daudzumu koncentrācijas. Ja jūs šādi sīkumi neatbaida, RahXephon varētu būt samērā interesanta skatāmviela.

Koyomi Araragi, izbijis vampīrs, kas šobrīd ir daļēji cilvēks aizvada savu dzīvi bez lieka stresa un cenšas būt normāls. Bet tā tam nav lemts būt, jo viņam ir tieksme pievilināt visai neparastas lietas. Ar neparastām lietām es domāju garus, kas mēdz apsēst viņam pazīstamas personas, meitenes. Par cik Araragi ir naivs un labsirdīgs puisis viņš šīm meitenēm mēģina palīdzēt un par to arī ir pats stāsts.

Nosaukums: Bakemonogatari
Garums: 12 sērijas TV + 3 sērijas internetā vai DVD/BD
Gads: 2009/2010
Žanrs: Drāma, Komēdija

Tad nu beidzot ir tapis raksts par Bakemonogatari. Ja raksts būtu tapis ātrāk es bez ilgas vilcināšanās Bakemonogatari nodēvētu par vienu varen labu gabalu, bet tagad man ir diezgan pamatīgas šaubas par to vai tas būtu prātīgi darīts. Šaubām par pamatu ir kārtējais SHAFT nepatīkamais pārsteigums. Visu būtu bijis ļoti jauki, ja vien skatītājs nebūtu bijis spiests gaidīt pēdējās trīs, stāstam svarīgās, sērijas 9 mēnešu garumā pēc TV seriāla beigām. Man tas likās nepieņemami, bet no otras puses tas atstāja laiku pārdomām un deva iespēju paskatīties uz Bakemonogatari no malas.

Tātad jautājums ir kas tad to Bakemonogatri padara par tik īpašu? Atbilde ir pavisam vienkārša. Izcils dialogs un interesanti tēli. Nekā vairāk un nekā mazāk. Bakemonogatari uz dialogu liek pamatīgu akcentu un viss pārējais tam ir pakārtots. Dialogi ir tā rozīnīte, kas piedod Bakemonogatri asumu, bez tiem tas būtu vienkārši aizmirstams gabals.

Diemžēl šis uzsvars uz dialogiem atstāj citas lietas novārtā. Piemēram, animācija, lai arī rada ļoti labu iespaidu, īstenībā nemaz tik laba nav. Brīžiem pat liekas, ka to skaties PowerPoint prezentāciju. Arī pats stāsts nav nemaz tik labs cik varētu likties. Īstenībā tas ir tik ļoti vienkāršs un paredzams, ka bez dialogiem tas būtu teju nebaudāms.

Vienas lietas ziņā gan SHAFT cilvēki ir jāuzteic. Iekš Bakemonogatari viņi ir mācējuši panākt tādu efektu, ka skatītājam liekas, ka seriālā notiek strauja darbība un attīstība, bet patiesībā tas tā nav. Par laimi šoreiz SHAFT cilvēki šo efektu spēja noturēt visa seriāla garumā un nebija tādas sajūtas, ka seriāla vidū tas vienkārši kļūst garlaicīgs un sevi izsmēlis.

Iespējams, ja nebūtu bijusi šī deviņu mēnešu pauze es uz Bakemonogatari raudzītos pavisām citām acīm, bet lietas ir tādas kādas viņas ir. Es vairs nespēju Bakemonogatari nosaukt par tādu šedevru par kādu biju domājis to esam. Par spīti visiem Bakmonogatri trūkumiem tā tik un tā ir lieliska anime, kuru būtu vērts noskatīties, ja vien jums nav bail no pamatīga daudzuma dialogu un maz action.

Shiki Thono ir nedaudz izklaidīgs, bet nopietns skolnieks ar nelielām veselības problēmām. Veselības problēmas viņam sākās pēc kāda negadījuma, ko viņš pārcieta bērnībā. Bet tas nav viss, ko var atrast Shiki personā, viņam ir viens noslēpums. Viņš spēj redzēt līnijas, kuras pārraujot viņš spēj iznīcināt jebko. Ar šo spēju viņam palīdz sadzīvot speciālas brilles. Viss ir labi līdz kādā jaukā dienā viņš ejot garām parkam ierauga skaistu sievieti. Pēc kāda laika viņš atmostas savā gultā nespējot atcerēties kā tur nonācis un ar atmiņā par to kā viņš šo sievieti ir sadalījis gabalos. Viņš ir pārsteigts nākošajā dienā neredzot avīzēs nekādas ziņas par šo slepkavību, tādēļ viņš izlemj atgriezties parkā. Tur viņš ierauga savu upuri ar platu smaidu uz lūpām.

Nosaukums: Shingetsutan Tsukihime
Garums: 12 sērijas
Gads: 2003
Žanrs: Mistērija, Drāma, Spriedze

Jāatzīst, man šo animi ir ļoti grūti objektīvi novērtēt, jo tā ir viena no manām visu laiku mīļākajām animēm un labāku vampīr gabalu vēl es neesmu redzējis. Tas rada zināmas problēmas raksta tapšanai, jo šo patiku man ir grūti ietvert vārdos. Man par iemeslu tīk nosaukt Type-Moon radīto atmosfēru, bet tā ir tikai daļa no patiesības.

Tātad, kas šo darbu padara tik īpašu. Pirmā lieta, kas man nāk prātā ir pats stāsts. Man ir grūti to ievietot jebkādā kategorijā. Tas ir kā labi uzrakstīta grāmata. Tajā var atrast drāmas, romantikas, šausmu stāstu, traģēdijas un spriedzes elementus, bet tas, manuprāt, nav pats galvenais. Galvenais ir veids kā tas viss tiek pasniegts. Seriāls it nemaz necenšas skatītājam visu pasniegt uz paplātes. Tieši pretēji, daudzi no tēlu izteikumiem tā pa īstam kļūst skaidri tikai vēlāk, kad ir iegūta papildus informācija. Seriālu esmu noskatījies reizes piecas noteikti un katrā skatīšanās reizē es to uztveru savādāk un pamanu līdz tam nepamanītas lietas. Pats stāsts ir samērā skumjš un attīstās lēnām un bez liekas steigas. Daudziem pat varētu likties, ka seriālā tā pa īstam nekas nenotiek. Tam par iemeslu ir tas, ka stāsts uz priekšu lielākoties virzās ar dialogos atklātās informācijas palīdzību. Starp citu, Tsukihime ir idejiskais priekštecis Kara no Kyoukai novelēm un filmām, tā kā, ja ir bijusi interese iekš Kara no Kyoukai, būtu ieteicams noskatīties arī šo.

Jāpiebilst, ka stāsts ir arī viens no lielākajiem Tsukihime klupšanas akmeņiem. Šī anime ir balstīta uz tāda paša nosaukuma vizuālās noveles, kas ir guvusi lielu popularitāti. Vizuālās noveles fani par animi izteicās diezgan kritiski, jo viņiem nepatika izvēlētā sižetiskā līnija un viņuprāt anime nespēja parādīt vizuālās noveles kvalitātes tā kā tas pienāktos. Pats šo noveli esmu nedaudz paspēlējis un zināmā mērā varu faniem piekrist, jo sižets vizuālajā novelēm patiešām ir labs un dziļš.

Nākošā lieta, kas Tsukihime padara par īpašu ir tēli. Tēlu šeit nav daudz, bet tie, kas ir, ir izstrādāti pamatīgi un pilda sev uzdotās lomas tā kā vajag. Seriāla laikā abi galvenie tēli piedzīvo tādas izmaiņas, kādas daudzi tēli nepiedzīvo divtik garos seriālos. Piemēram, galvenais tēls Shiki sākumā visu situāciju cenšas noliegt un no tās izvairīties, bet beigās ir spiests ar to samierināties un rīkoties. Vispār tēli atstāja ļoti reālistisku iespaidu, jo to reakcijas uz situācijām nebija pārspīlētas un bija ļoti ticamas. Un tad vēl ir Arcueid…. īsi un konkrēti viena no manām mīļākajām, ja ne mīļākā anime varone vispār.

Tālāk nāk vizuālais un audio izpildījums. Šis ir tas darbs, kas iezīmē to pēc kā var pazīt īstu Type Moon darbu. Atmosfēra ir vienkārši super. Es nevaru teikt, ka animācija ir kaut kas ļoti augstvērtīgs, bet veidotāji ar krāsu gammu un atbilstošu skaņas celiņu spēj panākt brīnumu lietas. Tsukihime nav tāda bauda maņām kā Kara no Kyoukai, bet tajā ir tikpat spēcīga un labi nostrādāta atmosfēra. Visu cieņu veidotājiem, nav daudz tādu seriālu, kas atmosfēras ziņā spētu pietuvoties viņu veikumam.

Ceru, ka man būs izdevies pievērst Type Moon daiļradei vēl pāris cienītājus. Seriāls, manuprāt, ir tuvu izcilībai. Viena lieta mani visu laiku nepārstāj pārsteigt. Es nezinu kā, bet Tsukihime stāsts tiek pasniegts tā, ka tas gandrīz liekas ticams. Katrā gadījumā, ja ir vēlme pēc kvalitatīvas animēs, tad Tsukihime varu rekomendēt bez jebkādām šaubām.

Sumire ir kautrīga un samērā bikla meitene, kas ir apdāvināta ir visai interesantu spēju redzēt garus. Šīs spējas nav diez ko izteiktas, bet tas viss mainās kādā vakarā, kad Sumire atrod kādu skaistu brošu. Tajā pašā vakarā viņai šie gari uzbrūk un viņa tiek izglābta. Būtne, kas viņu izglāba ir meitene vārdā Lucia, kas nodarbojas ar garu iznīdēšanas biznesu. Par cik Sumirei nav naudas, lai norēķinātos par šo pakalpojumu, viņa tiek ievilkta šajā biznesā. Ne Sumire, ne Lucia vēl ne maz nenojauš, kādi likteņa zobrati sāk griezties pēc viņu tikšanās.

Nosaukums: Venus Versus Virus
Garums: 8 sējumi
Gads: 2005 -2008
Žanrs: Spriedze, Drāma

Šo mangu nolēmu izlasīt tādēļ, ka labi sen tika noskatīts tāda paša nosaukuma seriāls, kas bij balstīts uz šo mangu. Par nelaimi seriāls bija diezgan saistošs, tikai beigas bija vienas no sliktākajām, kādas bija nācies redzēt. Tā nu izlēmu, ka šim darbam ir jādod otra iespēja un tas arī tika izdarīts. Tikai šoreiz bez kustīgām bildītēm.

Lasot mangu jau diezgan ātri kļuva skaidrs, ka manā priekšā ir kaut kas daudz pamatīgāks kā seriāls. Stāsts attīstījās daudz pamatīgāk un detalizētāk, tēli tika kārtīgāk parādīti un tādā garā. Vienīgi stāsta sakarā var piekasīties par dažu tēlu nevajadzīgo eksistenci. Tā vien likās, ka dažu tēlu vienīgā loma, bija mēģināt raisīt lasītājā smaidu. Diemžēl tas izdevās nepārāk veiksmīgi un daļa no šiem tēliem man likās nevajadzīgi.

Par cik neesmu skolots mākslinieks un ar vizuālo mākslu kā tādu esmu uz ‘Jūs’, tad man ir samērā grūti novērtēt vizuālo izpildījumu. Varēja redzēt, ka autors ir pielicis pūles galveno tēlu izstrādē, bet pārējie tēli nebija tik noslīpēti. Tādas izteiktas kļūdas zīmējumos nepamanīju.

Venus Versus Virus man ir samērā grūti novērtēt kā tādu, jo pārāk maz es to mangu lasu, man jau vairāk korejiešu mahwa vairāk iet pie sirds. Šī iemesla dēļ tā īsti nav ar ko salīdzināt. Bet ja man būtu jādod vērtējums, es Venus Versus Virus nodēvētu par samērā patīkamu lasāmvielu. Protams, labām grāmatām tā pat tuvu nestāv, bet, kad nav vēlēšanās skatīties animie, palasīti kādu Venus Versus Virus līdzīgu mangu nemaz nav tik slikti.

Venus Versus Virus animes traileris:

Laiks arī gada karstākās sezonas (vismaz temperatūras ziņā) apskatam. Mazliet pārsteidza, ka šosezon nav tik daudz skatāmā materiāla, bet toties tas šķiet daudzpusīgāks un katrs noteikti sev atradīs kādu vasaras favorītu. Šoreiz mūsu parastajam autoru kolektīvam Maitenieks, jurc, Evucis un Dzonis pievienojas arī OL – liels paldies par atsaucību.

Strike Witches 2

Atklājas, ka Neuroi ir spējīgi komunicēt ar cilvēkiem un cenšas nodibināt mieru Galliā, burvju vienībai ir misija atjaunot sakarus pēc tam kad negaidīts uzbrukums pazudina Neuroi. Neilgi pēc tam tiek atklāta milzīga izmēra ligzda, kas klāj gandrīz visu Eiropu. Cietsirdīgi un bez žēlastībastas tā iznīcina burves un viņu sabiedrotos. Informācija par uzbrukumu  sasniedz Fuso un atbalsta vienība tiek izsūtīta, lai izglābtu izdzīvojušos.  Glābšanas komandā ir arī Mio Sakomoto (kas bijusi iepriekšējā Uzbrucēju kapteine), kā arī civilpersona uz doto brīdi Yoshika Miyafuji, kas vēlas izglābt savus draugus.

jurc: Ieraugot animes titulbildi jau bija skaidrs, ka šī anime nav priekš manis, it īpaši ja šī ir otrā sezona. Bet kompānijas pēc noskatījos, un zini, man patika. Lieliska animācija, neskatoties, ka neesmu redzējis pirmo sezonu – interesants sižets, un neuzbāzīgs ecchi. Nē nu pantsu skati ir daudz, bet ko gan citu gaidīt no lidojošām metenēm ar svārkiem? ;)

Maitenieks: Strike witches turpinājums. Pēc pirmajām sērijām spriežot turpinājums varētu pārspēt oriģinālu. Visādā ziņā Strike Witches 2 izskatās pēc augstvērtīgāka produkta kā pirmā sezona.

Evucis: Cik ironiski ir tas, ka anime, ko skaties tīri joka pēc, jo esi dzirdējis, ka pirmā sezona ir labs ecchi gabals (un tas nav mans mīļākais žanrs), kļūst par vienu no taviem sezonas favorītiem? Laba animācija, kaut kas reāli arī notiek ne tikai tiek bīdīti garlaicīgi dialogi. Un tas ecchi man pat nelikās traucējošs. Noteikti ar nepacietību gaidu nākamās sērijas.

Shukufuku no Campanella

Kad pār pilsētu līst meteoru lietus, atbrīvojas enerģija, kas aktivizē lelli, kas spēj dzīvot pati par sevi. Bariņš draugu uzņem to savā lokā un dodas piedzīvojumu meklējumos.

jurc: Ticu, ka šī anime kādam patiks, bet runājošiem kaķiem un staigājošām lellēm es turos pa gabalu.

Dzonis: Piespiedu sevi noskatīt 3 epizodes un nespēju atrast sevī kaut vienu lietu, kas no redzētā patiktu. Pareizāk šajā seriālā pa lielam ir viss, no kā parasti mēdzu izvairīties anime sērijās. Lai gan pasaules iestatījumi bija tīri ok: maģija + tech, bet noteikti nav tā vērts.

Maitenieks: Angļu idioma ‘Not my cup of tea’ te ir vietā. Animācija ir visai labā līmenī, bet vispārējais mani nu nekādi neuzrunāja. Harēma animju cienītājiem noteikti ies pie sirds.

Evucis: Anime, kas neatstāj iespaidu, ka gribu to skatīties. Pārāk bērnišķīga, ļoti krāsaina, ar dažādiem savdabīgiem tēliem. Bet jāsaka, nenoskatījos sēriju līdz galam, nevaru sprist objektīvi.

Shiki

Kādā mazā Japānas pilsētiņā dzīvo kāda meitene, kas tur īsti neiederas. Viņa tiecas tikt no šīs pilsētas prom un lolo sapni tikt pamanītai un kļūt par modeli. Taču viss dzīvē nav tik skaisti cik gribētos. Viņa ir spiesta pavadīt savas dienas šajā mazpilsētā. Viņas mīlestības objekts, puisis no lielpilsētas, viņu ignorē. Apkārtējie nespēj novērtēt viņas ģērbšanās stilu. Bet tad notiek kaut kas savdabīgs, pilsētu pāršalc ziņa, ka blakus pilsētā ir noticis negadījums, kura rezultātā ir trīs mirušie. Šīs ziņas nāk komplektā ar ziņām, ka pilsētā, vienā no savdabīgākajām un skaistākajām mājām ievāksies jauna ģimene. Mūsu varone šajā sakarā lolo lielas cerības un dodas šo ģimeni apciemot. Pāris stundas vēlāk pilsētu pāršalc ziņas par šīs meitenes pazušanu.

jurc: Viens tīri baiss gabals. Animācija tīri vienkārša, bet ticu, ka tas dod papildus noskaņu baisajai atmosfērai. Bet sižets mani īpaši neieintereģēja lai skatītos šo animi tālāk.

Maitenieks: Vells parāvis. Tādu pārsteigumu no šīs sezonas nebiju gaidījis. Ja veidotāji spēs saglabāt tādu līmeni kā pirmajā sērijā, tad šī būs īsta pērle. Beidzot pa ilgiem laikiem nebūs jāskatās action vai kaut kāds cits mistrojums, bet būs īsts trilleris. Man ļoti patika veids kā veidotāji kārtīgi, tēlaini izsakoties, uzzīmēja skatuvi, iezīmēja tēlus un sagatavoja skatītāju sižeta kāpinājumam. Tik meistarīgu stāstniecību atšķirībā no grāmatām animē ir grūti sastapt. Daudz kas šajā animē skatītājam varētu nepatikt. Man jau liekas, ka šī anime ir studijas īsto darbinieku, nevis mārketinga daļas lolojums. Uz doto brīdi šis ir mans šīs sezonas absolūtais favorīts. Es ļoti ceru, ka tas nav tikai pirmās sērijas iespaids.

OL: Šķiet beidzot, kāds labs psiholoģiskais trilleris par vampīriem, pirmās epizodes šķiet ir tāds ,kā ievads, kur notikumi norisinās diezgan lēni, tomēr, spriedze tiek lēnām kapināta, un liekas ,ka burbulis var sprāgt drīz, jo drīzi. Ir dzirdētas ļoti labas atsauksmēs no tiem,  kas ir lasījuši mangu, dēvējot to par vienu pamatīgu trilleri.

Dzonis: Pa ilgiem laikiem atkal kaut kas no mistikas un pēc pirmajām epizodēm izskatījās pat tīri labs. Tik jācer, ka atkal nepārvērtīsies par kādu vampīgabalu, ņemot vērā cik tie ļoti populāri pašlaik, lai gan kāda atšķirība vai vampīri, vai citi mošķi. Mistikas elements no tā jau nemainās. Tik tēlu dizains tāds dīvains un nošķirts fona tēlu izskats no tēliem, ar vismaz kaut kādu nozīmi.

Evucis: Nezināju, ko sagaidīt no šīs animes. Tā izrādījās pārāk baisa man. Animācija, skaņu efekti, tēli.. Viss lieliski papildina atmosfēru. Noteikti nav vēlams skatīties pirms miega bailīgiem cilvēkiem, kā es. Nevaru izlemt, vai skatīties un biedēt sevi, vai tomēr izlaist, kaut arī tā varētu izrādīties laba skatāmviela.

Sekirei: Pure Engagement

Kādu dienu Minato satiek meiteini vārdā Musubi, kas burtiski nokrita no debesīm. Minato drīz saprot, ka viņa ir Seikirei un viņš ir viņas Ashikabi, cilvēks ar speciāliem gēniem, kas ļauj noslēgt līgumu ar Seikirei, kas turpmāk tiek piesaistīta viņam. Minato saprot, ka būt skaistas meitenes partnerim nav tik vienkārši, it īpaši tad, kad viņš atklāj ka Ashikabi var piederēt vairāki Seikirei partneri vienlaicīgi – te arī sākās visas problēmas.

jurc: Cīņas sērijas sākumā likās daudzsološas, bet tās tika pilnībā apraktas ar sekojošo fanservisu, kam tika likts ļoti liels uzsvars atstājot sižetu otrajā plānā.

Evucis: Trakums. Nekad iepriekš nebija redzēts tik daudz apakšveļas, krūšu un perversības vienā epizodē. Nekas cits bez maz vai nenotiek, kā vien sakrišana kaudzē, spaidīšanās un tā tālāk. Noteikti šāda tipa animei būtu daudz fanu, bet ne es. Noteikti nē. Iespējams, ka tālāk tiks attēlots vairāk cīņu, jo ar to arī pirmā epizode sākās, bet kad tas viss sāka grozīties ap viena puiša dzīvošanu kopā ar n dažāda izmēra apaļumu meitenēm. Tur viss beidzas.

Seitokai Yakuindomo

Kāds puisis jaunajā semestrī ir nolēmis apmeklēt jaunu skolu, kas tikai nesen sāka apmācīt abus dzimumus. Jau ceļā uz skolu viņš pamana, ka ir viens no retajiem zēniem, kas apmeklē šo skolu. Ierodoties skolā viņš sastopās ar samērā raibu trio, kas beigu beigās viņu ieceļ par studentu padomes viceprezidentu. Tā nu viņš tagad ir spiests saskarties ar ne tiem labākajiem stereotipiem par vīriešiem dienu dienā.

Maitenieks: Kaut kā liekas, ka šis seriāls grib iet B Gatta H Kei pēdās vismaz joku tēmas ziņā. Joki maigi izsakoties ir divdomīgi un ar zināmu devu seksuāla rakstura zemtekstiem. Vai tie iet pie sirds ir atkarīgs no katra gaumes. Animācija izskatās tīri labi nostrādāta un par skaņu arī īpaši nav ko sūdzēties. Vēl ir pāragri spriest, bet iespējams, ka šis seriāls varētu būt vismaz daudz maz piemērots laika nosišanai, kā viegla komēdija.

jurc: Kārtējais School Life gabals, kuram neredzu pilnīgi nekādu iemeslu lai sekotu līdzi.

Dzonis: Un liekas esmu atradis šīs sezonas “guilty pleasure” skatāmo. Seriāls, kur visa “komēdija” negrozās ap nepārtrauktu sarkšanu, “netīšās” apakšveļas izrādīšanu un krišanu, deguna asiņošanas un citiem sviestiem. Pirmajās sērijās jau pavairāk netieši seksa joki, bet labi pasniegti, lai gan…ar laiku kļūst jau nedaudz nogurdinoši. Tēli ar spēj runāt normālās toņkārtās bez liekas kliegšanas spalgās balsīs un nerotē apkārt kā heroīnu sarijušies, kas ir milzīgs pluss. Noskatītas divas epizodes un abas patīkami izklaidējošas. Ir ok.

Evucis: Savā ziņā patika dažādie tēli, katrs ar savu tā teikt odziņu. Bet šķiet, ka netiek radītas cita tipa komēdijas kā vien ar divdomīgiem dialogiem, kas vienmēr grozās ap vienu vienīgu tēmu. Ir doma noskatīties vēl vismaz pāris sērijas. Šāda tipa animēm ir tendence sevi izsmelt diezgan ātri. Ceru, uz to labāko. Tikai viens vienīgs jautājums – kādēļ japāņi dod priekšroku viena puiša/daudz meiteņu harēmiem?

Seikimatsu Occult Gakuin

Stāsts grozās ap meiteni vārdā Maya. Viņa ir kādas skolas direktora meita. Skolai ir samērā interesanta reputācija un visu to dēvē par Okulta akadēmiju. Pēc tēva nāves Maya ir spiesta atgriezties šajā vietā. Visai ātri viņa nodemonstrē savu absolūto neiecietību pret okultām lietām. Nelaime ir tā, ka nedaudz vēlāk viņas priekšā parādās ceļotājs laikā, kam ir uzdots izglābt nākotni.

Maitenieks: Jau no pirmajām sērijām ir skaidrs, ka šis ir viens no maniem šīs sezonas favorītiem. Veidotāji spītīgi atsakās izmantot banālu fanservisu, kas ir laba zīme. Premise arī izskatās ļoti saistoši. Ceru, ka nesanāks vilties šajā seriālā, jo uz šobrīdi es no tā gaidu samērā daudz.

jurc: Biju izbrīnīts cik ļoti interesants sižets ir šai animei. Ļoti ieinteresēja galvenā varone, viņas pagātne un kāpēc viņas pārdrošā rīcība. Noteikti pasekoši līdzi lai uzzinātu ko vairāk.

OL: Lietas, ko šī anime apvieno ir tik daudz un tik atšķirīgas, ka tās rada iespaidu, ka šajā animē var notikt jebkas, piemetot klāt tēlus, kas katrs ir ar savu atšķirīgu personību, ir grūti paredzēt, kas notiksies, toties, tās rada lielāku vēlmi skatīties tālāk. Šīs pašlaik izskatās būs mans šīs sezonas favorīts.

Dzonis: Egro proxy nākotnes cepiens par pagātni, šeit tagatnes cepiens par nākotni. Visu kopā saisaista abi galvenie varoņi kas abos minētajos seriālos ir stipri līdzīgi, ja ne vien tie paši, tik katrs savā paralēlo dimensiju atzarā ar nelielām novirzēm laikā un minimālām izmaiņām izskatā. Vismaz Real personība nav daudz mainījusies. Vincents gan tāds drošāks palicis. Seriāls izskatās labi un skatās labi. Liekas šīs sezonas favorīts.

Evucis: Neparasta anime, ar interesantu premisi. Sākotnēji pat neaptvēru, kas īsti notiek. Izmantotās krāsas un animācijas stils netiek redzēts katrā otrajā animē, viennozīmīgi ir interese redzēt, kas notiek tālāk.

Ookami-san to Shichinin no Nakama-tachi

Seriāla darbība risinās ap kādu studentu dibinātu organizāciju, kas nodarbojas ar daž ne dažādu pakalpojumu sniegšanu un parādu piedzīšanu. Tās dalībnieki ir visai ekstravagantas personības un ap šiem tēliem tad visa padarīšana arī grozīsies.

Maitenieks: No pirmās sērijas jau ir skaidrs, ka šī zināmā mērā būs pasaku parodija, jau tēlu vārdi vien uz to norāda. Neko daudz no šī seriāla negaidu, bet laika nosišanai varētu būt tīri laba skatāmviela, jo seriāla izpildījums ir visai labs.

Evucis: Savā ziņā grūti izlemt, ko domāt par šo animi. Ir izklaidējoša, viegla skatāmviela, bet kaut kas tajā visā tāds viegli muļķīgs. Noskatīšos vēl kādu sēriju, jo pirmā nelika tomēr vilties.

Nurarihyon no Mago

Rikou Nura ir kāda klana mantinieks. Šis klans ir nedaudz atšķirīgs no citiem kalniem, jo tā līderim ir uzdevums vadīt visus dēmonus. Pats Rikou ir ceturtdaļ dēmons, kas naktīs pārvēršas sava īstajā formā. Ir tikai viena nelaime, viņš nespēj atcerēties, ko viņš ir sadarījis šajā laikā un viņam pašam nav nekādas intereses kļūt par nākošo dēmonu pavēlnieku.

jurc: Animācija, tēli un notikumi ir diezgan…. bērnišķīgi. Izlaižu.

Dzonis: Pēc pirmās reizes pirmās epizodes noskatīšanas uzreiz norakstīju, kā neskatāmu, bet pēc otrās reizes izrādās nav nemaz tik traki. Protams īsti nekas jauns vai oriģināls – ķēmi vs citi ķēmi, kur pa vidu visam klasiskā jauniešu komēdija. Ja tiešām īsti nekā nav ko darīt, bet gribās skatīt ko vieglu ar nenopietnu sišanos, tad šī būtu ok.

OL: Shouen ,ka jau shouen ,viegli skatīties un viegli aizmirst. Pirms tām biju mēģinājis lasīt Nurarihyon no Mago mangu. ko pārtraucu darīt, jo sižets uz priekšu īpaši nevirzījās, un ne ar ko vairāk tā mani nespēja piesaistīt. Pa lielam tāds shouen klišeju pilns gabals vien liekas būs, tāpēc diez vai tiks turpināts skatīties.

Maitenieks: Izskatās pēc tipiska Shounen gabala. Izpildījums ir visai labs, bet man jau tagad acu priekšā stāv iespējamā sižeta attīstības gaita. Grūti teikt vai man būs vēlēšanās šo seriālu skatīties. It kā jau nav slikts, bet es īsti neesmu tā mērķauditorija.

Evucis: Kādi mīlīgi mazi briesmonīši, bet galvenā varoņa vecums un daži jocīgie dialogi. Eh, nezinu gan. Neesmu redzējusi pārāk daudz konkrētā žanra animes, tādēļ ir doma mēģināt. Savā ziņā var nojaust, kas notiks, bet iespējams, viedotāji piedāvās visādus interesantus sižeta pavērsienus.

Mitsudomoe

Mazliet sadistiska meitene Mitsuba, mazliet izvirtusi muskuļu meitene Futaba un mazliet noslēpumaina meitene Hitoha. Labāk pazīstami kā ļaunās Marui Māsas. Šis ir stāsts par šīm trīs māsām un to piedzīvojiem 6-3 klasē.

OL: Dīvaina komēdija, kur joki lielākoties ir par tām īpašajām tēmām- vardarbību un perversajām lietām. Izskatās, ka nekāda lielā sižeta nebūs, un katra epizode varēs pastāvēt pati par sevi. Kopumā tādu viduvēju iespaidu atstāj, kuru laikam tālāk neturpināšu skatīties.

jurc: Par šo animi man dalījās domās. Sākumā likās viena debīla anime, bet jo tālāk skatījos, jo joki palika daudz smieklīgāki. Vienīgā problēma – tēli ir pārāk jauni lai būtu tik perversi. Šķiet ka šī anime vairāk tēmēta uz lolicon faniem. Domāju ka paskatīšos vēl pāris sērijas, jo joki tiešām ir ļoti smieklīgi.

Evucis: Vai tiešām tik mazi cilvēciņi var būt tik ļoti nežēlīgi un perversi? Man tas viss tomēr šķita smieklīgi, jāskatās vien tālāk. Katrā ziņā es neapskaužu konkrētās klases audzinātāju. J kaut kur pasaulē ir viens tāds bērnelis, tas ir nopietni. Manā skatījumā šī ir tāda melnā komēdija.

Kuroshitsuji II

Jaunākā Tumšā sulaiņa Kuroshitsuji sezona, kurā turpināsies Ciel Phantomhive piedzīvojumi kopā ar viņa tumšo sulaini Sebastianu. Kā izskatās animē tiek iesaistīts arī jauns saimnieka/sulaiņa pāris.

Evucis: Tā kā es ļoti cienīju pirmo sezonu, liels bija mans prieks, kad ieraudzīju šo animi vasaras sezonas sarakstā. Teikšu tā, sērijas sākums mani šokēja, jo blondais zēniņš bija ļoti rupjš un nežēlīgs. Jā, animē ir jauni varoņi Alois Trancy saimnieka lomā un Claude Faustus kā sulainis. Par laimi ierodas arī pats Sebastians un Ciels Phantomhives. Animācijas kvalitāte šķiet saglabājusis tikpat laba kā pirmajai sezonai, arī skaņai nebija ne vainas. Noteikti pievienoju sezonas favorītu sarakstam. Bet šī viennozīmīgi ir anime sieviešu dzimumam.

Kurenai OVA

jurc: Ir ļoti grūti atcerēties visus tēlus no seriāla un izprast viņu rīcību OVĀ. Dēļ tā šo sēriju īsti nebija iespējams izbaudīt.

Evucis: Anime Kurenai man ļoti patika. Bet tā tika redzēta gandrīz 2 gadus atpakaļ, tādēļ pirmajā brīdī nav iespējams aptvert visu notiekošo. Vai tiešām bija tik daudz tēlu? Un tikai viena epizode? Kāda jēga tam bija, es neesmu sapratusi.

Gakuen Mokushiroku: High School of the Dead

Kāda incidenta rezultātā izplatās kāds vīruss, kas visus inficētos pārvērš zombijos. Ja tevi sakož tavs spriedums jau ir parakstīts. Ar šādu situāciju saskaras kādas skolas darbinieki un skolnieki.

jurc: Zombiji – check. Šķīstošas zobjgalvas – check. Ecchi – check. Laba animācija – check. Vai Jūs redzat to pašu ko es? Mhm, labākā gada anime!! Vienmēr ir patikušas Japāņu zombijfilmas. Ko tādu redzēt animētu – vienreizēji! Es tikai ceru, ka tos pāris čīkstīgos tēlus zombiji drīz nokodīs >.>

Dzonis: Jeij! Zombiji! Bet tā pa lielam zombijgabals vidējais ar kārtīgu echii piešprici. Pat ar šo visu manga tīri labi patika. Mēģināšu arī animētajam pasekot (lai gan manga jau stipri tālāk tikusi. Nez vai būs pārāk interesanti). Noskaoties pieejamās epizodēs nāca apgaismība kāpēc mangā attēloto echii varu paciest labāk kā animēto – mangā attēlotais, pārsteigums! pārsteigums!, ir statisks. Nav visādi mistiskie “kameras” leņķi kur mirklis tiek veltīts tikai krūtīm, kā šīs tur šūpojas vai dibenam/apakšveļai. Reāli traucē. Protams nav runa par seriāliem/mangām, kur šādi mirkļi ir viss no kā tie sastāv, bet vairāk kā otrā plāna “acu pamielēšanai”, ja nu kādam tas ir tuvs. Kaut kā iepriekš par iemesliem nebiju aizdomājies. Lab’. Aptakaļ pie apskata.

OL: Lai ari apraksts bija mani ieinteresējis un posteris bija smuks, tād nu pirmā epizode radīja vienu lielu vilšanos. Sižets ir vienkāršs, šausmenēs un ecchi žanru apvienojuma realizācija ir kaitinoša, un neviens tēls nav pietiekami spēcīgs, lai par viņu būtu, kāda interese.

Maitenieks: Premise jau ir dikti vienkārša un vairāk jau neko tā īsti arī nemaz nevajag. Par cik esmu lasījis zināmu daudzumu no šīs mangas, tad apmēram zinu ap ko tā lieta grozīsies. Ja veidotāji kaut nedaudz pieturēsies pie mangas ieturētās līnijas, seriāls varētu izvērsties par ļoti skatāmu. Seriālam ir tikai viena nelaime. Tas ir kā pubertāti sasnieguša tīņa sapnis. Iespaidīgs daudzums fanservisa un asiņu. Tas viss pasniegts labā izpildījumā. Vai tas jums ies pie sirds ir atkarīgs no bērna jūsos. Mans desmitgadīgais es kliedz no laimes. Vēl tāds aizdomas raisošs faktors ir fona mūzika, man tā nenormāli atgādina to, ko es dzirdēju 28 days/weeks later.

Evucis: Interesanta skatāmviela, vismaz iepriekš neesmu ko tādu redzējusi. Protams, kaitina mani visi čīkstošie tēli vai vienkārši dumjie tēli, bet kur nu bez viņiem. Jāskatās būs, tīri kompānijas pēc. Noteikti ne mana mīļākā anime (neesmu ne šausmu, ne zombiju, ne ecchi fans), bet tā ir skatīšanās vērta viennozīmīgi.

Densetsu no Yuusha no Densetsu

Ryner Lute ir slinks students, aks apmeklē Rolanda Impērijas Karalisko Magu skolu. Kādu dienu Rolanda Imperija sāk karu ar kaimiņu valsti Estaboole, tajā Ryner zaudē savus klasesbiedrus. Karam beidzoties, galvenais varonis dodas ceļojumā imperatora Sion Astal uzdevumā, lai atrastu Leģendāro Varoni. Tad viņš atklāj, ka pamazām izplatās nāvējošs lāsts.

OL: Šo es pat nebiju plānojis skatīties, bet MAL izlasīju, ka šīs ir līdzīgs Chrome Shelled Regios, nolēmu tomēr paskatīties, ja nu. Tā pat kā Regios , sākums ir tikpat daudzsološs un animācijas kvalitāte ir tikpat viduvēja, nelielu pluss no manis šī anime iegūst par galvenā tēla tumšo pusi, ja nebūt pāris kaitinoši tēlu,tad viss būt vēl jo jaukāk.

jurc: Netiku tālāk par pirmajām 10min. Anime zīmēta old-school stilā, neesmu īpašs šī stila fans.

Dzonis: Ja nebūtu to nejēgā pārspīlētās seriāla tēlu reakcijas uz vienkāršām lietām vai izpausmēm un pēkšņie savstarpējie vardarbības izvirdumi, kas laikam ir jau gandrīz jau kā obligāta komēdijas(?) prasība, bet ne mazāk kaitinošs elements, tad būtu tīri ok vidējais fantasy varoņeposs. Jāpiebilst, ka ar to nākošajās epizodēs ir nedaudz labāk, bet tas nepadara seriālu mazāk garlaicīgu. Ja redzēts kaut viens šāda veida seriāls, tad šo var mierīgi laist garām.

Evucis: Neradās interese par konkrēto animi. Animācija, iespējams, nav tik slikta vienīgi tā šķiet nedaudz vecmodīga. Tēli jau no pirmajām minūtēm šķiet kaitinoši.

Cat Shit One: The Animated Series

Maitenieks: Ļoti ilgi šo brīnumu gaidīju. Tāda paša nosaukuma manga bija dikti saistoša. Pašlaik vēl īstas skaidrības nav vai šis ir vienas sērijas seriāls, vai tomēr būs vēl kāda sērija. Pats seriāls ir visai interesants. Vislabāk to raksturoja viens indivīds internetā. Cat Shit One ir de_dust no Counter Strike tikai ar zaķīšiem un kamieļiem galvenajās lomās. Neko īpaši sliktu par šo seriālu nevaru teikt, vienīgi man būtu labāk paticis, ja veidotāji tomēr būtu izmantojuši mangas motīvus un ilustrējuši karu Vjetnamā.

jurc: Ļoti laba datorgrafika, interesanti notikumi. Tāds īstens Rambo gabals, divi zaķi pret 100 ēzeļiem. Ja būs vēl kādas sērijas, noteikti noskatīšos.

Evucis: Cik mīļi, zaķīši ar ieročiem, kas cenšas izglābt ķīlniekus, ko sagūstījuši kamieļi. Laba datorgrafika, ik pa laikam nākas šaubīties, vai tā tiešām ir anime. Bet tad atkal pavīd kāda zaķa ļipa. Ļoti gribētu redzēt vēl kādu sēriju.

Amagami SS

Divus gadus atpakaļ Tachibana Junichi sirds tika salauzta, jo kāda meitene neieradās uz norunāto randiņu Ziemassvētku vakarā. Mīļākā nodarbe puisim tagad ir pavadīt dienas viņa drēbju skapī, kur viņš sev radījis planetāriju. Protams, puisis ikdienas iet uz skolu, kur satiek savus draugus. Vai lauzto sirdi iespējams dziedēt?

After a chance encounter with one of the most beautiful girls in school, the third year student Morishima Haruka, Junichi finds himself spending time with her, carrying books for her or having her unexpectedly jump on his back and act as she’s a jockey and he’s her horse. Soon enough, Junichi becomes romantically interested in Haruka which leads to…

Amagami SS is based on a PS2 dating game featuring six different girls. The story of the anime will be arranged in an omnibus format, with each heroine getting her own version of the story animated. Each heroine will sing her own version of the ending theme song.

jurc: Skaista animācija, bet ne tik skaisti animēti tēli. Domāju, ka šis gabals varētu patikt daudziem school-life mīļotājiem, bet es neredzu īpašu iedvesmu iedziļināties puiša problēmās ar bijušo draudzeni.

Evucis: Kā jau jurc min skaisti izstrādāta fona animācija, paši tēli gan ne. Nekas mani šeit nepiesaistīja, dialogi šķita garlaicīgi, ļoti maz kas notiek. Noskatījos visu pirmo sēriju, lai pārliecinātos, ka nekā. Man šķiet, ka ir pietiekami daudz citu animju, kam sekot līdzi.

Black Lagoon: Roberta’s Blood Trail

Lovaless ģimenes galvas slepkavība, liek viņa kalponei, bijušajai teroristei Roberta doties asinskārā ceļojumā, lai atriebtos par katru cenu. Slepkavās meklējumi viņu ved uz Roanapuru.No Robertas rokas kritušo skaitam pieaugot ,sarosās korumpetās salas iemītnieki, un ne tikai, radot iespēju par visaptverošu karu. Garsia, Lovaless ģimenes galvenais mantinieks, kurš Roberta uzskata par dārgu ģimenes locekli, ari ir devies Roanapuru un vēlas veikt darījumu ar Lagoon kompāniju.

OL: Black Lagoon ir atgriezes sev ierastajā manierē -ar daudz un lieliskām kaujas ainām. Anime ir tikpat laba, kā iepriekš, pat skāņas celiņš šķiet ir piedzīvojis tikai nelielas izmaiņas, tās viss, tomēr, pirmajā epizodē man radīja nelielu vilšanos ,jo biju gaidījis, ko vairāk, kaut ko, kas pārsteigtu, protams tā ir tikai pirmā epizodē.

Asobi ni Iku Yo

Kādā jaukā dienā Kio Kakazu sastop samērā interesantu indivīdu ar kaķa ausīm un asti. Kā izrādās šis indivīds ir citplanētiete, ka ieradusies šeit lai izzinātu cilvēces kultūru un paspēlētos. Diemžēl ir daž ne dažādas organizācijas, kas grib vai nu šo citplanētieti nogalināt vai kā citādi izmantot. Tā nu Kio tiek iepīts tam visam pa vidu.

Maitenieks: Samērā interesants harēms. Grūti tagad uz sitienu uzreiz novērtēt. Iespējams, ka varētu būt labāks par vidējo aritmētisko harēmu. Katrā gadījumā animācija un skaņa ir laba, sižets arī iespējams būs labs. Laiks rādīs, kas no šī gabala sanāks.

KOPSAVILKUMS:

Dzonis: Kopumā prieks, ka beidzot ir dažādība arī seriālos, kurai ir pat vēlme sekot līdzi. Lai gan seriālu šosezon nav daudz, bet vismaz skatāms vs mest-pret-sienu attiecība ir jau stipri labāka. Esmu noskatījies visas pieejamās epas arī Asobi ni Iku Yo, Amagami SS, Mitsudomoe un kas nu tur vēl bija iznācis, bet likās pārāk nejēdzīgi, lai pat spētu izdomāt kādu komentāru. Korektāt pēc to noskatīšanos nekas vairāk kā “meh” prātā nenāca.

Maitenieks: Kopumā ņemot izskatās, ka būs tīri sakarīga sezona. Šoreiz ir pat vairāk par vienu seriālu, kurā man ir samērā liela interese. Ļoti ceru, ka šīs sajūtas laika gaitā nemainīsies. Mans sezonas favorīts bez variantiem ir Shiki. Tam pa pēdām seko Cat Shit One un Seikimatsu Occult Gakuin. Par pārējiem grūti spriest. It High School of the Dead ir daudzsološa, bet nav man īstas ticības, ka tas izvērtīsies par izcilu seriālu.

OL:Laikam šī būs viena laba sezona pēc ilgiem laikiem, kuru salīdzinoši lielu pārsvaru sastāda šausmeņu, mistēriju un ar okultismu saistītas anime. Kā ari ecchi šajā sezonā netiek grūsts katrā animē…yay, kopumā diezgan pilnvērtīga sezona, vien ir jūtams neliels sci-fi trūkums.

jurc: Nav īpaši daudz animju šajā sezonā, bet par laimi, no tiem, kas ir, ir pāris gabali kam sekot līdzi. Mans sezonas favorīts viennozīmīgi ir High School of the Dead, noteikti pasekošu līdzi arī Cat Shit One, Occult Gakuin, Strike WItches 2 un Mitsudomoe.

Evucis: Sezona, kas sagādā patīkamu pārsteigumu. Sākotnēji apskatot visus plakātus un nosaukumus, šausminājos, ka nebūs nekā ko skatīties. Izrādās gluži pretējais. Sekošu līdzi Kuroshitsuji II, Strike Witches 2, High School of the Dead, Occult Gakuin. Ir vēl vairākas, kam tiks dota iespēja sevi apliecināt ar vēl dažām sērijām. Shiki es rekomendēju, bet nudien nezinu, vai pati spēšu skatīties.

Liels paldies visiem autoriem un patīkamu skatīšanos!

Pusim vārda Akuto Sai ir tikai viens sapnis. Viņš vēlas padarīt pasauli par labāku vietu ar savām maģijas spējām. Šī iemesla dēļ viņš sāks apmeklēt vienu no labākajām magu skolām. Tikai jau pirmajā dienā viņu gaida nepatīkams pārsteigums. Procedūrā, kurā tiek paziņota studenta nākotnes profesija, viņam tiek paredzēta nākotnē kā Dēmonu pavēlniekam. Šis fakts rada milzum daudz pārpratumu un pamatīgi sarežģī Akuto dzīvi.

Nosaukums: Ichiban Ushiro no Daimaou
Garums: 12 sērijas
Gads: 2010
Žanrs: Komēdija, Spriedze

Sezonas sākumā man likās, ka šis varētu būt tīri sakarīgs seriāls. Daudz jau man nesanāca kļūdīties, bet par nožēlu jāsaka, ka seriāls nespēja realizēt savu potenciālu.

Viss vairāk seriālu iegāza sižets. Varētu teikt, ka baudījums, ko gūstat no šī seriāla ir inversi proporcionāls satura daudzumam katrā epizodē. Jo vairāk viņi centās izskaidrot, jo nesakarīgāks palika stāsts. Ja godīgi man beigās tā pa lielam ari nebija skaidri saprotama motivācija aiz dažām tēlu izdarībām. Lielākajā daļā gadījumu man likās, ka veidotāji pamet kaut kādu domu, bet līdz galam to neattīsta un dodas pie nākamās. Līdz ar to arī pats seriāls liekas tāds saraustīts.

Nākamā problēma ir tēli. Tie parādās uz izzūd bez nekādas ziņas un paskaidrojumiem. Radās pilnīgi sajūta, ka viņi tur tika ielikti tikai ķeksīša pēc. Iespējams, ka veidotāji gribēja panākt līdzīgu efektu kā Needles veidotāji. Ja tas ir tā, tad viņiem tas galīgi nav izdevies. Paši seriāla tēli ir tādi visai pablāvi. Seriāls nespēj piedāvāt nevienu atmiņā paliekošu tēlu.

Arī seriāla izpildījums brīžiem pieklibo. Sākumā tas radīja visai labu iespaidu, bet tādu izpildījuma līmeni tas nespēja noturēt līdz beigām.

Par spīti visiem šiem trūkumiem seriāla pirmā puse ir pat ļoti baudāma un tās skatīšanos neviens nenožēlos. Problēmas var sagādāt seriāla otrā puse, jo tad tas kļūst visai viduvējs un brīžiem pat apnicīgs. Ja veidotājiem būtu izdevies daudz maz jēdzīgāk savilkt visus galus kopā un neradīt tādu haosu noslēgumā, seriāls būtu padevies pat ļoti labs savam žanram. Tagad tas ir tikai viduvējs harēma žanra pārstāvis ar pamatīgu daudzumu fanservisa ainām. Man patiešām ir žēl, ka tas tā, jo tomēr gribējās, lai no šī seriāla iznāk kaut kas vairāk.

Ichiban Ushiro no Daimaou var skatītes tie, kas nebīstas no iespējamās vilšanās, ko šis seriāls iespējams sagādās noslēgumā. Animācija par spīti saviem trūkumiem uz beigām(naudas aptrūkās?) ir visai laba. Kā vieglu Ecchi komēdiju šo seriālu var skatīties, bet no tā kaut ko vairāk gaidīt nebūt vērts.