Tālā nākotnē cilvēce savu izdarību dēļ dzīvi uz Zemes ir padarījusi neiespējamu un ir spiesta kolonizēt kosmosu. Līdz ar kosmosa kolonizāciju tiek ieviesta cilvēces kontroles sistēma, kuras uzdevums ir nepieļaut traģēdijas atkārtošanos. Lai arī cilvēce atrodas zem absolūtas kontroles, laika gaitā parādās elementi, kas nepakļaujas sistēmai. Tie ir cilvēki ar pārdabiskām spējām saukti par Mu. Vien no tādiem ir arī seriāla galvenais varonis Jomy. Viņš aizvada savas dienas bezrūpīgi vēl nenojauzdams kā viņa dzīve mainīsies tuvākajās dienās. Viņš vēl nenojauš, ka viņš kļūs par Mu līderi un palīdzēs realizēt Mu sapni atgriezties uz Zemes.

Nosaukums: Terra e… (Toward the Terra)
Gads: 2007
Garums: 26 sērijas
Žanrs: Spriedze, Fantastika

Seriālam bija daudzsološa premise, kas diemžēl netika līdz galam izmantota. Tam par iemeslu ir vairāki faktori, bet galvenokārt pie vainas ir tas, ka vienā brīdī veidotājiem aptrūkās iedvesmas sižeta turpināšanai un tas sāka pamatīgi buksēt.

Galvenā problēma Toward the Terra ir tā, ka sižets ir samērā pavājš un lai arī tēli ir izstrādāti samērā labi, to rīcība un loģika brīžiem ir visai dīvaina. Seriāla pirmajā daļā nebija izteikta negatīvā tēla un seriāls vairāk koncentrējās uz Mu dzīves atspoguļošanu. Tad veidotāji nolēma ieviest negatīvo tēlu, bet visai neveiksmīgi. Šajā brīdi arī sākās visas problēmas ar šo seriālu, jo no šī mirkļa diezgan regulāri sanāca novērot loģikas kļūdas sižetā.

Jau iepriekš ieminējos par problēmām ar tēliem. Šī problēma būtībā ir visai vienkārša. Tēlu ir samērā padaudz un tiem netiek dots pietiekoši daudz laika lai sevi atrādītu. Tas viss noved pie tā, ka skatītājs līdz galam neizprot tēlu rīcības motīvus un brīžiem liekas, ka tēli rīkojas absolūti neloģiski un pretēji tam, ko it kā diktētu tēla sirdsapziņa.

Animācija un skaņu celiņš bija pieņemamā līmenī. Par teicamu to negribētos dēvēt, bet viduvēja tā arī nav. Tēlu dizains ir ieturēts visai vecmodīgā stilā. Skaņu celiņš bija neuzkrītošs.

Kopumā seriālu vērtēju kā gandrīz labu. Tas nav viduvējs, bet tas varēja būt daudz labāks. Pēc seriāla noskatīšanās nepamet vilšanās sajūta. Ja ir vēlēšanās var mēģināt šo seriālu skatīties, bet ir pietiekoši daudz citu, labāku seriālu ko paskatīties.

Touko ir gadu vecāka par Konohu. Meitenei literatūra patīk tik ļoti, ka viņa apēd to, ko izlasa. Tā kā Konoha kļūst par šīs dīvainības aculiecinieku, Touko piespiež puisi iesaistītais skolas literatūras klubā.

Nosaukums Bungaku Shoujo no Kyou no Oyatsu, Literature Girl, Bungaku Shoujo OVA
Sēriju skaits 1
Gads, kad rādīta Japānā 2009
Žanrs Komēdija, mistērija
Tips OVA

Tur tad arī sākas interesantākie notikumi, jo Touko pasūta puisim, kāds stāsts viņam jāuzraksta, kādai jābūt garšai un kādi atslēgvārdi jāizmanto. Vai ir iespējams radīt to, ko kāds savā iztēlē redz pavisam citādāku? Rezultātā garša nav tā labākā.

Par tēliem runājot, tie ir tikai 2 jau pieminētie, meitene Touka, kas ar gardu muti notiesā visas grāmatas, un puisis Konoha, kam nav izvēles, kā vien iesaistīties šajās dīvainībās.

Mākslinieciskā un muzikālā ziņā gan acij, gan ausij tīkams darbs.

Tā kā anime ir tikai 15 minūtes gara, tā nevar paspēt ne apnikt, ne nokaitināt, jāatzīst visai interesanta ideja apspēlēta. Šī gada maijā gaidāma arī filma ar tādu pašu nosaukumu, kuru es noteikti labprāt gribētu redzēt, lai uzzinātu ko vairāk par galvenajiem varoņiem. Iesaku noskatīties, jo darbs ir īss, bet skatāms.

Kāds japāņu tūrists, vārdā Reiji, ceļojuma laikā ASV kļūst par kādas slepkavības liecinieku. Saprotot, ka nu ir ziepes, Reiji ļauj vaļu saviem instinktiem un bēg. Patiecoties šim instinktam slepkavas boss pamana Reiji talantu un izlemj viņu izskolot par slepkavu. Reiji tiek notverts un sākas viņa pārveidošana slepkavas ‘Phantom’ vadībā. ‘Phantom’ ir jauna meitene, kurai ir pamatīgi modificēta psihe un viņa neatminas savu pagātni. Par spīti apstākļiem, Reiji viņai pieķeras un mēģina viņu glābt. Tikai viņš vēl nenojauš, ka viņi abi tiks iepīti daudz lielākos sazvērestību tīklos.

Nosaukums: Phantom ~Requiem for the Phantom~
Garums: 26 sērijas
Gads: 2009
Žanrs: Spriedze, Traģēdija

Aizgājušā gada laikam ievērības cienīgākais Bee Train(Madlax, Noir u.c.) ražojums, kas kārtējo reizi grozās ap pagrīdes organizācijām.

Uzreiz jau varu pateikt, ka man šo darbu ir ļoti grūti vērtēt. No vienas puses tas ir ļoti kvalitatīvs un saistošs, no otras puses Phantom visu laiku atgādina Madlax un jo īpaši Noir.

Phantom, iespējams, vislabāk raksturo viens kino termins, proti, film noir. Phantom neatbilst šim terminam par visiem 100%, bet ir ļoti tuvu tam. Film noir, precīzi raksturo animēs noskaņu. Vienīgi animācija ir nedaudz atšķirīga, jo tā nav tik tumša un ikoniskās film noir ēnas arī šeit neredzēsit.

Animācija ir nostrādāta samērā augstā līmenī. Skaņu celiņš arī bija labi nostrādāts. Viena lieta gan likās visai dīvaina. Ein no Phantom un Kirika no Noir ir ļoti, ļoti līdzīgi tēli, gandrīz dvīnes.

Phantom ir ieteicama skatāmviela, bet tam ir savi trūkumi. Ja esat pazīstami ar Bee Train iepriekšējiem darbiem, it īpaši Noir, nepametīs sajūta, ka liela daļa no seriāla ir kaut kur redzēta un ka seriāls nespēj piedāvāt neko jaunu. Otra lieta, kas varētu traucēt, ir sižeta attīstības ātrums. Tas attīstās lēnām, bet pamatīgi.

Kusumoto Yoriko nav no tiem populārākajiem cilvēkiem, skolā meitenei praktiski nav neviena drauga, jo visi viņu uzskata par savadbīgu. Yoriko gan tas īpaši nerūp, līdz kādu dienu viņa iegūst jaunu draugu Kanako, bet diemžēl šai draudzībai nav lemts ilgs mūžs, jo Kanako cieš traģiskā nelaimes gadījumā. Vai tomēr tas bija slepkavības mēģinājums?

Nosaukums Mouryou no Hako, Box of Goblins
Sēriju skaits 13
Gads, kad rādīta Japānā 2008
Žanrs Detektīvs,mistērija, šausmas

Tajā pašā laikā pilsētā notiek izmeklēšana slepkavību sērijai, kur visi upuri bijušas jaunas meitenes. Pie tam upuri tiek atrasti dažāda izmēra kastēs, sadalīti gabalos – roka, kāja, galva.. Vai Kanako ir nākamais upuris un vai vispār kāda skolniece vēl var justies droši?

Izmeklēšanā iesaistās dažādi cilvēki , sākot no privātdetektīva un beidzot ar antīku grāmatu tirgotāju. Vai kopīgiem spēkiem izdosies atrisināt mistēriju un saprast slepkavas motīvu?

Bet vispār godīgi atzīšos, ka uzskatu šo animi par ļoti sarežģītu, jo daudz tiek runāts par mitoloģiju, par dažāda tipa gariem, to izdzīšanu. Tā kā man nav ne mazāko priekzināšanu šajos jautājumos, dažas vidus sērijas nācās skatīties ar sāpju izteiksmi sejā, jo nespēju aptvert visu lielo informāciajs daudzumu.

Animācija bija labā līmenī, ne velti Mouryou no Hako ir Madhouse veikums. Tēlu dizains, pie kā strādājis CLAMP, ir ļoti simpātisks, ar reālistiskām sejām, veiksmīgi attēlojot dažādas emocijas. Patīkamas izmantotās krāsas, dabīgos toņos, jāsaka gan, ka liela animes daļa ir atainota tumša.

Patika man arī skaņu celiņš, abas tituldziesmas izpilda Nightmare, kuru dziesma the WORLD bija arī Death Note skaņu celiņā, kā viens no OP.

Ieteiktu šo animi noskatīties tiem, kam patīk nopietnas, galvas lauzīšanas animes ar izmeklēšanas piegaršu. Te nebūs nekādu joku vai fanservisa, nevienas speidzoša tēla. Tā kā valdošā noskaņa nav tā gaišākā ir grūti animi noskatīties vienā vai pāris dienās. Man pašai skatīšanās process ievilkās gandrīz gada garumā, jo nācās gaidīt, kamēr kāda grupa šīs sērijas pabeigs. Mouryou no Hako ir labs skatāmais materiāls, jautājums tikai, cik daudz katrs no mums skatītājiem spēs saprast.

Filma, kas veidota pēc EA games pasūtījuma un kuras veidošanā piedalījusies Production I.G animācijas studija un tādi režisori kā Yasuomi Umetsu(Kite, Mezzo DSA u.c.) un Shukou Murase(Ergo Proxy, Witch Hunter Robin u.c.). Par spīti tam jautājums par to vai šis brīnums ir uzskatāms par animi paliek atklāts.

Kā jau nosaukums pasaka priekšā. Filma ir veidota pēc Dantes darba “Dievišķā komēdija” pirmās daļas motīviem.

Nosaukums: Dante’s Inferno: An Animated Epic
Gads: 2010
Garums: 88 min
Žanrs: Spriedze, Šausmas

Pirms rakstu kaut ko tālāk ir jāpasaka pāris lietas. Ar Dantes elli filmai ir samērā maz sakara, tik tēlu vārdi un elles izkārtojums ir kopīgs. Pati filma ir samērā vardarbīga un pāris ainas tiešām var šķist atbaidošas.

Kad tas ir pateikts, var ķerties pie analīzes. Interesantākais filmas aspekts ir animācija. To varētu raksturot kā japāņu animāciju pielāgotu rietumniekiem. Līdz ar to daudzi animes fani Dantes Inferno neuzskatīs par īstu animi un tajā pašā laikā rietumnieki to sauks par japāņu animāciju. Otra interesantā lieta ir tā, ka katrs režisors ir devis animei savu unikālo stilu. Tāpēc skatītājam ir iespēja redzēt sešus skatījumus uz elli. Animācijas kvalitāte, ka jau tas bija gaidāms no Production I.G, bija augstā līmenī. Par skaistu to būs pagrūti nosaukt, bet tai tādai arī nav jābūt.

Tēli un animes stāsts nav diez ko spīdošs. Tā vien liekas, ka stāsts ir taisīts tā, lai cilvēks, kas savā mūžā nav izlasījis nevienu grāmatu un kuram nav ne mazākās nojausmas par vēsturisku personību darbiem un likteņiem, būtu spējīgs saprast šo darbu bez problēmām. Lai to panāktu, veidotāji bija spiesti atmest teju visu, kas padarīja Dantes Dievišķo Komēdiju par izcilu grāmatu. Par tēliem varu pateikt tikai to, ka vārdi tiem ir tādi paši kā grāmatā, bet personības ir stipri atšķirīgas.

Filma kā tāda ir tīri labi skatāma, tik man ir tāda aizdoma, ka cilvēki, kas nav lasījuši Dantes elli, šo filmu izbaudīs daudz labāk kā es. Filmu varu ieteikt tikai vardarbīgu, asiņainu un nežēlīgu animju cienītājiem, jo elle tiks attēlota samērā grafiski.

Šoreiz ar tādu lielāku aizkavēšanos ir klāt arī 2010.gada ziemas sezonas apskats, pie kā daļēji vainojams Katanagatari, kura pirmā sērija tika izlaista tikai 26.datumā. Bet nu patiesībā jau jāsaka – slinkum, slinkum, laid mani vaļā. Nākamsezon labošos.

Mūsu parastajam rakstītāju kolektīvam – Maitenieks, jurc un Evucis - pievienojas arī Dzonis. Ja kādam citam ir vēlme piedalīties nākamsezon, droši piesakieties, priecāsimies par katru viedokli.

Apskatītās animes:

Sora no Woto
Baka to Test to Shoukanjuu
Chuu Bra!!
Ladies versus Butlers!
Omamori Himari
Dance In The Vampire Bund
Hidamari SKetch X Hoshimitsu
Durarara!!
Ookami Kakushi
Seikon no Qwaser
Nodame Cantible: Finale
Katanagatari

Sora no Woto

Zeme, kas gadiem ilgi tikusi kropļota karos, beidzot ieguvusi mieru. Sorami Kanata ir 15 gadus veca meitene, kas vēlas piepildīt savu sapni un iestājas armijā, pievienojoties vēl 4 citām meitenēm, kas sargā nelielu ciematu. Meitenes ne tikvien gaida, kad viņām tiks dots kāds reāls uzdevums armijā, bet arī spēlē mūziku, ik rītu modinot ciemata iedzīvotājus. Kanata, gan nav tas labākais trompetists, bet ir apņēmības pilna.

Maitenieks: K-On klons. Animācijas stils, zināmā mērā varoņu personības ir aizgūtas no K-On. Varēja jau veidotāji pacensties to nedaudz nomaskēt. Pastāv iespēja, ka Sora no Woto nebūs absolūts K-On klons, jo pirmā sērija deva mājienu, ka varētu parādīties no K-On atšķirīga sižetiskā līnija.

jurc: Tīri skaista animācija, bet sižetiski šī anime mani nesaista. Kārtējais slice-of-life gabals, tikai šoreiz ar militārisma piegaršu. Gribu redzēt kaut ko unikālu! >.<

Evucis: Protams, pirmais, kas nāk prātā sākot skatīties šo animi ir K-On!, kas man tīri labi patika. Tēlu dizains man liekas pievilcīgs, fonu skati izstrādāti jauki, atmosfēra arī nav tā sliktākā. Skatīšos, bet esmu diezgan pārliecināta, ka anime par 5 meitenēm vairāk ies pie sirds sieviešu dzimuma skatījām.

Dzonis: Mazas meitenes karā, kur nekas īsti nenotiek. Varbūt paņemšu kādu no nākošajām epizodēm, lai paskatītos kāda tam visam jēga, bet tā nekāda lielā interese nav.

Baka to Test to Shoukanjuu

Stāsts grozās ap kādas klases skolas dzīvi. Visa darbība notiek skolā, kurā skolēni pa klasēm tiek sadalīti pēc viņu sekmēm eksāmenos. Jo sliktāki tie ir, jo zemāka līmeņa klasē tu tiec iedalīts. Viss jau izklausās jauki, bet ir tikai maza piebildīte. Jo zemāka līmeņa klasē tu esi, jo zemāks ir tavas klases aprīkojuma līmenis. Priecīgā ziņa ir tāda, ka to ir iespējams labot ar klašu savstarpējās cīņas palīdzību. Arī šī cīņa tiek balstīta uz eksāmenā iegūto punktu daudzuma. Cerības jau ir, bet vai seriāla galvenajiem varoņiem, zemākā līmeņa klases skolniekiem, izdosies aizcīnīties līdz augstākās klases līmenim?

Maitenieks: Pirmais iespaids bija samērā labs. Tā vien rādās, ka būs jautra skatāmviela.

Dzonis: Nu idejai jau nav ne vainas, vismaz kas salīdzinoši jauns, bet nu no čariem gan, liekas, visas iespējamās klišejas savāktas kādas vien mēdz būt animēs par skolām/skolēniem. Ja tā padomā, tad sen no “vieglā gala” nekas tā īsti nav skatīts, un Baka to Test to Shokanju varētu būt mans šīs sezonas Guilty pleasure gabals.

Chuu Bra!!

Stāsts par vidusskolnieci, kurai rūp apkārtējo cilvēku apakšveļas izvēle un kas nekavējas norādīt uz izdarītajām kļūdām un to iespējamām sekām. Izskatās, ka anime vairāk domāta jaunām meitenēm, un iespējams, ka tur sniegtajiem padomiem ir pat reāla vērtība.

Dzonis: Anime par apakšveļu..100% fanservisa gabals. Šaubos, vai stāsts tur ir galvenais. :)

Ladies versus Butlers!

Romantiska skolas komēdija, kurā galvenie notikumi risinās ap Hino Akiharu, kas ir parasts pusaudzis, kurš par nelaimi izskatās kā jauns noziedznieks. Puisis iestājas akadēmijā, kas paredzēta augstas klases lēdijām, jo tagad tai pievienota jauna nodaļa, kur apmāca apkalpojošo personālu – istabenes vai sulaiņus. Jau pirmajā dienā viņa panākumi nav tie spožākie.

Maitenieks: Pamatīgs akcents uz fanservisu. Jēdzīgu sižetu laikam nav vērts gaidīt. Potencionāls Kanokon līdzinieks. Vienīgais, kas šobrīd tam traucē ir samērā viduvējā animācija.

jurc: Drausmīgs tēlu dizains, animācija ne tā labākā un pāri tam visam – FANSERVISS! Vai tiešām kāds vēl ko tādu skatās?

Evucis: Animācija, pilnīgi nopietni, bija graujoša. Blāvas krāsas, tēlu dizains visai atbaidošs, nemaz nerunājot par visu to fanservisu, kas līst pāri malām ikvienā animes minūtē. Es noskatījos visu sēriju un sapratu, ka tā sevī saturēja tik daudz apakšveļas un visādu citādu labu skatu, cik visas pārējās animes ko jebkad esmu kopā redzējusi. Es ko tādu vienkārši nespēju pieņemt.

Omamori Himari

Yuuto ir vidusskolnieks, kas zaudējis vecākus negadījumā. Kad pienāk viņa 16 gadu jubileja, puiša dzīve izmainās, jo viņa dzīvē parādās Himari. Himari ir dēmons, kas zvērējis pasargāt Yuuto klanu no citiem dēmoniem. Tam visam ir viena nelaime, Himari sava būtībā ir kaķis ar visām no tā izrietošajām sekām un nabaga Yuuto ir alerģisks pret kaķu spalvām. Tas viss noved pie samērā interesantiem atgadījumiem.

Maitenieks: Man tīri labi pie sirds iet manga pēc kuras motīviem ir veidots šis seriāls, tāpēc arī gaidīju šo seriālu, bet to darīju ar zināmu skepsi. Manas aizdomas zināmā mērā apstiprinājās. Veidotāji liek samērā lielu akcentu uz fanservisu, bet ne tik lielu cik biju gaidījis, pēc reklāmas video noskatīšanās. Seriāls ne uz ko vairāk kā kārtējo Ecchi harēmu ar pārdabisku spēju piesitienu nepretendē, bet tāpat droši vien viņu skatīšos.

Dzonis: ugh. Paldies, nē. Ja vajag nedaudz garāk, tad kārtējais čalis, kam apkārt daudz sieviešu dzimuma personāži, kur, protams, daļa ar maģiskām spējām vai pašam maģiskas izcelsmes, monstri, daudz apakšveļas, nejēdzīga uzvedība un pašvakas kvalitātes animācija. Pat nemēģināju iedziļināties :)

Dance In The Vampire Bund

Pavadījusi tūktoš gadus slēpjoties, Mina Tepes, antīka kovena princese un visu vampīru pavēlniece, vēlas pārmaiņas. Izmantojot dzimtas lielo bagātību, viņa nomaksā Japānas valsts parādu. Līdz ar to Mina iegūst autoritāti izveidot īpašu rajonu Japānas piekrastē, kura mērķis ir kļūt par nākotnes patvērumu visiem pasaules vampīriem. Vakarā, kad Mina plāno pasaulei paziņot par vampīru eksistenci un saviem plāniem, teroristu grupējumi un konkurentu frakcijas plāno viņu nonāvēt.

Maitenieks: Neapšaubāmi labākais gabals no tiem, kurus esmu apskatījis. Stipri šaubos, ka kāds cits seriālu pārsitīs. Jau pirmā sērija pārsteidza ar savdabīgo pieeju notikumu atainošanas veidam. Mans šīs sezonas favorīts(vienīgais).

jurc: Bija diezgan daudz teksta kam sekot līdzi, bet kopumā man patika. Ievērtēšu arī nākamās sērijas lai redzētu kā tas viss izvērtīsies.

Evucis: Mana mīļākā tēma, SHAFT darbs, ceru uz ko labu. Jāatzīst studijas skata animācija man neiepatikās, bet sērijas beigās jau viss bija kārtībā. Domājams, ka no pirmās sērijas vien varētu būt grūti izlemt, tāpēc noteikti noskatieties vismaz pāris.

Dzonis: Vampīrisms sit augstu vilni. Televīzijā (vismaz pāris seriāli), kino (tā spīguļojošā vampīra sāga) un kā tad bez anime. Kādu vispār pārsteidza, ka mazā gotu meitenīte būs vampīrslepkava? Vismaz vizuāli izskatījās OK. Nevarētu teikt, ka interesē.

Hidamari Sketch X Hoshimitsu

Anime ir turpinājums iepriekšējām divām sezonām Hidamari Sketch un Hidamari Sketch x 365, kas grozās ap mākslas skolas audzēkņu ikdienu dzīvokļu kompleksā, kur visas dzīvo.

jurc: Tīri mīļa un labsirdīga anime ar diezgan daudz chibi skatiem. Animācija ir diezgan kvalitatīva, bet ar diezgan dīvainu pieeju, es pat gribētu teikt – noslinkots (bezmazvai trešdaļu no sērijas skatīties uz krāsainiem klučiem, kas ir domātas kā pastkastes?). Par backgroundu vispār nerunāsim. Tā kā šī ir trešā sezona un iepriekšējās nav redzētas – es izlaižu.

Evucis: Tā kā pats Hidamari Sketch un arī otrā sezona ļoti labi vērtētas gan anidb.net, gan myanimelist.net, nolēmu, ka ir jāapskata jaunās sezonas pirmā sērija. Mani mazliet pārsteidza, ka anime par mākslu ir animēta tik vienkārši, bet neteikšu, ka slikti. Pagaidām nolieku maliņā, vispirms jānoskatās man iepriekšējās divas sezonas, jo šīs sērijas, manuprāt, ir visai pozitīvas, bez ļaunuma un pārdabiskām spējām, kā arī krūtīm un citām ekstrām. Ik pa laikam ir vēlēšanās ko tādu skatīties.

Durarara!!

Tokijas rajons Ikebukuro ir vieta, kur tīņu vecuma jaunieši veido bandas, kas cīnās viena pret otru. Viņiem visiem ir bail no pilsētas leģendas vārdā Dullahan, kas ir bezgalvains motociklists, pie tam vienmēr brauc bez gaismām vai dzinēja skaņas. Ryuugamine Mikado ir visparastākais vidusskolnieks, kas meklē ekscentriskas radības. Laikā, kad pusis pārvācas uz dzīvi Ikebukuro, sādas liels juceklis ap Dullahan’a trūkstošo galvu.

Maitenieks: No Baccano veidotājiem nāk šis brīnums. Principā jau no pirmās sērijas man ir skaidrs, ka līdz Baccano šim neaizsniegties. Varētu iznākt labs gabals, bet tam pietrūkst izteikta stilistiskā vadmotīva un atmosfēras.

jurc: Izskatās diezgan daudzsološa anime, kas varētu daudziem patikt, ar diezgan mūsdienīgu animācijas stilu.

Evucis: Animes noskaņa ir visai drūma, ko lieliski paspilgtina izmantotās tumšās krāsas. Tēlu dizains ir savā veidā simpātisks, stāsts varētu būt labs (ja vien veidotāji spēs apstrādāt visas pirmajās sērijās iesāktās idejas). Mazliet atbaida lielais tēlu daudzums, bet gan jau pāris sēriju laikā izdosies tos aptvert. Ieteiktu paskatīties.

Dzonis: Lai gan nekas daudz nenotika: iepazīstināja ar galvenajiem personāžiem + mistikas elementu, ap kuru bez šaubās risināsies viss stāsts, bet bija ok. Un vizuālais noformējums patīkams, kas atšķirībā lielākās daļas šosezon skatāmā, neizskatās kā būtu veidoti pēc viena šablona. Ievērtēšu arī nākošās epizodes, lai redzētu kā viss sākumā pasniegtais tad beigās attīstīsies, bet neko daudz tomēr negaidu.

Ookami Kakushi

Vai eksistē dievs (kami)? Vai tomēr vilks (ookami)? Tāds ir noslēpumains likums vecpilsētā, kas saista kopā šausmas un mistēriju.

Ir 1983. gada vasara. 16-gadīgais Kuzumi Hiroshi sāk dzīvot šīs pašas noslēpumainās pilsētas tā sauktajā jaunajā daļā., ko no vecās atdala upe. Lai gan apjucis, puisi tomēr cešas baudīt savu jauno dzīvi šeit. Ir tikai viena persona, kas no viņa ietur distanci – Kushinida Nemuru. Vienīgais padoms, ko meitene Hiroshi dod – turies pa gabalu no vecpilsētas. Ko tas varētu nozīmēt? Un kādēļ šajā pilsētā nezināmā veidā pazūd cilvēki?

Maitenieks: Pirmais iespaids: Tas ir kaut kas no Higurashi no Naku Koro ni veidotājiem? Zināma saistība šiem seriāliem ir. Nezinu vai šo seriālu turpināšu skatīties. To laiks rādīs. Kas zin, varbūt būs jēdzīga mistērija.

jurc: Pirmās sērijas pirmās minūtes likās daudzsološas, bet turpinājums sagrāva visas manas cerības. Piedodied, bet viens no drausmīgākajiem tēlu dizainiem kāds ir redzēts.

Evucis: Nu jā. Tēli izskatās.. bērnišķīgi, neesmu paŗliecināta, cik veci viņi ir domāti, bet tas nav daudz. Jau pirmajā sērijā parādās tēls, kas man noteikti neiepatīkas ne sava seiyuu, ne uzvedības dēļ. Neskatoties uz to, esmu noskatījusies visas pieejamās sērijas, teikšu, ar katru nākamo rodas arvien savādāka sajūta, jo daži no tēliem ir ļoti aizdomīgi ar savu neparasto uzvedību. Protams, jāvelk vien paralēles atkal ar Higurashi, jo pēc sērijas noskatīšanās rodas tāda pati, ne tā jaukākā sajūta. Domāju turpināt skatīties, bet nojaušu, ka man šajā animē viss neiepatiksies.

Dzonis: ugh. Paldies, nē. Nez kāpēc atgādināja Higurashi no Naku Koro ni.

Seikon no Qwaser

Stāsta darbība notiek St. Mihailov akadēmijā, kas ir japāņu Austrumu ortodoksālā skola. Orobe Mafuyu un Tomo Yamanobe ir 2 šīs skolas skolnieces, kurām nav tā vieglākā dzīve, jo abām nav vecāku. Viss pēkšņi sagriežas ar kājām gaisā, kad abas sastop noslēpumainu krievu puisi vārdā Aleksandrs jeb Saša. Tas abas meitenes un visu pārējo skolu iesaista karā starp baznīcu un tā sauktajiem Ekspertiem, kas ir ar ķīmisku elementu spēkiem apveltīta sekta.

jurc: Vai tiešām viedotāji domā, ka krūšu izmērs nosaka animes kvalitāti? Jo lielāks, jo labāks? Mani, piemēram, tādas animes atbaida, un šī ir viena no tām. Ok, animācija varbūt ne tā sliktākā, cīņas arī tīri labi sazīmētas, BET tās krūtis…

Evucis: Viena kārtīga krūšu kulta anime atkal. Smieklīgi, ka galvenais varonis staigā apkārt un visas paspaida, bet nu tas ir arī drausmīgi reizē. Animācija noteikti nav tā sliktākā, bet man šķiet, ka Seikon no Qwaser var iebraukt dziļā grāvī, jau pirmajās sērijās dažas lietas priekš manis bija vienkārši šokējošas. Plānoju noskatīties kādas pirmās 5 sērijas, un tad jau varēs lemt, vai spēju ko tādu izturēt.

Dzonis: Ja godīgi, tad nav pat īsti ko teikt. Kārtējais no neskaitāmajiem gabaliem, kur noslēpumains galvenais personāžs ar superspējām dragā noslēpumainu, histērisku superspējām apveltītu ļauno + pa vidu kaudze ar personāžiem fanserivam (apakšveļa, lielas krūtis, utt. Ierastais variants).

Nodame Cantible: Finale

Mīlas un mūzikas stāsts starp Nodu Megumi -talantīgo, bet bērnišķīgais pianisti – un neparasto, vienmēr tendēto virzīties uz augšu orķestra direktoru Chiaki Shinichi turpinās. Kā mīlestība beidzot atradīs savu ceļu starp šiem diviem tik dažādajiem cilvēkiem. Vai tā būs spējīga uzplaukt vai beigsies pat īsti nesākusies? Gaismas pilsēta Parīze ir vispiemērotākā vieta, kur noskaidrot, kā šis mīlas mūzikls sasniegs savu finālu.

Katanagatari

Leģendārais zobenkalis Shikizaki Kiki savas dzīves laikā radīja 1000 zobenus. Jo vairāk zobenu bija valsts īpašumā, jo labāki bija tās panākumi karā. Tomēr līdz šim izdevies savākt tikai 988 no zobeniem, kas piedevām izrādījās tikai kā treniņš. Ar pēdējiem 12 viss tik vienkārši nevedās, jo katram no tiem piemīt neparastas spējas.

Stratēģei Togamei ir uzdevums šos zobenus iegūt valdošās varas īpašumā, bet tas nav tik viegli, jo, lai arī ko viņa noalgotu darba veikšanai, rezultāts ir viens un tas pats – neviens negrib zobenu atdot. Meitenes pēdējā cerība ir Shichika, kurš ir septītais un pēdējais Kyotoryuu māceklis. Kyotoryuu ir cīņas veids, kad pats zobens fiziski netiek izmantots. Shichika kopā ar māsu dzīvo uz salas, kas pilnībā izolēta no jebkādas citas civilizācijas, līd ar to viņiem nav nekādas vajadzības pēc naudas. Un tā kā viņš savā cīņas mākslā neizmanto zobenu, tad ir cerība, ka puisis varētu zobenus tiešām atdot Togamei. Bet kādēļ lai viņš viņai palīdzētu? “Tāpēc, ka tu manī iemīlēsies,” saka Togame.

jurc: Atkal pārāk daudz informācijas tiek pasniegts pirmajā sērijā, bet man patīk. Solās būt diezgan aizraujošs sižets. Animācija nav tā smalkākā, bet tas piedod animei savu unikālu stilu. Noteikti ievērtēšu arī nākamās sērijas.

Evucis: Jau treileris ļoti piesaistīja ar animācijas stilu, kas ir neparasts, bet manai acij tīkams, ar interesantu tēlu dizainu un netradicionālām krāsām. Stāsts, iespējams, nebūs pats oriģinālākais, jau sākot skatīties saproti, ka katra sērija būs par viena zobena iegūšanu, bet pats šis process varētu būt interesants un saistošs. Skatīšos, lai arī viena sērija ir 50 minūtes gara, un kā izskatās, tās nebūs katru nedēļu, bet ik pa divām vai reizi mēnesī.

Kopsavilkums

Maitenieks: Šī sezona paies Ecchi zīmē. Fanservisa un ‘moe’ mīļiem šī sezona varētu tīri labi iet pie sirds. Pārējiem izvēle ir samērā ierobežota. Manuprāt, vienīgā vērā ņemamā anime ir Dance In The Vampire Bund. Pārējās, salīdzinot ar to, izskatās samērā pablāvi. Vienīgais prieks, ka šīs sezonas laikā iznāks Fate/Stay Night OVAs, kas pārstāstīs TV seriāla notikumus un uz kino ekrāniem Japānā būs redzama Fate/Stay Night pilnmetrāžas filma, kas atainos Svētā Grāla kara notikumus pēc citas sižetiskās līnijas. Tā vien rādās, ka šajā sezonā ir tikai četras animes, kurām visticamāk sekošu – Dance In The Vampire Bund, Omamori Himari, Baka to Test to Shokanju un Drrrrr vai kā tur viņu sauc. Šaubos, ka pārējās animes spēs noturēt manu interesi.

jurc: Un atkal jāsaka – atkal, atkal viena drausmīga sezona, kas ir pārbāzta ar fanservisa tipa animēm. Varbūt tādas būs visas nākamās sezonas, jo ar fanservisu tiek piesaistīts vairāk publikas uzmanības? Mums vairākumam fanserviss nepatīk, bet kas zina kas ir aiz ādas japāņu večiem. Ne velti Akihabaras otaku veikalu plauktus vairākums aizņem ecchi stila figūras. Ievērtēšanas vērts šosezon ir Sora no Woto,  Katanagatari un Dance In The Vampire Bund. Pats noteikti sekošu līdzi tikai Katanagatari. Un protams Nodame, pie kuras vēl neesmu nemaz ķēries klāt, jo nav vēl redzēta otrā sezona.

Evucis: Noteikti jāsaka, ne tā labākā sezona, bet šis tas skatāms jau atradīsies katram. Man pašai – Sora no Woto, Durarara, Dance In THe Vampire Bund, Ookami Kakushi un Katanagatari. Seikon no Qwsear ir zem milzīgas jautājuma zīmes. Tā labākā varētu būt Katanagatari, bet laiks rādīs. Savā ziņā tas nemaz nav slikti, ka nav jāseko līdzi daudzām animēm, var izmantot laiku, lai noskatītos kādu vecāku, bet labāku.

Dzonis: Lielākā daļa no jaunās sezonas seriālu pirmajām epizodēm ir noskatīts un nemaz nejūtos pārsteigts, ka vilšanās. Fanserviss, fanserviss, fanserviss. Fanserviss valdīja iepriekšējās sezonās, kas nebūt it kā būtu pieņemami, jo nauda kaut kā jāpelna, fanserviss valda arī šeit, tikai kvalitāte kritusies. Lai gan sev diezgan neierasti, bet tiešām izbaudu Baka to Test to Shoukanjuu. Komēdija viegla, bet izklaidējoša bez lieka stulbuma. Durarara!! tā arī pa vidu palicis – ne īsti patīk, ne arī īsti vēlme droppot. Paspēju iztīt cauri Katanagatari. Stils interesants, tik uz pirmo mirkli nepaņēma stāsts, bet tuvākā laikā noskatīšos kā pienākas. Tagad tik atliek sekot līdzi iesāktajam un jāgaida nākošais vilnis.

.

Kārtējais apraksts par īsfilmu kopumu, ko radījušas japāņu animācijas studijas Production I.G, Studio 4°C, Madhouse Studios un Bee Train pēc amerikāņu pasūtījuma. Šoreiz stāsti grozās ap vienu no populārākajiem komiksu tēliem Betmenu.

Nosaukums: Batman: Gotham Knight
Gads: 2008
Garums: 6 sērijas/ ~76 min
Žanrs: Spriedze

Skatoties hronoloģiski Afro Samurai un šis projekts ir devis zaļo gaismu rietumu producentu sadarbībai ar japāņu animācijas studijām kā rezultātā dzima tādi projekti kā Halo Legends un Dantes Inferno. Noskatoties Gotham Knight ir saprotams kāpēc.

Jau piedalījušos studiju vārdi anime pazinēju sirdīm liek ietrīcēties. Vienīgais mazāk zināmais vārds ir Bee Train, bet arī viņu kontā ir pietiekoši daudz ievērojamu darbu kā Madlax, Noir, Phantom ~Requiem for the Phantom~ un Tsubasa Chronicle.

Pašu filmu/seriālu analizēšu sadalot to pēc studiju piederības.

Studio 4°C – Have I Got a Story for You & Working Through Pain

Have I Got a Story for You bija mans absolūtais Gotham Knight favorīts. Foni bija vienkārši elpu aizraujoši. Stāsta izklāsts un tā maniere izmantoja sev doto laiku par visiem 100% un ļoti labi ilustrēja mītu par Betmenu. Otra īsfilma bija nedaudz savādāka un vairāk centās parādīt Betmena cilvēciskumu.

Madhouse – In Darkness Dwells & Deadshot

Kā jau tas piedien Madhouse stilistika šīm īsfilmām bija vienkārši super. Bija prieks tās skatīties. Tajās nebija tik daudz sižetiskā satura kā tur bija izveidota spēcīga, Betmenam atbilstoša, atmosfēra un, protams, kārtīga deva action.

Bee Train – Field Test

Šī daļa man ļoti atgādināja Betmen filmu. Var jau pasmieties un teikt, ka Bee Train mums dod atbildi uz jautājumu kāds izskatītos Kristians Beils anime seriālā. Field test es raksturotu kā Batman filmu iespiestu ~15 minūtēs, jo tur parādās viss, kas tādai filmai ir vajadzīgs – tehnoloģijas, kautiņš ar neģēļiem un emocionālā dilemma.

Production I.G – Crossfire

Sižetiski ļoti vājš gabals, bet tā stilistika ir ļoti interesanta. Animācija arī ir lielākā šīs daļas vērtība. Izmantotās krāsas, tēlu dizains rada tādu savdabīgu efektu. It kā kās būtu krustojis komiksu ar anime.

Man jau labāk būtu paticis, ka būtu izveidota kārtīga pilnmetrāžas animācijas filma nevis sešas savstarpēji nesaistītas īsfilmas, bet par spīti tam seriāls/filma man tīri labi gāja pie sirds. Liels nopelns tajā bija lieliskajai animācijai.

Pēc Microsoft pasūtījuma radīts seriāls, kura izstrādē piedalījušās tādas animācijas studijas kā Bones, Studio 4°C un Production I.G. Šie divi vārdi liekus komentārus neprasa. Pats seriāls ir veidots balstoties uz Microsoft datorspēles ‘Halo’ motīviem.

Nosaukums: Halo Legends
Garums: 8 sērijas (katra 11 – 15 min gara)
Gads: 2009/2010
Žanrs: Spriedze

Seriālā katru sižetisko arku ir veidojis cits režisors. Tāpēc var teikt, ka zem Halo Legends ir atrodamas septiņas dažādas īsfilmas, kuras vienu tikai fakts, ka tās ir saistītas ar Halo universu.

Katra no šīm īsfilmā ir atšķirīga gan animācijas, gan radītās sajūtas ziņā. Tās ir tik dažādas, ka būtībā būtu jāanalizē katra par sevi, bet es izvēlēšos paanalizēt tikai tās, kas man tā labāk gāja pie sirds.

‘The Duel’
Vis savdabīgāka no īsfilmām. Tās animācija bija visai interesanta, jo bilde tika mākslīgi izpludināta radot visai interesantu iespaidu. Bet ne jau tas ir galvenais. Pati īsfilma man ļoti spēcīgi atgādināja japāņu samuraju filmas. Nebiju kaut ko tādu gaidījis no produkta, kas paredzēts amerikāņiem. Vēl tikai jāpiebilst, ka šo filmiņu radīja Hiroshi Yamazki un Production I.G.

Origins & The Babysitter
Abas filmas veidoja Studio 4°C un abas divas, lai arī atšķirīgas, ļoti labi gāja pie sirds. Origins pārstāsta spēles sižetu, The Babysitter attaino kādu militāru operāciju. Skatoties abas filmas momentāli atpazinu Studio 4°C rokrakstu, kas ir laba ziņa.

Vēl atzīmēšanas vērtas ir Prototype un The Package filmiņas. Arī tās bija ļoti interesantas un baudāmas.

Kopuma šo projektu vērtēju kā izdevušos. 5 no 8 filmiņām ir izdevušās ļoti labi. Ja ņem vērā seriāla formātu, tad neko īpaši dziļu no viņa nevar un nevajag gaidīt. Toties tie, kas ir kaut nedaudz pazīstami ar ‘Halo’ spēli šajā seriālā atpazīs daudzas lietas un viņiem tas varētu likties pat ļoti labs. Seriāls noteikti neietilpst must see kategorijā. Vienīgi varu ieteikt noskatīties The Duel tiem, kas grib redzēt kaut ko savādāku, The Package tiem, kas grib redzēt interesantu un aizraujošu 3D filmiņu, un Origins & The Babysitter, cilvēkiem Studio 4°C fetišu.

Chirico ir karavīrs ar interesantu iezīmi. Viņa izdzīvošanas rādītājs ir neiedomājami auksts. Lai arī ar kādiem pārbaudījumiem viņam būtu jāsaskaras, beigās viņš tik un tā paliks dzīvs. Par nelaimi, viens no armijas ģenerāļiem ir uzzinājis par šo lietu un vēlas to pārbaudīt dzīvē. Tāpēc Chirico tiek nozīmēts jaunā bataljonā, kura sastāvā viņš atkal būs spiests cīnīties par izdzīvošanu.

Nosaukums: Armored Trooper Votoms: Pailsen Files the movie
Gads: 2009
Garums: 2 h
Žanrs: Spriedze

Filma pārstāsta notikumus, kas norisinājās Armored Trooper Votoms: Pailsen Files, kas bija 12 sēriju garš seriāls. Filmā ir ietverti spilgtākie mirkļi no šī seriāla, bet diezgan daudz ir izlaists tieši no stāsta. Šī iemesla dēļ filma varētu būt grūti saprotama tiem, kas nav saskārušies ar Votoms universu iepriekš.

Pailsen files savā ziņā ir ļoti unikāls veidojums viena iemesla dēļ. Tajā nav absolūti neviena sieviešu dzimuma tēla. Līdz ar to nav ne liekas drāmas, ne nevajadzīgu fanservisa ainu. Kaut ko tādu pēdējos gados neviens nav radījis.

Par nelaimi šis faktors ir arī lielākais seriāla mīnuss. Tas ir tik vīrišķīgs, ka netiek īsti radīta jebkāda emocionālā saikne starp skatītāju un tēliem. Gan seriāla, gan filmas laikā, skatītājs redz kārtīgus večus, kas cīnās par izdzīvošanu un tas arī ir viss.

Par laimi, tas ir maznozīmīgs faktors, jo Votoms ir viena no tām retajām mecha animēm, kas spēj piedāvāt ļoti interesantu pieeju mecha kaujām. Šeit nebūs super mega robotu, kas spēj noslaucīt pusi no pretiniek armijas ar vienu šāvienu( Gundam, Code Geass utt.). Toties te būs daudzmaz reālistiskas kaujas, kurās izšķirošo lomu spēlēs, taktiskās viltības un manervētspēja. Cīņas arī ir lielākais Votoms trumpis.

Pēc filmas noskatīšanās man ir grūti izlemt vai man tā patika vai nē. Mauprāt, to skatīties būtu ieteicams tikai tiem, kam ir vismaz kaut neliela nojausma ap ko lietas grozās Votoms universā. Pārējiem es labāk ieteiktu noskatīties Pailsen files seriālu. Tur viss notiekošais tiek izskaidrots pamatīgāk.

Par ko izaug cilvēks, kas kopš bērnības ticis dažādos veidos pazemots savā ģimenē, vai viņam jebkad izdoas realizēt sevi, savus sapņus un būt laimīgam, ar dzīvi apmierinātam cilvēkam? Vai mīlestība vienmēr ir tikai gaiša, ar pozitīvu ietekmi? Ko katrs no mums ir (vai nav) gatavs darīt īstas draudzības vārdā? Šie ir tikai pāris jautājumi, uz kuriem atbildes varēsiet rast, noskatoties Aoi Bungaku.

Nosaukums Aoi Bungaku, Blue Literature
Sēriju skaits 12
Gads, kad rādīta Japānā 2009
Žanrs Psiholoģiska drāma, trilleris

Par pamatu šai anime ir ņemti 6 japāņu literatūras klasikas darbi, kas nav savā starpā saistīti, līdz ar to skatītājam ir iespēja iepazīties ar dažādiem tēliem, to dvēseles pārdzīvojumiem un ciešanām. Jāatzīst visiem ir skumīga pieskaņa, tāpēc neieteiktu animi skatīties laikā, kad pašam nav tā lābākā oma.

Runājot par tēliem, pieminēšu izteiksmīgāk attēlotos. Yozo Oba ir No Longer Human galvenais tēls, kura sapnis ir kļūt par mākslinieku, bet to nekad nav atbalstījis puiša tēvs, līdz ar to abu attiecības nav tās labākās. Yozo mētājas par dzīvi, nespējot atrast savu īsto vietu, un arī kad laime šķiet beidzot apciemojusi arī viņa sirdi, kaut kas to atkal sadragā drumslās. Sensei, savukārt, ir viens no Kokoro galvenajiem tēliem. Viņš cenšas būt labs draugs, bet tajā pašā laikā nespēj atteikties no sava egoisma, kur nu vēl no mīļotā cilvēka, kuram pret viņu gan nekādu jūtu nav.

Animācija, manuprāt, ir ļoti kvalitatīva, pie tās ir piestrādāts. Krāsu toņi un animācijas stils nedaudz atšķiras katram stāstam, tajā pašā laikā nezaudējot acij tīkamību. Vienīgi otrais stāsts atšķiras no pārējiem, jo tajā brīžiem izmantotas arī vienkāršākas sejas, lai uzturētu komiskumu. Mangas mākslinieki Takeshi Obata (Death Note), Takeshi Konomi (Prince of Tennis), kā arī Tite Kubo (Bleach) bijuši iesaistīti animes veidošanā.

Skaņu celiņš piestāv animes būtībai, radot vajadzīgo noskaņu. Kas ir interesanti, visos stāstos galvenos varoņus ierunājis viens un tas pats seiyuu.

Lai arī valdošā noskaņa īpaši pirmajam stāstam ir visai nomācoša, kopumā šī anime manā skatījumā ir viena no labākajām 2009.gada animēm, jo tās stāsts ir labs, animācija ir kvalitatīva un skaista, tēli attēloti ļoti labi, arī par seiyuu varu teikt tikai labāko. Iesaku noskatīties, lai gan kādam var būt pagrūti tikt pāri No Longer Human stāstam. Aoi Bungaku ļoti labi parāda, ka katrā no mums ir arī tumšā puse lielākā vai mazākā mērā, jautājums tikai, kā katrs prot tikt ar to galā.

Neliels animes fragments no otrā stāsta: